Ar iestāstīšanu pie «lāča ādas» netikt
Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.
Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.
Pirms dažiem gadiem katru pavasari Zemkopības ministrijā notika Reģionālās preses dienas, kurās visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu vadošie speciālisti par lauku tēmām rakstošos žurnālistus iepazīstināja katrs ar savas nozares aktualitātēm un problēmām. Nu jau trešo gadu dažādu apstākļu dēļ šī, manuprāt, visnotaļ noderīgā tradīcija vairs netiek turpināta.
Reizēm gadās vēlreiz pārlūkot savu rakstīto. Šo 5. februāra Liesmā lappusē Komentārs. Viedokļi publicēto rubrikas MANUPRĀT fragmentu no materiāla Vieni investē, otri – taupa atgādinu lasītājam tikai tāpēc, ka tieku aicināts par savu situācijas redzējumu un vērtējumu atvainoties. To pieprasa SIA PATA TIMBER.
Tā gadījies, ka vēsturisko apstākļu ietekmē Latvijā ir daudz dienu, kad izkaram karogus sēru noformējumā. 25. martā kalendārā ir «Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena». Diena, kad Latviju skāra otrā padomju deportācija.
Diemžēl tā ir, ka daudzi cilvēki, izdzirdot vārdu attālināti, jūtas dusmīgi vai skumji atkarībā no tā, kādā kontekstā šo vārdu izmanto.
Ir iestājies astronomiskais pavasaris, vietumis vēl ir sniegs un ziema negribīgi atkāpjas, sāk dīgt pirmie asni, arī sniegpulkstenīši mūs jau priecē, tomēr nesnauž arī kūlas dedzinātāji. Pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts jau 27. februārī, kad Ainažos dega sausā zāle 30 m2 platībā. 2021. gada sākumā valstī reģistrēti jau 19 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD informācija.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir atzinis par nepieciešamu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tāpat tiks izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi.
Mums ir jāizdomā veids, kā faktiski visiem ļaut strādāt, tai pašā laikā izveidojot katras nozares drošības standartu vai protokolu, pie kura šis vīruss neizplatās. Jo tā ir Covid-19 krīze, vīrusa krīze, ekonomikas krīze, cilvēku uzvedības krīze, vispārējās veselības krīze un arī krīze spējā kontrolēt. Jābūt kompleksai pieejai!
Lai arī kritiķu ne sevišķi augstu vērtēts, ar patriotisku noskaņu gadu simtenim cauri tomēr ir izdzīvojis Jāņa Purapuķes romāns «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas vēsta par kalpa Pētera mūža sapni tikt pašam pie sava zemes gabala, kur viņš varētu saimniekot, kā vien pašam tīk.
Kaut arī infekciju eksperti par varītēm grib pierunāt valdību uz vēl drakoniskākiem ierobežojumiem, ik pēc pāris dienām publiski izziņojot arvien jaunu un jaunu Covid-19 vīrusa mutāciju uzrašanos Latvijā, dabas procesi rit savu gaitu.
Otrdien, 16. martā, tiešraidē no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju centra tika paziņoti «Zelta mikrofona 2021» laureāti. Pasākumam jau nebija nekādas vainas, tomēr tur pulcējās mūziķi, citkārt pat bez maskām uzturoties blakus.
Šoreiz virsrakstam – parafrāzei no populārā latīņu teiciena caur ērkšķiem uz zvaigznēm – vismaz trīs dažādas nozīmes. Par tēmu, kuras aktualitāti Latvijā šodien grūti pārvērtēt, lai cik nu apolitisks un savrups savā ikdienā no pūļa burzmas būtu lasītājs.
Kopš 16. marta valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodarbinātajiem jāstrādā attālināti, tā pagājušajā nedēļā lēma Ministru kabinets. Šī prasība neattiecas uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.
Uz cīņas ar koronavīrusa pandēmiju radīto nebeidzamo kaislību fona mazāk ievērības izpelnījies kāds politiski juridisks notikums, kuram vienlaikus var izrādīties ļoti būtiskas un tālejošas sekas. Runa ir par būtībā atklātu konfliktu starp Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošo tieslietu ministru Jāni Bordānu un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.
Ir sācies tas laiks, kad ārā vairs īsti nav ziema, bet nav jau arī pavasaris. Ko ar to domāju? Ārā vakaros vēl ir gana tumšs, īpaši tagad, kad sniegs nokusis. Tikai, protams, tumsa neiestājas tik agri kā ziemā – tagad tas notiek ap septiņiem astoņiem vakarā.
Tālajā 1952. gadā «Daugavas Vanagu» organizācija trimdā noteica 16. martu par Latviešu leģiona atceres dienu. Dienu, kad bijušie leģionāri kopā ar tuviniekiem pieminēja kritušos, bez vēsts pazudušos, gūstā kritušos un soda nometnēs ieslodzītos cīņu biedrus.
Vakcinācijas birojs kalpo kā zibens novedējs – tā vai mazliet citādi formulējumā veselības ministrs Daniels Pavļuts diezgan bieži komentē mediju pārstāvju jautājumus par struktūrvienības atlaišanu. Tagad nolemts to reorganizēt, lai tā būtu «tuvāk» nozarei. Tie bijuši komunikācijas misēkļi, kas kavē vakcinācijas norisi, tomēr vai esam gatavi to darīt masveidā?
Bieži ziemeļu kaimiņus pieminam kā labo piemēru: skat, kādas igauņiem algas, bērnu pabalsti un paskat, kā viņi attīstās. Taču šobrīd viņi seko mūsu piemēram – «slēdz visu iespējamo». Kamēr Latvijā ir vērojams samazinājums saslimstībā ar Covid-19, tikmēr Igaunijā ir straujš pieaugums.
Latvija arī vakcinēšanas tempos patlaban mums jau pierastajā vietā starp pārējām Eiropas Savienības valstīm.
Ilgu laiku neviens neko nerunāja par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiek jau kopš 1960. gada un Covid pandēmijas ierobežojumu dēļ no 2020. gada tika pārcelti uz šīgada vasaru.