2020. gads Latvijā sācies ar jaunu personu valstij svarīgas organizācijas galvenajā krēslā – 15 gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) valdījušo nenogremdējamo zemūdeni Andri Ozolu nomainījis viens no 13 pretendentiem konkursā uz LIAA direktora vietu Kaspars Rožkalns, kurš savus darba pienākumus sāks pildīt 20. janvārī.
«Joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kas uzskata, ka pirms 30 vai pat 40 gadiem ierīkotā meliorācijas sistēma nestrādā. Tā strādā joprojām! Tieši tādēļ ikvienam lielākas vai mazākas lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka tā ir viņa zemes vērtība, kas visiem spēkiem un visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāsaglabā un atbildīgi jākopj.
Komunikācija Latvijas politiskajā kultūrā ir mūžam mainīgs process. Agrāk politiskās kampaņas neatņemami elementi bija vides reklāmas, tiešās tikšanās ar vēlētājiem, informācija televīzijā, radio un drukātajos medijos, nu partijas jeb (biežāk) to nolīgtie kampaņu organizatori ir sapratuši, ka lielāku atdevi par mazākām izmaksām iespējams iegūt no komunikācijas sociālajos medijos. Iespēja nepastarpināti, interaktīvi uzrunāt savu elektorātu bija panākumu atslēga jaunajiem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai un jo īpaši "KPV LV", kuru kampaņu kasēs līdzekļu bija mazāk nekā "lielajiem" kolēģiem.
Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka Latvija kopā ar citām starptautiskās koalīcijas dalībvalstīm cīņai pret radikālo islāmistu grupējumu Daesh jeb Islāma valsti pārtrauc Irākas karavīru apmācīšanu. Savukārt par to, vai pagarināt misiju Irākā, tiks lemts tuvāko dienu laikā.
Īpatnējā noskaņojumā sācies jaunais gads. Kur vien pagriezies, visur runā par vienu – jaunie Saeimā un valdībā sapulcinātie kleperīši, arī vecie (30 gadu garumā) valsti nodzīvojuši līdz kliņķim. Par Rīgu nerunājot. Tā ir dziļā bezdibenī, gandrīz drupās. Paši neko nespēj, jānāk palīgos no tālās aizjūras – amerikāņiem, aizrādot, uzmundrinot vai, pareizāk, brīdinot: sak, mīļie draugi, «korupcija gadiem ilgi grāvusi Latvijas ekonomiku».
Latviešu valodas tīrrakstītājiem uzreiz paskaidroju, ka vārds besīt mūsu valodā, protams, atskrējis no lielās brāļu tautas un, šķiet, uz palikšanu, jo ar tādu sakāpināti emocionālu ievirzi ļauj izveidot lielisku alternatīvu garajam latviski remdenajam penterim vest ārā no pacietības. Neliegšos, arī man šo mazo žargoniņu sanāk lietot šad un tad, vairāk sarunās, retāk rakstos.
Šis gads atnesa cenu kāpumu. Degvielai tās augušas, salīdzinot ar decembra beigām, par 1,7 līdz 6 procentiem (atkarībā no benzīntanku ķēdes); par ģimenes ārsta apmeklējumu pacientiem līdz 65 gadu vecumam nu jāmaksā divi, nevis 1,42 eiro. Savukārt politika kļuva sešreiz dārgāk.
Svētki ir aizgājuši, atstājot pārdomas. Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlējām cits citam prieku un laimi, kā arī veselību, tajā pašā laikā neaizmirstot iegādāties dāvanas un cienastus, ko likt uz galda. Bet vai viss šo tik ilgi gaidīto svētku prieks slēpjas tikai dāvanās, ko saņem vai uzdāvini? Man vienmēr licies, ka lielākā laime ir tad, kad visa ģimene ir blakus, kad visapkārt valda tev vistuvāko čalas un smiekli. Dāvanas ir otršķirīgas, un, kad ar kādu par to runāju – visi kā viens piekrītoši māj ar galvu.
Aizgājušais gads bez visa cita – daudzo iepriecinošo vai netīkamo notikumu kaleidoskopa – mūsu atmiņās noteikti paliks arī kā filmas «Dvēseļu putenis» nacionālā triumfa* laiks. Esam pieauguši, atbrīvojušies no bērnišķā naivuma – gan latviešu kino, gan latviešu skatītājs. Tāpēc drošāk lūkojamies savā vēsturē.
Divas situācijas no dzīves, savā ziņā abas kaut kādā mērā saistītas ar bērnu audzināšanu. Manuprāt, abas arī, maigi sakot, diskutablas...
Ar obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK jautājumu mēs nodarbojamies visu laiku. Rezultāti ir redzami. 2019. gada laikā mēs esam ieekonomējuši valsts budžetā apmēram 23 miljonus eiro. Tas viss ir saistīts ar kontroles pastiprināšanu un šīs sistēmas pārskatīšanu. Daudziem ir anulētas atļaujas, bet šis jautājums visu laiku ir dienas kārtībā. Mēs, Ekonomikas ministrija, pie tā strādājam, esam valdībā nākuši ar šo pamatprincipu – piesārņotājs maksā!
Aizejošais gads Latvijā iezīmīgs ar trim galvenajiem notikumiem – janvārī parlamentā tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, maijā noskaidroti tie astoņi deputāti, kuri turpmāk pārstāvēs mūsu valsti Eiropas Parlamentā, un jūlijā ievēlēts jaunais Valsts prezidents Egils Levits.
Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.
Katrs pats savas laimes kalējs, taču, lai novadu reforma nebeigtos ar čiku, tā mums «jāizkaldina» visiem kopā. Būs smagi jāstrādā gan Saeimai ar valdību un ministrijām, gan tagadējo pašvaldību politiķiem un ikvienam sabiedriski aktīvam pilsonim.
Ceturtdiena deva atbildi uz trīs gadus sarunās un balsojumos iestrēgušu jautājumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs valsts premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija 12. decembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās no parlamentā esošajiem 650 deputātu mandātiem ieguva 365, tātad pārliecinošu vairākumu.
Gribu parunāt par ļoti aktuālu problēmu, par ko neviens Latvijā pagaidām vēl nerunā, viena daļa vēl nemaz nav attapušies, ka šāda problēma eksistē. Vienkārši mūsu uzņēmums ir lielāks spēlētājs nozarē, kurš ātrāk apjauš esošo situāciju. ZAAO gadā savāc 7000 tonnu iepakojuma, un tas ir pie pārējā atkritumu daudzuma 30 tūkstošiem tonnu. Mūsu nozarē ir daudz visādu izaicinājumu, un arī nākamais gads būs pietiekami bagāts ar tiem. Un saistīsies tas ne jau ar ZAAO sakārtoto sadzīves atkritumu sistēmu, kas tiek uzskatīta par labāko Latvijā, bet gan būs saistīts ar iepakojumu un sasauksies ar tendencēm pasaulē, Latvijā un Ziemeļvidzemes reģionā.
Leģendai par visvareno Lembergu patlaban notiekošais iet labumā – lai tauta redz, ka Hūtesvīru var iznīcināt tikai pasaules lielvara, jo vietējiem politiķiem šis bijis pārāk ciets rieksts. Taču pašam cilvēkam platmalē prieka par to nav, jo rādās, ka viņa ietekme izbeidzas pēkšņi un neatgriezeniski.
Šis ir laiks, kad bērni sūta savas vēlmes Ziemassvētku vecītim, manas paaudzes puikām un meitenēm gan laikam saprotamāks ir Salavecis. Bet ne par personālijām šis stāstiņš, tas būs mans lūgums pret mūsu vēlmēm allaž uzmanīgajam vecītim un, protams, viņa čaklajiem palīgiem, labajiem rūķiem.
Vakarrīt tieši tā uz Rīta Panorāmas žurnālistu jautājumu atbildēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, liekot saprast, ka šajā divu valstu politiski ekonomiskajā saskarsmē mūsu lielā stratēģiskā partnera nākamo soli Latvijai nav ne mazāko izredžu ne paredzēt, ne arī ko iebilst. Tā teikt, viena virziena un ļoti ietekmīga ietekmes svira...