Viedokļi

Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2,9% pret pagājušo ceturksni un par 1,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 

Pašreizējie krīzes apstākļi jau kopš marta negatīvi ietekmējuši arī mūsu valsts piena ražošanas nozari. Lauksaimniecības datu centra informācija apliecina, ka aprīlī valstī nodotā svaigpiena apjoms sarucis par 2,8% salīdzinājumā ar pērno gadu. Turpinājies arī  ganāmpulku skaita kritums, to nu ir par 9,6% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī, bet slaucamo govju skaits samazinājies par 4,9%. 

Pandēmijas izraisītā krīze pasaulē, tostarp arī Latvijā, devusi, iespējams, pat negaidītu iespēju tikt pie lielas naudas. Protams, tā ir aizņemta nauda, kuru kādreiz nāksies atdot. Un te nu mūsu valsts uzņēmēji dalās divās grupās.

Mums katram ir citādāka atbildības sajūta. Tas, kā es rīkojos ar lietām, kas man pieder, ir atkarīgs tikai no tā, kā esmu audzināta. Vienmēr mamma ir teikusi glabāt un uzmanīt to, ko viņa mums ir nopirkusi. 

Pat cilvēki, kuri nupat visskaļāk prasīja Mārtiņa Bondara atkāpšanos no augstā Saeimas amata, būtu šokēti, ja partija tiešām piespiestu viņu demisionēt. Tradīcijas mums ir bezgala svētas – vienalga, cik bezjēdzīgas vai postošas.

Pēdējā laikā, apciemojot kaimiņu novadus un arīdzan paskatoties prasmīgu amatnieku darinājumus Facebook piedāvājumos, vēlreiz nākas pārliecināties par līdzcilvēku izdomu un varēšanu. 

Šā gada 18. maijā VSIA Autotransporta direkcija (ATD) izsludināja rezultātus iepirkumam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem Latvijas reģionālajā maršrutu tīklā nākamajiem desmit gadiem.

Nesen televīzijas raidījuma Kārtības rullis diskusijā pētnieciskais žurnālists un publicists Lato Lapsa teica zīmīgus vārdus: «Pēc gada būs skaidrs, kas šobrīd tiek nodarīts, bet neviens par to neatbildēs.»

Šogad esmu kļuvusi par velosipēda īpašnieci un aizvien biežāk auto ērtības nomainu pret divriteni un mugursomu, ko ērti ielikt velo groziņā. Katram no pārvietošanās veidiem ir savas priekšrocības un savi mīnusi. 

Situācijā, kad aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu pakāpeniski sāk atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, kā arī palēnām atvērt savas robežas, sāk atgriezties arī pārliecība par to, ka pēc kāda laika viss atkal būs «kā agrāk».

Maijs ir smaržām piepildīts mēnesis, kurā varam sajust arī reibinošos ceriņus, kas lēnām raisa vaļā savus ziedus. Manuprāt, ceriņu smarža ir viena no fantastiskākajām smaržām tieši maijā, man tā asociējas ar bērnību, ar lauku mājām un dārzu, kad ceriņu kokā meklēju pieclapiņu ziediņus, ievēlējos vēlēšanos un tos apēdu, jo ticēju, ka visas iedomātās vēlēšanās piepildīsies. 

Mana pirmā doma, izdzirdot, kā tiek virzīta augst­skolu reforma, – tās ir vienas politiskās partijas ambīcijas, kur tā cer celt savu prestižu, noslēpjot citas savas lietas un praktiski pakļaujot augstāko izglītību politiskai kontrolei.

Kad gadās iegāzties bedrē un bedres malā stāvošais tā vietā, lai vismaz vaimanātu līdzi, vēl brīdina, ka bedre ir pat dziļāka, nekā sākumā izskatījās, iekritušais tā pārskaitīsies, ka pat padomos, kā tikt ārā, neieklausīsies.

Kad es biju mazāka, vienmēr gribēju sunīti, kaķīti vai vismaz kāmīti. Pati savu. Kaķis bija, bet tas vairāk dzīvoja pa āru un ķēra peles. Man gribējās tādu, kas visu laiku ir iekšā.

Jānis Bordāns un viņa partija it kā būtu panākuši savu – sīvi nīstais Ivars Bičkovičs, «aizsēdējies vecais stagnāts» un «oligarhu pakalpiņš», Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā tiks aizstāts ar citu personu. Taču – ak, sāpe! – no šī cilvēka tieslietu ministram un JKP vairs nebūs komfortablas iespējas norobežoties. 

Jau ir pagājis kāds laiciņš, kopš samazināti ierobežojumi Covid-19 sakarā. Tiesa gan, es no dzīvokļa tāpat esmu izgājusi reti, jo bija jāpaveic viens svarīgs posms manā dzīvē – jānodod bakalaura darbs. 

Masu saziņas līdzekļi pilni ar sašutumu par prokrievisko spēku, maigi sakot, uzvedību 9. maijā gan Rīgā, gan Dau­gavpilī, gan citur. Un nevienā publikācijā nav analīzes par to, kāpēc tā notiek. Šāda attieksme turpinās jau 30 gadus. 

Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja.

Valsts kontrole nesen publiskoja interesantas aplēses, no kurām izriet, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar izdienas pensijām un būtu nepieciešamas izmaiņas šo pensiju piešķiršanas kārtībā, kas praksē nozīmē galvenokārt vēlmi ieviest kādus vairāk vai mazāk vienotus standartus un kritērijus.

Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.