Viedokļi

Pirms šīs basketbola sezonas, pat vēl īsu brīdi pirms septītā finālmača pērnās LBL sezonas finišā, kas atnesa līdz šim lielāko panākumu Valmieras basketbola vēsturē, bija informācija, ka komandas ģenerālsponsora ORDO Group atbalsts šajā sezonā būs nedaudz pieticīgāks. Protams, Vidzemes Olimpiskajā centrā redzējuši savējo uzvaru valsts čempionāta finālā, līdzjutēji, vismaz daļa noteikti, prasīja jau nākamos laurus un nākamo pakāpienu augšup, vismaz dalību jaundibinātajā Čempionu līgā noteikti.

2015. un 2016. gadā Igaunija kļuva par pirmo no Baltijas valstīm, kur pēc neatkarības atgūšanas tika piedzīvota pozitīva iedzīvotāju skaita bilance: attiecīgi plusā 2600 un 1850 cilvēki. Tas galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājies aizbraucēju skaits, taču ļoti būtiska ir arī Igaunijas valdības demogrāfijas politika, kas rosina kaimiņus atļauties kuplākas ģimenes. Varam balti skaust, bet no 2008. līdz 2011. gadam igauņi pabalstus savām ģimenēm ar maziem bērniem atļāvās krietni virs OECD vidējā rādītāja! Un vēl svarīgi, ka Eurostat fiksējis Igaunijā par 20% augstāku vidējās darba stundas likmi nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Kāpēc viņi var, bet mēs ne?

Vakar valstī dienas vidū atkal noskanēja trauksmes sirēnas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība», šāda sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Visās tajās ir arī secināts, ka pārliecinoši lielākā daļa no 164 sirēnām darbojas pietiekami labi. Šādas sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. Sirēna, lai iedzīvotājus brīdinātu tiešām par reālām briesmām, gan ir iedarbināta tikai 2005. gada aprīlī Valmierā, kad pilsētas tuvumā bija gāzesvada avārija.

No 2017. gada augusta Latvijā un ES sāks darboties apvienota programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu, kas līdz šim bija labi pazīstamas kā divas atsevišķas atbalsta programmas «Skolas piens» un «Augļi skolai».

Ministru prezidentam netrūkst saticības un labas audzināšanas, ko reizēm citu partiju vai arī pašu zaļzemnieku ministri mēdz ļauni izmantot. Taču Mārim Kučinskim piemīt arī kāre riskēt: jau līdz ausīm iestidzis nodokļu reformā, viņš sāk tautu morāli gatavot arī obligātajai veselības apdrošināšanai.

Es negribētu piedzīvot tādas vecumdienas, kādas pašlaik ir cilvēkiem Latvijā. Uz vecāka gada gājuma ļaudīm sabiedrība raugās, maigi izsakoties, ar nožēlu. Vairumam šie cilvēki asociējas ar nabadzību, un ir neapzināta vēlme distancēties, neredzēt. Es uzskatu, ka tas ir sabiedrības uzspiests stereotips, ko es vēlētos mainīt. Cilvēkiem, kas tāpat reiz novecos, būtu svarīgi saprast, ka dzīvesprieks un mirdzums acīs nav atkarīgs no tā, cik naudas kabatā. Un mēs to varam mācīties no vecajiem, padarot viņiem dzīvi jaukāku un ļaujot viņiem sabiedrībā justies pieņemtiem.

Kad būs mitējusies priekšvēlēšanu vairāksolīšana un ievēlētie deputāti ar skubu ķērušies pie solījumu pildīšanas, sabiedrībai var rasties neveselīga interese par lietām, kurās nav skaidrības gadu desmitu garumā. Piemēram, par nebeidzamo riņķa danci ap tā saucamajiem čekas maisiem. Kā zināms, 2014. gada pavasarī Saeima uzdeva valdībai izveidot pētnieku komisiju, kurai rekomendācijas par čekas maisu atvēršanu jāsniedz līdz nākamā gada jūnijam, taču līdz šim vēsturnieka Kārļa Kangera vadītā komisija saskārusies ne vien ar administratīviem šķēršļiem, bet tā arī nav varējusi iepazīties ar čekas dokumentiem, kuri atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Jau nākamnedēļ zināsim, ko esam ievēlējuši mūsu karaļvalsts neskaitāmo novadu pašvaldību krēslos. Nedzīvosim ilūzijās — jauniem spēkiem ar demokrātiskām metodēm pie varas stūres ir praktiski neiespējami piekļūt, tāpēc jau laikus varam sevi noskaņot — krēsli tiks pārbīdīti, bet tos sildīs tās pašas pakaļas. Lielo vairumu Latvijas iedzīvotāju gan tas it nemaz nesatrauc.

Nu jau labu laiku Latvijā virmo kaislības ap Valsts prezidenta Saeimai atgriezto likumprojektu, kas paredz no 2020. gada aizliegt alus tirdzniecību plastmasas pudelēs, kuru tilpums ir lielāks par vienu litru. Tagad izskanējusi ideja, ka aizliegums varētu stāties spēkā jau ar 2018. gada 1. janvāri.

Uz lielajām un arī ne tik lielajām šosejām un autoceļiem bieži vien jānovēro bēdīgs skats — brauktuve agra rīta un krēslas stundās kļuvusi par pēdējo dzīves ceļu desmitiem dzīvo radību — varžu, ežu, lapsu, apdzīvotajās vietās arī kaķu un suņu.

Pie pašvaldību durvīm pamatīga drūzma. Novados vai pilsētās vēl kādu gadu pie teikšanas grib palikt gan līdzšinējie deputāti, gan ietikt pašvaldību namā grib desmitiem reižu vairāk jauno kandidātu. Arī tādi, kas pašvaldības telpās līdz šim nav pat kāju spēruši un nezina, kas tur ir kas, kā top lēmumi un lietas kārtojamas. Gribēt būt par deputātu demokrātiskā sabiedrībā jau nav liegts nevienam likuma paklausīgajam. Būtiskāks, vēlētājiem izlemjams jautājums ir, kur, cik gudri pa teritorijas attīstības vai pieticīgas pastāvēšanas ceļu nākamie deputāti turpmākos četrus gadus novadus vai pilsētas vispār pratīs vest.

Iespējams, pirms centralizētā eksāmena latviešu valodā 12. klašu skolēniem tika noslēgtas arī kādas derības vai sakurināta intriga — būs zināmi eksāmena temati, pirms jaunieši tos uzzinās oficiāli, vai ne. Šoreiz minējumus pastiprināja fakts, ka ir piedzīvots pavasaris, kad tematu nopludināšana, tavu brīnumu, tomēr nenotika. Iespējams, nelabās domas materializējās, un tas tiešām notika. Šoreiz gan  ministrija, gan Valsts izglītības satura centrs bija laikus sagatavojušies tādam scenārijam un bija sagatavoti rezerves trešās daļas eksāmena temati. Ministrs pirmdien LTV vēstīja, ka vainīgais ir zināms, tagad viss Valsts policijas ziņā, tāpēc viņš vairāk neko nevarot teikt. Vien to, ja konkrētā cilvēka vaina tiks pierādīta, mēri tiks pieņemti, ieskaitot darba zaudējumu ministrijā. Tomēr jāņem vērā, ka eksāmena darbu tēmu izstrādē piedalās vairāk par vienu cilvēku.

Ir pagājuši apaļi 20 gadi kopš pirmās izstādes Valmierā. Kā Vidzemes uzņēmēju dienu 2017 atklāšanā  teica premjerministrs — laiks skrien ļoti ātri. Kad pirms 20 gadiem šo ideju pirmoreiz realizēja uz dramatiskā teātra skatuves, kad pirmoreiz Valmierā savācās daudz delegāciju no dažādām valstīm, kad notika nevis pirmais Vidzemes, bet tikai Valmieras forums, vēl īsti neviens nezināja, kā šī ideja iedzīvosies, cik tā būs interesanta.

Tukšās kaislības, kas Rīgā tiek celtas ap Latvijas Radio 5. kanālu, manuprāt, ļoti līdzinās Latvijas politikas «svarīgākajai» problēmai — dzīvnieku ne-/izmantošanai cirka izrādēs. Jautājumu, kas ir (vai tikai šķiet) būtisks nelielam cilvēku lokam, var uzspiest kā prioritāti valsts varai un sabiedrībai — vajag tikai ar savu viedokli skaļi un agresīvi aizpildīt Latvijas informatīvo telpu.

Jau labu laiku Latvijā eksistē savdabīgs sabiedrības noskaņojuma barometrs — interneta portāls ManaBalss.lv, kurā faktiski katrs no mūsu līdzpilsoņiem, kuram vien nav slinkums savas smadzenes pakustināt valstiska svarīguma virzienā, var celt galdā savu ideju un vākt tai atbalstītājus. Ar domu, ka agrāk vai vēlāk šim piedāvājumam tiks sasniegta kritiskā masa jeb 10 tūkstoši balsu, ar kurām portfelī jau var doties uz Saeimu un bīdīt šo ideju cauri likumdošanas sietam.

Pašlaik aktīvi norit pieteikšanās platību maksājumiem. Tiem bez summas samazinājuma sankcijas var pieteikties līdz 22. maijam, iesniedzot Vienoto iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem vēl varēs pieteikties, bet diemžēl ar kavējuma sankciju, ir 15. jūnijs.

Ja pēc Aminatas 6. vietas aizpērn un Justa 15. vietas pagājušajā gadā varēja padomāt, ka Latvijas popmūziķiem pēc ieilgušas neveiksmju sērijas atkal izdevies atkost Eirovīzijas dziesmu konkursa kodu, tad Triānas parka pēdējā vieta savā pusfinālā visu atkal nolika vecajās sliedēs.

Nesen plašu vai vismaz vērā ņemamu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka apzagts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis — no dzīvokļa (īrēta) nezināmā virzienā tika aiznests viņa personiskais piezīmjdators un droši vien vēl kādas citas mantiskās vērtības. SAB priekšnieks gan taisnojās, ka nekādas slepenas vai valstiski svarīgas informācijas datorā nav bijis, tomēr kopainu šis fakts īpaši neuzlabo.

Pagājušajā vasarā, kad veselības ministre Anda Čakša bija ieradusies darba vizītē Valmierā, viņa teica: cenas ir pārskatītas, un būs vairāk stomatologu, kuri slēgs līgumu ar valsti par bērnu zobu ārstēšanu. Toreiz tika solīts, ka problēmu nebūs jau pērnā gada beigās. Nesen Nacionālais veselības dienests (NVD) nāca klajā ar īpaši sagatavotu informāciju vecākiem, kurā pat uzsvērts, ka zobārstniecības pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti bērniem līdz 18 gadu vecumam, tikai bērnam jāiesēžas tā stomatologa krēslā, kuram ir līgumattiecības ar NVD.

Šķiet, tas bija 1. vai 4. maijā, brīvdienā, kad ar auto braucām uz laukiem un dabūjām stāvēt pie ceļu remontētāju uzliktā luksofora tieši blakus VTU Valmiera kantorim. Gar mašīnu rindu veikli kustējās jauneklis ar mugursomu plecos un maziem Latvijas karodziņiem rokās. Pie katra auto viņš apstājās, pagaidīja, kamēr atver logu, un iedeva salonā sēdētājam karodziņu, pēc tam arī divu spičkastīšu formāta aprakstītu lapiņu.