No radiem un paziņām šoruden ik pa brīdim dzirdētie patiesie stāsti par to, kas ar vienu vai otru mūsu līdzcilvēku ir noticis tikai tāpēc, ka viņš vai viņa, vai abi divi kopā savas striktās ietiepības dēļ ir atteikušies vakcinēties pret joprojām postošo Covid-19 un tā paveidiem, nezin kādēļ man atmiņā atsauc bērnu dienās malkas šķūnīša vai kūtsaugšas siena panta krēslā vienaudžu bariņā klausītos šausmu stāstus.
Līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām atlicis mazāk par gadu, tāpēc arvien biežāk tiks vērtēti un analizēti partiju reitingi.
«Ļoti gribas atgriezties vecajā dzīvē,» tā sarunā sacīja daktere Guna Ozola, un šī doma mani neatstāj. Pirms kovida mēs nenovērtējām, cik esam brīvi putni gaisā.
Saeimas deputāte budžeta debatēs droši apsaukāja kolēģus par slepkavām: viņu samangotās «kvotu naudas» muzejiem un mazpulkiem tiekot atrautas saslimušiem un mediķiem.
Viena no neatņemamām lietām mūsu ikdienā nu jau otro gadu ir sejas maska. Kā skaidro eksperti, Covid-19 vīrusa nokļūšanu organismā šis mutes un deguna aizsegs aizkavē visai būtiski.
Latvija ir savāda valsts. Korupciju te apkaro, laižot dārgus reklāmas rullīšus televīzijā un peldinot galvaspilsētā pa Daugavu vairākus desmitus tūkstošu eiro vērtu milzīgu putuplasta kartupeli, kuru tā apsviedīgie izgatavotāji lepni dēvē par aisberga redzamo daļu.
Rudens ir atnācis ar līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu elektrībai, gāzei, enerģijai kopumā.
Igaunijas vietējās LHV bankas paziņojums pagājušajā nedēļā par klientiem sniegto iespēju tirgot kriptovalūtas patīkami pārsteidza šo investīciju cienītājus.
Bez svētku salūtiem, klusinātāk, nekā bija ierasts pirms dažiem gadiem, esam atzīmējuši Latvijas valsts dzimšanas dienu.
Valmieras drāmas teātris joprojām tiek rekonstruēts un savās telpās uzņemt skatītājus vēl nevar, bet teātramīļi priecājas, ka no 15. novembra ir atsāktas Valmieras teātra viesizrādes «zaļajā režīmā», apciemojot dažādas Latvijas vietas.
18. novembrī atzīmēsim 103. Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu. Atzīmēsim ar valsts karogiem, svētku pārraidēm, svecēm logos, svētku pusdienām, bet bez karaspēka parādes, svētku salūta. Ārkārtas situācija jau otro gadu ierastajā kārtībā ievieš savas korekcijas.
Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu – 18. novembri – mūsu valstij jau otro gadu pēc kārtas nākas atzīmēt klusi un pieticīgi. Rīkot gadskārtas nozīmīgumam atbilstīga mēroga pasākumus neļauj daļēji mūsu pašu – kā amatpersonu, tā daļas iedzīvotāju – rīcības dēļ joprojām neuzvarētā Covid-19 pandēmija, tomēr neko vairāk kā aizēnot svētku sajūtu tā pamatā nav spējīga.
Jau rīt atzīmēsim mūsu Latvijas 103. dzimšanas dienu. Gaidot šos svētkus, daudzi no mums aizdomājas, kas mums ir Latvija un kas mēs esam savai valstij…
Kopš neatkarības atgūšanas, kad atsākām ar piemiņas pasākumiem un parādēm godināt Latvijas vēsturei tik izšķirošo cīņu dalībniekus, kā arī pašas valsts dzimšanas dienu, šis novembris paiet vai kā pats drūmākais.
Mājsēde ir beigusies, bet drošības pasākumi, lai ierobežotu vīrusu, jau nav atcelti. Divu metru distance, konkrēts cilvēku skaits telpās. Noteikti katrs zina vietu, kur šos noteikumus neievēro. Un ir vietas, kur tos nemaz nav iespējams ievērot, jo tad darbs apstāsies.
Uzdodoties par banku darbiniekiem, telefon- un datorblēži šogad (janvāris-septembris), kā sarēķinājušas četras lielākās* Latvijas bankas, jau ir izkrāpuši no to klientu kontiem 8,6 miljonus eiro! Traki bagāti esam...
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aizvadītajā nedēļā tiešsaistē runāja ar Vidzemes izglītības iestāžu arodorganizāciju vadītājiem un pārstāvjiem.
Esmu no tiem cilvēkiem, kam ļoti patīk suņi, tomēr dzīves ritms, kā arī tas, ka dzīvoju dzīvoklī, pagaidām neļauj paņemt pašai savu četrkājaino draugu. Līdz galam arī neesmu izvēlējusies, kādu suņu šķirni es vēlētos – mazu, lielu, garspalvainu, īsspalvainu, aktīvu vai ne tik aktīvu.
Šodien ir mūsu tautai nozīmīgs datums – Lāčplēša diena. Ar 11. novembri iesākas Patriotu nedēļa, kad vēlreiz atsaucam atmiņā 1919. gada notikumus, pieminam un godinām visus, kuri toreiz mums izcīnīja pašiem savu valsti.
Jautājums, kas pēdējās dienās raisījis gandrīz vai ne mazāk kaislību, kā ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi un mājsēde, ir tā saucamās deputātu kvotas. Jeb valsts līdzekļi, kurus parlamentāriešiem savulaik bija tiesības piešķirt to vai citu mērķu īstenošanai budžeta ietvaros.