Viedokļi

To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.

Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.

Pie tāda secinājuma nonācu, saņemot Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības rēķinu par šī gada janvārī patērēto un nepatērēto elektroenerģiju. Janvāra beigās valdes sēdē runājām par biedrības šautuvi, kuras elektrības rēķins par 2017. gadu bija 256,68 eiro par kopā patērētām 25 kilovatstundām. Tas ir vairāk nekā 10 eiro par vienu kilovatstundu. Biedrības šautuvi praktiski izmantojam kādas 10 dienas gadā. Tomēr visu gadu maksājām abonēšanas maksu par strāvas lielumu 17,25 eiro.

Pagājušā mēneša nogalē Krievijā vērienīgi tika atzīmēta 80 gadu jubileja, kopš dzimis populārais teātra un kino aktieris, kā arī dziesminieks Vladimirs Visockis.

Svētdien apritēja divi gadi, kopš darbojas Māra Kučinska vadītā valdība. Tādēļ piektdien premjers sniedza nelielu pārskatu, kopumā valdības darbu vērtējot vismaz ar 6 ballēm un akcentējot, ka daļa no iesāktajiem darbiem šogad arī jāpabeidz. «Stabilitāte», kuru valstī kopumā un daudzās jomās atsevišķi ir izdevies panākt, bija vārds, kuru premjers pieminēja vairākkārt.

Šoruden kārtējās Saeimas vēlēšanas, un gan jau atkal pēc tam ar izbrīnu skatīsimies uz tiem 100 pašiem labākajiem, ko būsim sabalsojuši Jēkabielas nama lielās zāles aizpildīšanai. Var gandrīz droši teikt, ka atkal būs nostrādājušas lakstīgalu mēles un naida zvani. Pirmajā gadījumā būs saldi safleitēts tieši tas, ko tauta vēlas dzirdēt, otrajā...

Izrādās, mums drīz būs pašiem sava atomelektrostacija, garantējot uzņēmumiem un mājsaimniecībām strāvu par zemāku cenu. Protams, ja vien mēs tādēļ būsim gatavi nopietni konfliktēt ar Lietuvu un, kaut varbūt tikai formāli, ar Briseli.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka samazinātu PVN likmi vajadzētu piemērot ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un saknēm, bet arī citai veselīgai pārtikai, piemēram, piena produktiem un zivīm. Samazināts PVN obligāti ieviešams arī ēdināšanā.

Ja, piemēram, ģimenē kādam no maksātspējīgajiem locekļiem pēkšņi parādās kāda lepnāka lieta, tad pilnīgi normāla ir pārējo ģimenes locekļu interese par pirkumam patērētajiem līdzekļiem. Katrs no bērneļiem, kuri jau puslīdz māk skaitīt, tomēr apmēram zina, cik viņu senči darbā saņem. Nu, vismaz apjauš algas apmēru pēc saņemto dāvanu apmēra. Gadījumos, kad tēriņš sanācis prāvāks, parasti vaicātais izvairās no konkrētas atbildes, vien attraucot — ko tur daudz, par naudu nerunāsim...

Pēdējā laikā arvien biežāk sabiedrība tiek šokēta, klajā nākot faktiem par kārtējām sociālajās institūcijās notiekošajām nejēdzībām. Ir saprotams, ka darbs, ikdienā sniedzot pakalpojumus slimiem bērniem, garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem vai gados veciem cilvēkiem, nav viegls un katrs to nevar nest. Tas iespējams tikai tiem, kuriem piemīt bezgalīga cilvēkmīlestība, patiesībā sirdsskaidriem eņģeļiem. Diemžēl tādu nav daudz...

Plašu rezonansi izraisījusi tiesāšanās par pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Šobrīd šis lēmums, visticamāk, jau ir pārskatīts (par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji), tomēr tas ir izņēmums, kas nekādi neatrisina Latvijas un Krievijas dubultpilsonības problēmu.

Valmiera patiešām ir ļoti laba vieta, kur cilvēki gatavi strādāt, uzņemties atbildību. Latvijā patlaban ir tā, ka faktiski par jebkuru iniciatīvu tu tiec sodīts. Spilgts piemērs ir tie paši īres nami Valmierā. Mēs redzam, ka tas patiešām ir nepieciešams pilsētas attīstībai, to jums jebkurš uzņēmējs pateiks! Visi, kuri atbrauc, sit mums pa plecu: baigie malači! Bet otrā dienā pārbaude klāt...

Faktiski jau šodien (ar oficiāliem treniņiem trijos sporta veidos), bet oficiāli piektdien ar svinīgo atklāšanu Phjončhanā (Dienvidkorejā) sāksies XXIII ziemas olimpiskās spēles. Kā vienmēr pirms šāda veida forumiem gaisā virmo dažāda veida ekspektācijas: cik medaļas kaklā kārs latvieši, vai spēles būs tīras, cik daudz kārtējo reizi politikai tiks ļauts iejaukties un vai izdosies sajust olimpisko garu?

Naukšēnu novada vidusskola ir vienīgā skola mūsu novadā — Ķoņu skoliņa pakāpeniski loģiskā ceļā tika slēgta, bet vidusskola mums ir, un mēs nepadosimies, jo redzam, ka tā var pastāvēt arī turpmāk. Skatīsimies uz valsts spiedienu un lēmumiem, skatīsimies uz mūsu spēju, uz mūsu resursu — kas ir skolotāji, kas ir skolēni. Es saprotu, ka mainās dzīve, situācijas un viss pārējais, bet mēs vienmēr esam pieraduši tomēr tādus fundamentālus lēmumus kārtīgi pārdomāt. Manuprāt, skolēnu skaits pašlaik ir labs, pēdējos gados tas pat nedaudz audzis, taču vidusskolas 10. - 12. klašu kvalitātes rādītāji, protams, varētu būt labāki.

Kā zināms, no šā gada 1. janvāra PVN likmes samazinājumu no 21% uz 5% piedzīvoja prāvs skaits Latvijai raksturīgo svaigo un nepārstrādāto dārzeņu, augļu un ogu. Tā kā daļai Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu cenu samazinājums bija vien pāris centi, tad vairums pircēju janvāra pirmajās dienās nemaz to nepamanīja un arī īsti neizprata, ja vien tirgotāji viņiem to ar cenu zīmēm vai arī ar īpašām norādēm pie attiecīgajiem produktiem nenorādīja vai neizcēla. Arī «Liesma» janvāra sākumā, apmeklējot vairākus pārtikas veikalus, tikai dažos pamanīja pārdevēju īpašo uzmanību, izceļot, kā arī ar vecajām un jaunajām cenu zīmēm pārskatāmi un ikvienam pircējam saprotami demonstrējot, kā tad īsti samazinātā PVN likme ir mainījusi līdzšinējo lietu kārtību.

Vingrojums «pārsēsties no vieniem braucošiem ratiem otros», ko patlaban izpilda Saeimas deputāts Inesis Boķis, vismaz reizi dzīvē var kļūt gandrīz neizbēgams ikvienam sevi cienošam politiķim. Protams, ja viņš nevēlas, lai veiksmīgi iesāktā tautas kalpa karjera apraujas paša neizlēmības vai lētu sentimentu dēļ.

Jura Kronberga dzejas krājumā «uz balkona/bet ja visu laiku», kas nominācijā «Labākais dzejas darbs» 2017. gadā ieguvis Latvijas Literatūras Gada balvu, vienā no dzejoļiem ar nosaukumu «Pēc rudens depresijas» ar humoru attēloti visi četri Latvijas gadalaiki un cilvēka tendence savu dzīvi dramatizēt. Saīsinātā atstāstījumā: «Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara, jo pēc vasaras nāks rudens depresija, ziemas apātija, pavasara nogurums un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru, kurai sekos...

Vakar Latvijas plašsaziņas līdzekļus aplidoja vēsts par valmierieša, skeletona komandas tehniskā darbinieka Rodžera Lodziņa izslēgšanu no Latvijas delegācijas sastāva «par aizskarošu, necienīgu un Latvijas olimpisko delegāciju apkaunojošu rīcību, rupji pārkāpjot trīspusējo vienošanos». «Rodžers Lodziņš augstāk minēto pārkāpumu ir pieļāvis olimpiskās komandas publiskajā sarakstē WhatsApp grupā šā gada 30. janvārī, kurā rupji un aizskaroši, lietojot arī necenzētus izteicienus, ir apvainojis olimpiskās komandas sportistus, trenerus, apkalpojošo personālu un administrāciju,» teikts oficiālajā paziņojumā. Šajā sakarā ar paša Rodžera atļauju pārpublicējam viņa komentāru portālā Delfi.lv:

Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.

Iespējams, manas emocijas šoreiz ir nevietā. Un tomēr — padalīšos savās domās par tēriņiem Latvijas simtgades sakarā. Vismaz diviem jau realizētiem precedentiem, manuprāt, ļoti piestāv moto — par iztērēto naudu nerunāsim, toties pārspļausim visus!