Mēdz teikt, ka slīcējs gatavs ķerties pie pēdējā salmiņa. To varētu attiecināt uz valdības pēdējā laika lēmumiem valkāt sejas maskas visās sabiedriskās vietās, tostarp sabiedriskajā transportā, kur kādreiz pietika ar augstāk uzvilktu šalli, par šī noteikuma pārkāpšanu draudot ar naudas sodu no 10 līdz 50 eiro.
Kad nu jau senajās 2002. gada Saeimas vēlēšanās Latvijas Zaļā partija un Zemnieku savienība veidoja kopīgu ZZS sarakstu, politisko norišu vērtētāji šaubījās, vai kas labs no tā var sanākt. Vispirms jau tādēļ, ka šo partiju programmās ir būtiski atšķirīgas nostādnes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, videi draudzīgu saimniekošanu un attieksmē pret saudzējamiem, Latvijā vēl esošiem dabas retumiem.
Vecāki nereti grib novilcināt brīdi, kad bērnam tiek nopirkts pirmais viedtālrunis, tomēr, ja lielākajai daļai klasē tāds jau ir, var parādīties dažādi riski. Saprotams, ka 1. klasē, kad bērnu uz skolu vēl pavada un mājās no skolas atved kāds no pieaugušajiem un ir tik daudz jauna, kas jāapgūst saistībā ar skolas gaitu uzsākšanu, nevarētu teikt, ka viedtālrunis noteikti bērnam būtu vajadzīgs, tomēr daudzi vecāki savam pirmklasniekam pasniedz šo dāvanu.
Dzīvnieka ienākšana ģimenē ir atbildīgs lēmums, nav nozīmes, vai tas ir suns, kaķis vai kāmītis. Kad ir doma par to, ka gribas kādu dzīvnieciņu, ir jāapsver vairāki jautājumi, kas saistās ar to, ko mājdzīvnieks darīs tajā laikā, kad neesat mājās, arī jāapdomā, cik bieži tiek ceļots, un vai ir kāds, kas prombūtnes laikā varēs nodrošināt mājdzīvnieka aprūpi.
Vai Eiropas Savienība vajadzības gadījumā tiešām spētu adaptēt Baltkrieviju – tās sabiedrību, ekonomiku – mūsdienu demokrātijā un tirgus ekonomikā? Vai šī valsts un tauta pašas spētu un vispār gribētu veikt dramatisku lēcienu no sev ierastās politiskās un saimnieciskās sistēmas uz kategoriski pretēju?
Sejas maska daudzviet vairs nav opcija, bet obligāta prasība, tomēr kāpēc aizmirstam par sevis pasargāšanu uz ceļa, piestiprinot nieka atstarotāju?
Laiku pa laikam publiskajā telpā iepazīstamies ar dažādiem Latvijā sasniegtiem rekordiem. Pie tam interesanti, ka ar šīs savdabīgās statistikas vākšanu, apkopošanu un klasificēšanu valstī nodarbojas iestādes, kurām tāpat jau bez šīm izpriecām darbu, kā mēdz teikt, līdz acīm, sekojot līdzi legālajai uzņēmējdarbībai, kas dod īsto pienesumu valsts budžetā nodokļu veidā.
Kādu rītu, nākot uz darbu, biju aculieciniece strīdam starp sētnieci (viņa man neatklāja savu īsto vārdu, bet teica, lai rakstu, ka viņas vārds ir Aija) un kādu sievieti. Sapratu, ka Aija darījusi savu darbu – slaucījusi ietvi un neesot pamanījusi, ka aiz viņas nāk šī sieviete.
Ap Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējās ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles kļūšanas par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, gluži negaidīti izvērsušās kaismīgas politiskās batālijas.
Valmierā pēdējos gados allaž trāpījies vismaz pa vienam, reizēm pat diviem vērienīgiem ielu rekonstrukcijas projektiem. Darbi šajās vietās, īpaši, ja tas kvartālā, kur remonta laikā apgrūtināta piekļuve ar auto privātmājām vai sabiedriski nozīmīgiem objektiem, rit visai saspringti – darbu veicējs allaž jūt vērotāja - kritizētāja elpu pakausī, pie tam nekad jau nevar izslēgt arī kādu pēkšņi no apakšzemes izlekušu problēmu, kas darbu grafiku var noraut ne tikai uz pāris dienām vien...
Visbiežāk bērns līdz trīs gadu vecumam ir apguvis valodu un runā tekoši – lieto dažādas locījumu formas, pagātni, nākotni, veido teikumus un jēgpilnu stāstījumu. Interesanti, ka pirmā iepazīšanās ar valodu bērnam notiek, vēl mammas vēderā esot. Tas nozīmē, ka bērns sāk klausīties un uztvert valodu jau pirms piedzimšanas.
Nepiekāpīgs, varbūt pat spītīgs ir Valsts prezidents Egils Levits. It sevišķi viņaprāt valstij tik būtiskā jomā kā latviešu valoda. Pats arī mēģinājis runās ne vienu vien jaunvārdu izmantot, viņš jau pagājušā gada 1. oktobrī Saeimai bija nosūtījis ierosinājumu noteikt 15. oktobri par Valsts valodas dienu.
Pamostoties biju pārsteigta par mazo sniega kārtiņu, kas klāja zemi. Neesmu vēl redzējusi zelta rudeni, kad jau sākas rudenim neraksturīgi laikapstākļi. Arī, ieejot facebook.com, jau redzu, ka Alūksnē, Smiltenē un citviet snieg.
Jā, cilvēks ir pagalam «jocīgs kukainis»... Eiropas valstu valdības sacenšas pasākumu bardzībā, turot Covid-19 «otro vilni» kaut kādos rāmjos, bet bezprāta drošuļi klaigā: masku nēsāšana apdraud cilvēktiesības!
Patlaban pašvaldībai katru dienu ir daudz un jauni pārsteigumi par dažādiem Ministru kabineta lēmumiem, kas tiek pielemti. Tai skaitā, kā mēs zinām, otrdien, 13. oktobrī, tika pieņemti ļoti daudzi ierobežojumi, kas saistīti gan ar interešu izglītību, gan ar daudzām citām niansēm, ko šodien mēs skatāmies.
Ik gadu 16. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules pārtikas diena. Kopš 1981. gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija aicina 16. oktobrī atzīmēt Pasaules pārtikas dienu, lai aktualizētu sabiedrībā ar lauksaimniecības un pārtikas jomām saistītus izaicinājumus, motivētu pasaules iedzīvotājus sadarboties, meklējot un īstenojot risinājumus.
Vakar finanšu ministrs Jānis Reirs uz Saeimu devās ar tradicionālo brūni dzelteno budžeta portfelīti. To – lai nogādātu uz Jēkabielas namu 1998. gada budžetu – savulaik valsts labā ziedoja toreizējais finanšu ministrs Roberts Zīle. Budžeta ieņēmumu un izdevumu bilance tagad jau nodota izskatīšanai 100 Latvijas gudrākajām galvām, vēl nav zināms, ko šie kungi un dāmas tur ciparu vētīšanas laikā savās prātu vētrās atradīs, ko svītros un ko varbūt vēl klāt pierakstīs...
Piekritīsiet, ka mūspusē ne vienam vien 9. oktobra vakara pēkšņā ziņa par Valmierā 10. oktobrī paredzētā tradicionālā Simjūda gadatirgus aizliegšanu nāca kā zibens spēriens no skaidrām rudens debesīm.
Iespējams, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl pavisam nesen neko nezināja par Saeimas deputātu no Jaunās Vienotības (JV) Aldi Adamoviču, ievēlētu no Latgales vēlēšanu apgabala. Plašai sabiedrībai deputāta Adamoviča vārds savukārt kļuva zināms pēc tam, kad Saeima lēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai sakarā ar aizdomām par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.
Starp notikumiem, konfliktiem un Covid-19 aizvadītajā nedēļā ēnā palika paziņojumi par izcilā zviedru zinātnieka Alfrēda Nobela iedibināto prēmiju piešķiršanu. Kopš 1901. gada tās piešķir literatūrā, fizikā, fizioloģijā vai medicīnā, ķīmijā un miera stiprināšanā.