Viedokļi

Par jautājumu, kas vismaz pāris tuvākos gadus, bet ticamāk, vēl jūtami ilgākā laika posmā ietekmēs visas Eiropas, tostarp arī Latvijas ekonomiku un politiku, strauji kļūst energoresursu cenu sadārdzinājums.

Krišjāņa Kariņa valdība vienojusies par 2022. gada budžetu, tostarp paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus – 696,8 miljonus eiro – virknei prioritāru pasākumu valsts drošības, veselības aprūpes, izglītības, iekšlietu un vēl citās jomās.

Nesen laikrakstā publicējām Latvijas Tirgotāju Asociācijas aicinājumu valdībai, ka ir pienācis pēdējais laiks ar likuma spēku apturēt atkritumu kalnu augšanu arī no vienreiz lietojamā pārtikas iepakojuma.

Noteikts, ka Ministru kabinetam valsts budžeta likumprojekts katram nākamajam gadam Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Pēc tā izvērtēšanas Budžeta komisija nosaka termiņu, kad  to sākt skatīt parlamentam. Iespējams, ka šogad uz jaunā budžeta pieņemšanu līdz oktobra vidum pat nenāksies gaidīt, jo projekts pamatos gan par budžeta ieņēmumiem, gan par izdevumiem jau ir gatavs.

Sakārtojot likumdošanu un attīstot riepu pārstrādes un bitumena ražošanas nozares, Latvijai ir potenciāls kļūt par šīs nozares līderi Baltijas valstīs. Piedaloties pilotprojektā «Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana», redzam iespēju mūsu valstij attīstīt ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, veidot to kā Latvijas biznesa nišu, kas ļautu aptvert ne vien Latvijas, bet arī Baltijas ceļu būvi.

Saslimstības ar COVID-10 statistika atkal strauji kļūst biedējoša un traģiska. Valdība sakostiem zobiem steidz pielietot vienīgo līdzekli, kas spēj darboties kaut cik operatīvi – noteikt bargākus sanitāros ierobežojumus.

 Tajos pagastos, kur skolas likvidē, vietējie uzskata, ka dzīve arī apstājas. Ja nav jaudīgas kultūras dzīves, kaut niecīgu darba iespēju, tad varbūt dzīve rit viensētās, prāvajās lauku saimniecībās, bet ciematu centros iemājo klusums. 

Kā māca mūsu pašu fuktuks jeb Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā klientu skolā, brīvā tirgus ekonomikā peļņas gūšana ir viens no galvenajiem iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes veicinātājiem. 

Nesen manos sociālajos tīklos vairākkārt parādījās paziņu jautājums, vai Latvijā var nopirkt cruelty free kosmētiku. Cruelty free – tas nozīmē, ka šīs kosmētikas ražotāji savas produkcijas testēšanai nav izmantojuši dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē tika atbalstīta kāda gana interesanta un vienlaikus pretrunīga iniciatīva – likumā noteikt par pienākumu pašvaldībām saskaņot to starptautisko sadarbību ar Ārlietu ministriju (ĀM). Pašlaik pašvaldību, ja iespējams tā teikt, ārpolitiskās aktivitātes necik īpaši ierobežotas netiek, un šo situāciju acīm redzami ir iecerēts mainīt.

Kad paukšķēdami no ābelēm krīt vēlīno šķirņu āboli un gājējiem pa pakausi kā raķetes iešauj ozolzīļu lādiņi, tad, pat neskatoties kalendārā, ir skaidrs, ka rudens klāt.

Sestdien notika vairāki pieklusināti vai arī skaļi pasākumi, kuru jēgu katram ļauts izvērtēt atbilstoši savai sapratnei, piekrišanai vai nepiekrišanai tam, kas valstī notiek.

It kā divas savstarpēji nesaistītas lietas. Un tomēr. Kopš lielākās skolās vairs nekādi nevar iztikt bez psihologa štata vienības, kopš bērnu tiesības (ar pieaugušo tiešu un, es atļaušos teikt, pat noziedzīgu līdzdalību) pilnīgi un galīgi iznīcinājušas bērnu pienākumu pēdējos pārpalikumus, mums apkārt viss notiek tieši tā, kā tas notiek.

Otrdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika atbalstīts Jaunās konservatīvās partijas jau pērngad iesniegtais priekšlikums aizliegt Latvijas parlamenta ēkā ienākt bijušajiem tā deputātiem, pret kuriem ir noteiktas sankcijas.

12. augustā man bija tas prieks būt Rīgas pilī uz konferenci, veltītu Latvijas otrā prezidenta, sabiedriskā darbinieka, savulaik aizsardzības ministra un Rīgas galvas, jurista, krietnā latvieša Gustava Zemgala 150. gadskārtai.

Manos bērna gados Latvijā parādījās datori ar Windows 95 operētājsistēmu. Šāds brīnums nebija katrā mājā, bet skolā informātikas stundā varēja ar to iepazīties.

Klasiķis gan savā dzejā zaļuma vietā lietojis jauno laiku, taču turpmākā konsekvence nemainās – arī mūsu ikdienā jau tuvākajās desmitgadēs plānotais Eiropas zaļais kurss nenāks, ja ļaudis – mēs paši – to nevedīs. 

Vasaras garderobi nomainot pret rudens, iespējams, kaut no apģērba gabaliem izmetīsim ārā. Kur jūs tos liekat? Vai esat aizdomājušies, ka cits tos varētu izmantot savā garderobē? Tāpēc nevajadzētu izmest apģērbus atkritumos, bet gan ielikt tekstila šķirošanas konteinerā, tie pieejami  ikvienam iedzīvotājam un tajos var ievietot visa veida apģērbus, apavus un mājas tekstilu. 

Nupat publiskotas Eiropas Savienības (ES) oficiālā sabiedrisko aptauja veicēja Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņu balsij valstī nav nekādas nozīmes. Šādi viedokli paudis 71% aptaujāto (pretējās domās ir 28%), un tas ir pats augstākais (vai, raugoties no otras puses, zemākais) rādītājs ES.

Dzejnieka Eduarda Veidenbauma smeldzīgās vārsmas par padebešiem kā baltiem gulbjiem pilnā balsī skandēju pagājušās sestdienas novakarē, atlaidusies atpūtas krēslā savā dārzā un atvadoties no, iespējams, pēdējās siltās šīs atvasaras dienas. Kā milzu ekrānā vēroju mākoņu pārsteidzoši skaistās pārvērtību spēles.