Viedokļi

Piektdien man gadījās uz savas ādas izbaudīt, ko nozīmē vērienīgā, daudzus miljonus vērtā allaž braucēju pilnās šosejas Cēsis – Vecpiebalga rekonstrukcija. Reāli tas nozīmē jauna tilta pār Gauju būvi Taurenē, kur satiksme bez aizķeršanās notiek pa blakus esošo veco, savu laiku nokalpojušo tiltu, plus krietnu pusduci ar luksoforiem regulējamu ceļa posmu gabalā no Dzērbenes pienotavas līdz pat Brežģa kalnam. Pa veco, kaut neskaitāmiem ielāpiem klāto pumpaino asfaltu pirms tam varēja vidēji ar tiem pašiem 90 plus kilometriem stundā kustēt bez bēdu, bet tagad ik pa brīdim prātīgo braukšanu pa tikko uzklātu pirmo divu kārtu (būs vēl trešā, pēdējā!) asfaltbetonu vienas brauktuves joslas platumā pārtrauc pavēloši sarkanais luksofora signāls. Nav jau ilgi, bet katrā vietā kāda piecminūte apmēram jāpauzē...

Iekļaujošās izglītības projekta ietvaros tikšanās reizē ar Valmieras pusē iesaistīto izglītības izstāžu pārstāvjiem izvērtējām projekta virzību. Iecere ir apkopot rezultātus un pašvaldību deputātiem tos parādīt vizuāli. Līdz šim iegūtie rezultāti ir pozitīvi, un secinājums tāds, ka skolās ir nepieciešams speciālās izglītības pedagogs. Tāpēc mērķis ir, lai pašvaldības nākamā gada budžetā ieplānotu tam līdzekļus. Protams, ne katrā skolā būtu nepieciešama šāda pedagoga štata vieta. Pietiktu, ja uz trijām skolām būtu viens speciālists.

Nākamā gada valsts budžeta veidošanā par sāpīgāko jautājumu kļūs izdevumi aizsardzībai. Mums morāli jānobriest tam, ka «NATO standarts» — militārie tēriņi vismaz 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta — Latvijai būs jāsasniedz daudz ātrāk, nekā gribētos. Citās nozarēs nāksies savilkt jostas.

Kaut arī Eiropas Savienībai palīgos nākušas arī ārpusē lepni stāvošās Norvēģija (gatava uzņemt 3500 bēgļus) un Šveice (519), Briselei pagaidām neizdodas sadalīt pa mītnes zemēm pat pirmo porciju nelegālo imigrantu, kas pārpludinājuši Itāliju un Grieķiju. Nav nekādu ilūziju, ka ar šo 40 tūkstošu izmitināšanu pa visu Eiropu būs gana. Kamēr miera nav galvenajā bēgļu tranzītvalstī Lībijā, ir maz cerību, ka nelegālo migrantu straume varētu samazināties, nemaz nerunājot par pilnīgu apsīkumu.

Līdzīgi kā daudzos citos dzīves kvalitātes rādītājos, arī veselīga dzīvesveida piekopšanā mēs, latvieši, vēl tālu atpaliekam no citu Eiropas valstu brāļiem un māsām. Sportojam maz, attaisnojamies daudz — te slinkums, te nogurums, te nav laika vai dažbrīd izskan: «Tas ir dārgs prieks!»

Somāliešu bēgļu problēmu risināšana vistiešāk saistījās ar Itāliju, bet tagad — arī ar Latviju. Eiropā nokļuvušo bēgļu skaits aug ar katru dienu, un neviens vārtus aizvērt negrasās, tāpēc nav šaubu, ka iespējamo 250 ģimeņu vietā ar laiku Latvijai būs jāuzņem vēl vairāk.

Publiskajā telpā ik pa brīdim izskan atgādinājumi, ka Latvijai šogad nāksies piedzīvot vai nu nodokļu paaugstināšanu, vai izdevumu samazināšanu, vai, visticamāk, abus šos procesus. Jautājuma sistemātiska cilāšana liecina, ka sabiedrība tiek mērķtiecīgi gatavota šādam solim, jau iepriekš apgādājot to ar skaidrojumiem, kamdēļ pie varas esošā koalīcija nepildīs vai nebūs spējīga izpildīt priekšvēlēšanu solījumus.

Nevarētu teikt, ka Latvenergo tā pa īstam sāka tīrīt elektropārvades līniju trases tikai pēc savulaik visai katastrofālajiem gaisa vadu līniju postījumiem Zaubē. Toreiz pie vainas bija sniegs un apledojums, bet pēdējos gados, kad par konkrēto jomu jau atbild akciju sabiedrības Latvenergo meitas uzņēmums — arī akciju sabiedrība Sadales tīkls,  vairāk skādes elektropārvades līnijām Latvijā nodarījuši jaudīgi vēja pūtieni, kurus mēdzam saukt arī par vētrām.

Latvijas sabiedrību ir satraukusi ziņa par to, ka viens no jaunā piena pārstrādes uzņēmuma «Latvijas piens» dibinātājiem un īpašniekiem lauksaimnieku kooperatīvs «Trikāta KS» gatavojas pārdot savas kapitāldaļas šajā ražotnē. Pērn no «Latvijas piena» jau izstājās arī tā dibinātājs un īpašnieks lauksaimnieku kooperatīvs «Piena partneri».

Gauja savā 460 km līkumotajā tecējumā jau izsenis bijusi iecienīts  mierīgāku ūdeņu laivotāju maršruts, jo upe tās iepazinēja skatam dāsni  paver augstas klintis, baltas, saulē mirdzošas sēres, simtgadīgus kokus, tā priecē arī ar skaistām atpūtas un makšķerēšanas vietām.

Lielu sabiedrības sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Liepājas tiesas spriedums. Tēvs un dēls, Jevgeņijs un Oļegs Smirečanski, ilgāku laiku seksuāli izmantojuši mazu meitenīti. Viss sācies, kad meitenītei bijuši pieci gadiņi, un kopumā ildzis apmēram piecus gadus... Abiem pedofiliem piespriestas divsimt stundas piespiedu darba un probācijas uzraudzība.

Tā ir sena filozofiska atziņa. Kā šī ļaunuma uzvara izpaužas mūsu šodienā, mūsu reālajā dzīvē? Ko mēs, latvieši, varētu teikt par savu valsti, atskatoties uz paveiktajiem darbiem un kontekstā ar nacionālajiem nākotnes attīstības plāniem un programmām?

Satrauktai sabiedrībai jebkāds tiesas spriedums šķitīs pārlieku mīksts, bezzobains un noziedzību veicinošs. Mēs esam svēti pārliecināti, ka soda jēga slēpjas pat ne tik daudz paša vainīgā pienākumā ciest par viņa nodarīto, bet gan iespējamu noziedznieku iebiedēšanā — lai tie nekad neuzdrošinātos ļaut vaļu prātus urdošiem nelietīgiem nodomiem vai tieksmēm.

Šo bērnu neaizstāvēja paša vecāki un uzmeta arī valsts — tā par Liepājas tiesas neadekvāto spriedumu pedofilijas lietā izteikusies ne tikai sabiedrība. Neizpratnē ir arī sociālās jomas speciālisti, bērnu interešu aizstāvji, spriežot, ka divu vīriešu nodarījums piecgadīgai meitenītei, vairākkārt veicot netiklas darbības pret viņu, ir nesamērojams ar piemēroto naudas sodu un piespiedu darba stundām.

Kamēr vēl nav noplakusi kārtējo, atjaunotajā valstī jau vienpadsmito, Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku uzprišinātā latviskās pašapziņas gaisotne, ir īstais laiks parunāt par patiesi nacionālām vērtībām, kuras tik ļoti mīlam cildināt. Vairāk vārdos, jo ar tiem darbiem ir kā nu kuru reizi.

Kopš Latvijas augstskolas buntēm vien ražo tā sauktos sabiedrisko attiecību jeb komunikāciju speciālistus, šiem, iespējams, teorētiski labi izglītotajiem, taču reālo dzīvi un darba dunu bieži vien neredzējušajiem kadriem arvien biežāk tiek piemeklēti amati vietās, kur ilgus gadus pavisam sekmīgi bez šiem informācijas starpniekiem varējuši iztikt, taču tagad mīļā miera labad pieskaņojas jaunajai kārtībai.

Latvijas politiskajā vidē joprojām turpinās skandalēšana par bēgļiem, kuru solidāra uzņemšana pašlaik tiek uzskatīta par visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākumu. Argumenti, ka mūsu valstī arī bez šīs publikas dzīvo procentuāli vairāk «bēgļu» (nepilsoņu, kurus plašākā nozīmē var uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem) nekā jebkurā citā ES dalībvalstī vai ka tādu lērumu bēgļu, kādu mums cenšas uztiept, Latvijai vienkārši nav kur likt, nevienu neinteresē.

Sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr realitātē gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.

Sestdien Mežaparka Lielajā estrādē masveidīgi ģība kopkora dalībnieki, tāpēc tika pārtraukts Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.

Ukrainas krīze, ko dažādās vietās pasaulē dēvē dažādos vārdos, kopš 2013. gada beigām ir pasaules uzmanības epicentrā.