Ne tikai iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā, bet arī daudzviet citur pasaulē notiekošās aizvien vērienīgākās protesta akcijas, kuras pamatā vērstas pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumu noteikumiem, kā arī daļas cilvēku ne bez iemesla paustajām bažām, ka šie ierobežojumi apdraud viņu personiskās brīvības, uzskatāmi liecina par tendenci, kuru var dēvēt visai interesantā vārdu salikumā – par demokrātiju dedemokratizēšanos.
Katru gadu Ziemassvētkus svinam kopā ar saviem mīļajiem, bet šogad esam aicināti tos sagaidīt vienas mājsaimniecības lokā.
Spītējot Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, bezsniega ziemas untumiem, gan lauku sētās, ciematos, gan pilsētās Ziemassvētkus tomēr sagaidīt priecīgus un Jauno gadu daudz cerīgāku mūs aicina krāšņi rotātās egles.
Izvērtējot pašreizējo situāciju ar Covid-19 pandēmiju Latvijā, protams, mēs pašlaik varam analizēt, kur varbūt tika pieļautas kļūdas vai kur nebija pietiekami izlēmīgi iepriekšējos divos trīs mēnešos.
Vakar lsm.lv publicētā informācija liecina, ka Igaunijā slēdz skolas, strādās tikai bērnudārzi, Tallinā pieņemts atsevišķs lēmums, ka mācības turpina 1. – 3. klases skolēni. Tikmēr Latvijā mēs rīkojam piketus un dalāmies ar smieklīgiem foto, kuros adaptēts Valsts prezidenta sacītais kādā intervijā.
Sestdien divas konkurējošas – «latviešu» un «krievu» (bijušo ušakoviešu) – politikāņu grupas vēlas Rīgā ar mītiņiem piesaistīt sev Covid-19 noliedzēju simpātijas. Jācer, ka «pilni» būs rīkotājiem izteiktie policijas draudi kontrolēt sanitāro normu striktu ievērošanu.
Mēs dzīvojam laikā, kad attīstās tehnoloģijas – gan datori, gan viedtālruņi, gan dažādas aplikācijas, kuras tajos lietojam. Augstskolā man noslēdzās kurss, kas lika padomāt par to, cik daudz datus un kam mēs sniedzam.
Kamēr sabiedrības uzmanības centrā atrodas galvenokārt cīņa ar Covid-19, kā arī jaunpieņemtais valsts budžets nākamajam gadam, bez pelnītas ievērības ir palicis kāds, manuprāt, ļoti būtisks un daļai sabiedrības nozīmīgs Saeimas lēmums – grozījumu Invaliditātes likumā apstiprināšana galīgajā lasījumā.
Tuvojoties pandēmijas otrajam vilnim, ne reizi vien saziņas līdzekļos izskanēja valdības ministru apgalvojumi, ka padomā esot gan plāns A, gan arī B un C, kā pēc iespējas efektīvāk ierobežot un mazināt sabiedrības saslimšanu.
Koronavīrusa pandēmijas, kaislību ap valsts budžeta nākamajam gadam veidošanu un vēl citu iemeslu dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts kāds gana svarīgs notikums, kam vienlaikus var izrādīties ļoti tālejošas sekas.
Viņnedēļ sanāca būt kādā akcijā, ko regulāri visā valstī organizēja Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju.
Ir tāda darbības vārda pamatforma kā nenoteiksme. Tā darbību tikai nosauc bez laika un personas norādēm, atbild uz jautājumu – ko darīt?, bet nedod nekādas norādes – kā darīt?
Katru pirmdienu sazinos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti Sniedzi Bračku, lai uzzinātu, kam NMPD mediķi ir palīdzējuši iepriekšējā nedēļā, un vissāpīgāk ir uzzināt, ka cietuši bērni. Kas notiek ar bērnu drošību?!
Nevajadzīgas un teatrālas bija astoņu dienu ilgās debates Saeimā. Koalīcijas «balsošanas mašīna» finanšu ministru nepievīla. Protams, tā nebija «liela brēka, maza vilna»: tika spriests par 10,76 miljardiem eiro!
Šonedēļ Adventes vainagā iedegsim otro svecīti, kas nozīmē to, ka esam teju jau pusceļā līdz Ziemassvētkiem. Nesen sanāca saruna par to, kas tad vispār ir svētki – vai tiešām tikai tās trīs dienas, kuras ir kalendārā, vai arī visu gaidīšanas laiku var pārvērst par maziem svētkiem?
Kad premjers viņsvētdien teica savu nu jau leģendāro un dažādās sabiedrības grupās diametrāli pretēji vērtēto uzrunu tautai, ar formulējumu nav labi viņš, manuprāt, vairāk domāja par veselības, nevis naudas lietām.
Līdz ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijas pagarināšanu, sagrūst Ziemassvētku svinību plāni. Kā māsa pirms laika jau jokoja – dāvanas sūtīsim caur pakomātiem un pie svētku galda tiksimies video zvanā. Viņas teiktais nu šķiet realitāte, līdz ar privāto pasākumu aizliegšanu līdz pat 11. janvārim.
Koronavīrusa pandēmijas straujās izplatības dēļ premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nācis klajā ar ierosinājumiem pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteikt virkni papildu ierobežojumu, stingrāku, nekā tika noteikti šā gada pavasarī.
Kopš aizvadītās svētdienas ir sācies Adventes (latīniski adventus – atnākšana) laiks, kad pirms gada gaidītākā notikuma – Ziemassvētkiem mēs gatavojamies tiem garīgi. Manuprāt, tieši šogad vairāk nekā jebkad agrāk tas ir tik svētīgi un ikvienam noderīgi, jo par spīti Covid-19 izplatībai un tai līdzi nākošajām neskaitāmajām negācijām ir svarīgi noturēties ne tikai fiziski veselam, bet būt arī garīgi stabilam un pozitīvi gaišam.
Vakar Saeima jau sesto dienu turpināja skatīt 2021. gada budžeta likumprojektu paketes. Kad iepriekšējā nedēļā deputāti bija paguvuši izskatīt 28 budžeta likumu pavadošos likumprojektus, vakar debates sākās par galvenajiem dokumentiem — likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam» un «Par valsts budžetu 2021. gadam». Par pirmo bija iesniegti 115 priekšlikumi, par galveno – 142.