Kamēr sabiedrības uzmanības centrā atrodas galvenokārt cīņa ar Covid-19, kā arī jaunpieņemtais valsts budžets nākamajam gadam, bez pelnītas ievērības ir palicis kāds, manuprāt, ļoti būtisks un daļai sabiedrības nozīmīgs Saeimas lēmums – grozījumu Invaliditātes likumā apstiprināšana galīgajā lasījumā.
Tuvojoties pandēmijas otrajam vilnim, ne reizi vien saziņas līdzekļos izskanēja valdības ministru apgalvojumi, ka padomā esot gan plāns A, gan arī B un C, kā pēc iespējas efektīvāk ierobežot un mazināt sabiedrības saslimšanu.
Koronavīrusa pandēmijas, kaislību ap valsts budžeta nākamajam gadam veidošanu un vēl citu iemeslu dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts kāds gana svarīgs notikums, kam vienlaikus var izrādīties ļoti tālejošas sekas.
Viņnedēļ sanāca būt kādā akcijā, ko regulāri visā valstī organizēja Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju.
Ir tāda darbības vārda pamatforma kā nenoteiksme. Tā darbību tikai nosauc bez laika un personas norādēm, atbild uz jautājumu – ko darīt?, bet nedod nekādas norādes – kā darīt?
Katru pirmdienu sazinos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti Sniedzi Bračku, lai uzzinātu, kam NMPD mediķi ir palīdzējuši iepriekšējā nedēļā, un vissāpīgāk ir uzzināt, ka cietuši bērni. Kas notiek ar bērnu drošību?!
Nevajadzīgas un teatrālas bija astoņu dienu ilgās debates Saeimā. Koalīcijas «balsošanas mašīna» finanšu ministru nepievīla. Protams, tā nebija «liela brēka, maza vilna»: tika spriests par 10,76 miljardiem eiro!
Šonedēļ Adventes vainagā iedegsim otro svecīti, kas nozīmē to, ka esam teju jau pusceļā līdz Ziemassvētkiem. Nesen sanāca saruna par to, kas tad vispār ir svētki – vai tiešām tikai tās trīs dienas, kuras ir kalendārā, vai arī visu gaidīšanas laiku var pārvērst par maziem svētkiem?
Kad premjers viņsvētdien teica savu nu jau leģendāro un dažādās sabiedrības grupās diametrāli pretēji vērtēto uzrunu tautai, ar formulējumu nav labi viņš, manuprāt, vairāk domāja par veselības, nevis naudas lietām.
Līdz ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijas pagarināšanu, sagrūst Ziemassvētku svinību plāni. Kā māsa pirms laika jau jokoja – dāvanas sūtīsim caur pakomātiem un pie svētku galda tiksimies video zvanā. Viņas teiktais nu šķiet realitāte, līdz ar privāto pasākumu aizliegšanu līdz pat 11. janvārim.
Koronavīrusa pandēmijas straujās izplatības dēļ premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nācis klajā ar ierosinājumiem pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteikt virkni papildu ierobežojumu, stingrāku, nekā tika noteikti šā gada pavasarī.
Kopš aizvadītās svētdienas ir sācies Adventes (latīniski adventus – atnākšana) laiks, kad pirms gada gaidītākā notikuma – Ziemassvētkiem mēs gatavojamies tiem garīgi. Manuprāt, tieši šogad vairāk nekā jebkad agrāk tas ir tik svētīgi un ikvienam noderīgi, jo par spīti Covid-19 izplatībai un tai līdzi nākošajām neskaitāmajām negācijām ir svarīgi noturēties ne tikai fiziski veselam, bet būt arī garīgi stabilam un pozitīvi gaišam.
Vakar Saeima jau sesto dienu turpināja skatīt 2021. gada budžeta likumprojektu paketes. Kad iepriekšējā nedēļā deputāti bija paguvuši izskatīt 28 budžeta likumu pavadošos likumprojektus, vakar debates sākās par galvenajiem dokumentiem — likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam» un «Par valsts budžetu 2021. gadam». Par pirmo bija iesniegti 115 priekšlikumi, par galveno – 142.
Šķiet, vismaz pirms diviem termiņiem kādā no priekšvēlēšanu diskusijām viens no Valmieras pašvaldības deputātu kandidātiem solīja sakārtot Valmieras tirgu. Diemžēl uz manu vaicājumu, ar kādiem ietekmes līdzekļiem viņš to iecerējis privātā teritorijā panākt, konkrētas atbildes nebija. Šis kungs arī netika ievēlēts, līdz ar to viņam iespēja apliecināt savus vārdus ar reāliem darbiem bija zudusi.
Pašlaik visa situācija ar pieejamajiem pabalstiem jāskata krīzes kontekstā. Kopumā krīze tiek vadīta viduvēji vai pat vāji, jo šis ir jau otrais Covid-19 pandēmijas vilnis.
25. novembrī pasaulē atzīmēja Starptautisko vardarbības pret sievietēm un meitenēm izskaušanas dienu. Vardarbība pret sievietēm aizvien ir aktuāls izaicinājums, par ko ne vienmēr runājam atklāti. Tas ir liels noziegums pret tūkstošiem sieviešu un bērnu, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā.
Tā gluži nav, ka ārkārtas stāvoklis dzīvi zīmē tikai melnās krāsās – Corona vīruss pagaidām nāciju pasargājis no kārtējās sīkpartijas, kuru dibināt bija paredzēts pagājušajā svētdienā, kad Latvijā atzīmēja Mirušo piemiņas dienu, bet vārda svētkus svinēja Aldis, Alfons un Aldris.
Katram ir savs viedoklis, sabiedrība sadalījusies grupās – Covid neticīgie, cilvēki, kas ierobežojumus ievēro, un gan jau pastāv vēl citas. Lai gan sabiedriskajā transportā un veikalos varam manīt, ka cilvēki godprātīgi ievēro ierobežojumus, taču, aplūkojot interneta dzīles, šķiet, ka lielākā daļa tautas ir Covid neticīgie.
Eiropas Savienības (ES) līmenī pašlaik pilnā sparā rit vētrainas diskusijas par it kā nākamo savienības daudzgadu budžetu, kā arī koronavīrusa pandēmijas seku novēršanai paredzēto līdzekļu sadali, bet faktiski par to, kādas vērtības un demokrātijas uzskatāmas par pareizām un atbalstāmām, bet kādas – attiecīgi par nepareizām un nosodāmām.
Valmieras pusē Kauguru nemieri sākās 1802. gadā, lai atceltu dzimtbūšanu, kuru atcēla 1817. gadā Kurzemes guberņā, 1819. gadā – Vidzemes guberņā, bet tikai 1861. gadā – Latgalē. Tagad atkal pašnodarbinātos un mazos uzņēmējus, zemniekus grib pataisīt par dzimtcilvēkiem, lai tie kādam kalpotu, nevis būtu paši sev saimnieki. Jo kā gan citādi lai izprot valdošās koalīcijas iecerētās izmaiņas valsts nodokļu politikā, kurās paredzēts palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vairāk nekā 10 reizes: no 16,67 eiro mēnesī un 200,04 eiro gadā līdz 160,75 un 1929 eiro nākamgad pie gada ienākuma līdz 20004 eiro.