Patlaban Valsts ieņēmumu dienests (VID) kuplā skaitā pieņem iedzīvotāju ienākumu deklarācijas par 2021. gadu – atbilstīgi likumam, tās iesniedzamas laikā no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam tiem, kas tas jādara obligāti. Ja deklarācijas tiek iesniegtas brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu sniegšanai, to iespējams darīt arī vēlāk.
Rīt – Lielā Piektdiena (vismaz tiem, kuriem tā svēta), pēc Klusās Sestdienas – laiks olu ripināšanai un šūpoļu kāršanai. Svētki, vispārējs prieks, pavasara atmoda...
Klāt Lieldienu garās brīvdienas, kurās neiztrūkstoša tradīcija ir olu krāsošana, ripināšana un arīdzan mērīšanās ar olām īsti latviskā garā.
Malkoju rīta kafiju pēc negulētas nakts. Iepriekšējā vakarā man rokās nonāca pusaudzes gados izņurcīta grāmata – Oļega Rudņeva «Ilgais ceļš kāpās».
Šonedēļ valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, ar kura starpniecību Latvijai tiks nodrošināta iespēja iztikt bez dabasgāzes piegādēm no Krievijas.
Laikā, kad arvien vairāk dažādos līmeņos izskan aicinājumi aktīvāk nekā jebkad agrāk rīkoties, lai ilgtermiņā jūtami mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi arī uz lauksaimniekiem, kad par prioritāti tiek definēti arī vairāki iespējamie alternatīvie risinājumi elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam no atjaunojamajiem energoresursiem, reālajā dzīvē diemžēl joprojām nav novākti likumdevēju agrāk radītie šķēršļi sekmīgai zaļās enerģijas attīstībai.
Ukraina ir pašpietiekama valsts. Tas nozīmē, ka tai visu vai gandrīz visu vajadzību apmierināšanai pietiekamā daudzumā pašai ir gan zemes dzīļu un dabas resursi, gan enerģijas avoti.
Atnāca pavasaris, nokusa ietves, un ielās atkal parādījās elektroskūteri un elektriskie skrejriteņi.
Atnācu mājās no veikala (mūsu ģimenē šī ir mana mājsoļa daļa). Atkal – ar sajūtu, ka papīra cenrāžu vietā praktiskāk būtu preču plauktiem pieskrūvēt ko līdzīgu taksometra skaitītājam.
19. gadsimta sākumā Valmieras centrā tika izveidoti tā saucamie Pareizticīgo kapi, kurus pilsētā sauca par Krievu kapiem. Blakus kafejnīcai, tautā sauktai par Mironīti.
Kamēr aptrakušais Kremļa cilvēknīdējs Putins turpina Krievijas Federācijas beznoteikumu agresiju pret Ukrainu, liela daļa pasaules visdažādākajiem līdzekļiem mēģina samazināt agresoram pieejamos finanšu un materiālos resursus.
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, turpināsies arī pārtikas produktu cenu kāpums – par to mūs brīdina eksperti, prognozējot, ka, piemēram, gaļa varētu maksāt divas reizes dārgāk.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien vairāk skaidrs, ka pāri Eiropai atkal nolaižas dzelzs priekškars, bet robežas, kādas izveidosies kara beigās, vienlaikus būs arī robežas, pa kurām šis priekškars sniegsies.
Tā nu ir iegājies, ka Latvijā, salīdzinot vispirms jau ar abām mūsu kaimiņvalstīm, dažkārt procesos un lietās, ar kurām kaut kādu iemeslu pēc esam iepalikuši leišiem un igauņiem aiz muguras, mūsu vietējie risinājumi tiek meklēti apbrīnojami sarežģītos veidos.
«Ukraina ir saliedējusi visus godīgos cilvēkus Latvijā, Eiropā un pasaulē, jo visi godīgie cilvēki ir par Ukrainu.
Vispirms jau kovids, bet tagad arī karš Ukrainā daudzas ierastās lietas salicis pavisam citos plauktiņos, radot apjukumu ne tikai iedzīvotājos, bet arī valdībā un Saeimā. Pēc Ukrainas karoga pacelšanas pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas un ar to saistītā skandāla dažiem pēkšņi atklājies, ka ne visur Latvijā vienādi jūt līdzi ukraiņu tautas ciešanām.
Varētu jau teikt: kāda gan lepnajai Valmierai un tās sapulcētajam dižnovadam vispār daļa par tādu ļoti tālu un visādi necilu lāčukaktu – galvaspilsētu – un tajā uzšūmētām domes intrigām? Diemžēl ir gan.
Ir pavasaris, sniegs ir nokusis, brīžiem arī saulīte silda. Un līdz ar sniega pazušanu parādījušies arī ziemā sniegā iemestie izsmēķi, dzīvnieku un pat cilvēku izkārnījumi. Ne tikai skats ir nepatīkams, bet citreiz uz taciņas pat nav kur kāju spert!
Kopš 24. februāra Ukrainā turpinās karš. Īsts un nežēlīgs karš ar visām iespējamajām karadarbības sekām – nogalinātajiem, ievainotajiem, sagrautām mājām un izpostītām pilsētām, bēgļu miljoniem Eiropā.
Daudzi no mums ir vairāk vai mazāk aktīvi sociālajos tīklos: kādam vajag parādīt visu savu ikdienu un svētkus citiem, ir tādi tīklu lietotāji, kas dalās tikai ar būtisko.