Iespējams, par sava veida lakmusa papīriņu jaunās valdības spējai adekvāti reaģēt uz pilsoņu noskaņojumiem un interesēm kļūs tāds jautājums kā cilvēku ar īpašām vajadzībām (invalīdu) asistentu atalgojuma paaugstināšana.
Kamēr jāgaida, kad valdības ministri būs vienojušies par šī gada budžetu un sūtīs to uz Saeimu izķidāšanai un beigās, cerams, arī apstiprināšanai, var vēl pagūt lemt arī par it kā ļoti būtiskiem iesniegumiem.
Regulāri no TV ekrāna diskusijās par ražošanas attīstības problēmām Latvijā izskan uzņēmēju sūdzības par tehnisku cilvēku – inženieru un kvalificētu strādnieku – trūkumu, piemēram, metālapstrādē un kokapstrādē.
Protams, ja vien uz brīdi «iznesam aiz iekavām» kaujas Soledarā un Bahmutā, kā arī ceļā uz fronti politiski iestrēgušos vācu tankus Leopard un citus ieročus. Šīs vietas un lietas pilnībā noteiks 2023. gadu arī mums.
Ziemassvētku laikā, gadu mijā bija daudz ziņu par labajiem darbiem, ziedojumiem, kurus pavada ne tikai moto «no mana maka uz tavējo», bet arī «no sirds uz sirdi».
Šīs nedēļas sākumā ar interesantu paziņojumu klajā nāca jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts), kurš sarunas Latvijas Televīzijā (LTV) laikā atzina, ka minētā ministra amata ieņēmēja tiesības atcelt pašvaldību saistošos noteikumus un amatpersonas ir nesamērīgas.
Patlaban Latvijā ir 43 pašvaldības, tās ir daudz lielākas, un tiešām ir laiks uzlabot pārtraukto dialogu ar valsts pusi, ar ministrijām un iet tālāk. Tā, lai uzlabotu būtiskāko sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.
Kad valsts vadošās amatpersonas un partiju vadītāji sveikuši iedzīvotājus un reizē, protams, vēlētājus ar jauna gada iestāšanos, nevar nejautāt, kādēļ aiz gada sliekšņa atkal paliek daudzu 14. Saeimas vēlēšanās balsojušo uzticība vēlēšanām vispār.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju tēma sabiedrības viedokļu apritē ik pa brīdim uzliesmo kā ogles padzisušā ugunskurā.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis gads noteikti nebūs vienkāršs.
Pirms svētkiem izskanējušais paredzējums piepildījās. Kāds teica, ka tad, ja pilsētas nešaus tradicionālo Jaungada sagaidīšanas salūtu, raķetes paukšķinās no katra kakta un troliņš būs vēl lielāks. Tā arī notika.
Iepriekšējā gada nogalē politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi parādījās jautājums, par kuru tiek runāts ik pa brīdim, bet kura vezums no vietas tā arī nav izkustējies un, šķiet, tā arī neizkustēsies. Pat neraugoties uz to, ka pati ideja ir pareiza un, var teikt, taisnīga.
Lai arī jau atnākušais 2023. gads nebūs Latvijai pats veiksmīgākais kā Krievijas agresijas Ukrainā radīto drošības risku, tā globālo ekonomisko problēmu dēļ, ir virkne iemeslu, kas ļauj uz tuvāko nākotni raudzīties ar piesardzīgu optimismu, kā arī uzskatīt, ka bažas par mūsu valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem gaidāmajām grūtībām ir pārspīlētas.
Pirms pandēmijas Jaunā gada iestāšanās Latvijas pilsētās tika atzīmēta ar vairāk vai mazāk krāšņām uguņošanām, kuras arvien populārākas kļuva kopš gadsimtu mijas, pasaulei jaunā gadu tūkstotī iesoļojot.
Visiem Liesmas lasītājiem veselības pilnu un raženiem darbiem bagātu Jauno gadu!
Šis bija smags, draudiem un rūpēm pārbagāts gads. Nākamais noteikti būs, kaut tikai mazdrusciņ, bet tomēr vieglāks: tagad mūs vairs nekas nevar pārsteigt.
Lai sasniegtu kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, ir noteikti kritēriji. Politiski vienmēr ir ļoti nepopulāri runāt par to, ka skolu tīkls būtu jāpārkārto.
Kas to lai zina, kurš patiesībā gads pēc kārtas mūsu zemeslodei tagad būs, bet vismaz par to varam būt droši, ka viens gads pavisam drīz aizies un pievienosies bezgalībai, savukārt no bezgalības pretējās puses atnāks nākamais.
Jauno gadu šoreiz gaidām gan ar cerībām, gan ar satraukumu. Te, protams, nedomāju tos panikas cēlājus, kuri Facebook jau pirms Ziemassvētkiem sāka cepties par tiem cilvēkiem Latvijā, kuri salūtu šaušot jau 31. decembra vienpadsmitos vakarā, nevis pusnaktī.
Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī izteikt prognozes par nākamajā gadā gaidāmajām tendencēm.