Pēc ilgām diskusijām Latvijas valdība apstiprināja pedagogu minimālās algas likmes palielināšanu līdz 710 eiro par likmi. Vajadzētu priecāties, jo pēc nodokļu nomaksas skolotāji, iespējams, saņems nedaudz vairāk. Padomju laikā būtu jāsaka paldies partijai un valdībai.
Vasaras sākumā, domājot par lopbarības gatavošanu, uztraukumiem pamata vēl nebija, jo lielākajā daļā lauku zāle auga lekna, taču pašlaik, kad nu esam vairāku mēnešu garumā pārlaiduši nepieredzēti sausus un karstus laika apstākļus, situācija ir krietni mainījusies. Lopu ziemas ēdienkartē ieilgušais sausums ir izdarījis tik tiešām nepatīkamas korekcijas. No reģiona lauksaimniekiem dzirdu, ka arī pēdējā laikā atnākušie, ilgi gaidītie lieti bēdīgo ainu ne visur mainījuši par labu lopbarībai. Tā ap Valmieru, Cēsīm un Rūjienu pašlaik lietus esot devis zemei kaut nedaudz tik vajadzīgā mitruma, bet, piemēram, visai plašā teritorijā ap Salacgrīvu tā joprojām nav. Sakaltusī zeme nespēj vien padzerties, tādēļ šajā reģionā daudziem joprojām sausuma dēļ ir problēmas ziemāju sējā.
Pati jaunākā cilvēces paaudze, mūsu bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus ieskaitot, neizbēgami ir ar pasaules tīmekli apsēsta. Informācijas tehnoloģiju faktiski neierobežotās – cik nu to atļauj elektrība – iespējas spiežas iekšā mūsu ikdienā pa visām šķirbām! Ir labi, ja visu to spējam uztvert kritiski, nepazaudējot saikni ar pārējo pasauli. Taču ko lai saka par trešklasnieku, kurš, muzejā ar patiešām elitārām mūsu senču senlietām nonācis, vienīgo interesi izrāda nevis par arheologu sūrā grūtā darbā iegūtām autentiskām senlietām, bet visu muzeja zāles apskatei atvēlēto laiku pielīp pie interaktīvā ekrāna, bez mitas ar pirkstu bīdot arvien jaunas un jaunas bildītes?
No plašsaziņas līdzekļu darba kārtības nepazūd ar tā kā bijušo, tā kā oficiāli joprojām esošo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistītas tēmas. Piemēram, nupat pēc ilgas spriešanas tika secināts, ka atlaist Rimšēviču no darba juridiski tomēr nav iespējams līdz brīdim, kamēr nav saņemts notiesājošs tiesas spriedums.
Reklāmas mūs ievilina un iekārdina kādā precē vai pakalpojumā, to viskrasāk varam redzēt bērnos. Viņiem pat nav jāredz mantas realitātē veikalā, pietiek ar labu reklāmu, un viņi zina, ko vēlas saņemt Ziemassvētkos, dzimšanas dienā utt. Tāpat arī ar pieaugušajiem, tikai mēs kritiskāk izvērtējam mums nepieciešamo un nekrītam gar zemi veikalos, ja kaut ko nevaram atļauties vai manta vairs nav pieejama.
Ikdienas sarunās daudzi ir ieraduši lietot vārdkopās tik pretrunīgus vārdus, ka bieži vien pat nevar saprast teiktā patieso jēgu. «Briesmīgi drošs», «ārprātīgi gudrs», «šausmīgi skaists» ir vien dažas pērlītes tagad arī ar tikpat pretrunīgiem svešvalodu vārdiem pārpildītajā mūsu valodas bangojošajā jūrā. It kā jau saprotam vai vismaz mēģinām saprast, ko teicējs ar šo šausmīgumu vai briesmīgumu cenšas akcentēt. Taču katrs vārds nes sevī arī jēdziena nastu, pat tiešu trāpījumu pa mūsu «smadzenēm» vai, precīzāk sakot, apziņu. Lai cik sirsnīgi pretrunīgo vārdu teicējs ir gribējis kaut ko izcelt, cildināt vai pat slavināt, blakus labo apliecinošajam vārdam izteiktais netīkamais, citā situācijā parasti kaut ko sliktu vēstošais bieži trāpa vispirms. Sadzirdot par šausmām gribot vai negribot vismaz zemapziņā satraucamies. To, ka šīs šausmas var attiecināt arī uz kaut ko ļoti skaistu, apziņa sadzird vien pēc mirkļa. Bet kaut kas jau ir nokavēts, atmiņa kaut uz pussekundi liek atcerēties ne tā tīkamākā, vismaz šai reizei ļoti nepiemērotā vārda jēgu.
Pētījumu aģentūras SKDS svaigi publiskotā sabiedriskās domas aptauja ir kā auksta ūdens šalts valdības partijām. Un arī tai Latvijas pilsonības daļai, kas vēlas stabilitāti un evolūciju valsts attīstībā, nevis turpināt pārciest vienu destruktīvu «revolūciju» pēc otras. Vēlēšanas tiešām solās būt «interesantas». Drīzāk gan nervozas.
Iespējams, ka viss ir pareizi un cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ik mēnesi savā naudas maciņā neto ieliekot vismaz par ceturtdaļu mazāk nekā tie, kuri atalgojumu saņem aploksnēs, tagad pienākas pilnāks medicīnas pakalpojumu grozs, kuru nodrošina valsts. Un tiem, kuri tad solidāri šos nodokļus nemaksā, ar laiku kādi 20 eiro mēnesī būtu jāsamaksā par savas veselības apdrošināšanu. Varbūt naudas veselības aprūpes sistēmā kļūtu vairāk, varbūt kvotas lielākas, rindas mazākas.
Kārlim Augustam Vilhelmam Ulmanim 4. septembrī apritēja 141. dzimšanas diena. Ja Latvijas vēsture būtu citāda, varbūt šī diena būtu valsts svētki. Neviens nevar noliegt to, ka Kārlis Ulmanis bija spilgta personība, izcils politiķis. Viņš bija viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs. Astoņas reizes bijis Ministru prezidents. Vienīgais, kura sakarā lietojam apzīmējumu «Ulmaņa laiki».
Nesen nācās iegriezties Valmieras veselības centrā jeb Bastionā. Kādu laiku nebiju bijis šajā iestādē, vēl jo vairāk uz rentgenu pirmajā stāvā pie garderobes.
Tepat netālu esošā Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži un labprāt mēdz sevi pieskaitīt pie ziemeļvalstīm. Arī Latvijā šāda tendence ir gana izplatīta, un bieži nākas dzirdēt, ka vispār jau mēs neesam nekāda Austrumeiropa, bet gan piederam pie Ziemeļeiropas. Vienīgi vēsturiski ir tā sagadījies, ka esam nonākuši ne gluži tur, kur mums vajadzētu būt.
Dzīvē mēdz būt situācijas, kad paviesoties atbraucis kāds mīļš ciemiņš, kam mājās gatavots ēdiens diez ko negaršo, toties nav nekādu iebildumu pret picu vai frī kartupeļiem. Šādos gadījumos parasti tiek uzmeklētas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kurās tādas mantas netrūkst.
Pēc piecām nedēļām vēlēšanu teātris būs izspēlēts, atliks vien sadalīt galvenās lomas nākamajiem četriem gadiem. Atmaskojumu vētras būs rimušas, un reti kuram no ievēlētajiem joprojām nebūs vienalga, kā turpināsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sāga, maksātnespējas administratoru (ja vien kādu no viņiem atkal — ptu, ptu, ptu — nenošaus) patvaļas ierobežošana, kā arī to, kas notiks ar čekas maisu saturu vai cik likumīga bijusi deputāta Askolda Kļaviņa vizināšanās uz valsts rēķina un ko par to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume teicis premjeram Mārim Kučinskim.
Ik reizi, kad Saeimā sākas diskusijas par to, vai kalendārā iekļaut vēl kādu dienu, kuru iezīmēt sarkanā krāsā, vai vienkārši kādu īpašu iemeslu dēļ izsludināt valstī brīvdienu, sākas diskusijas, cik lielus zaudējumus šī brīvlaišana nesīs ekonomikai. Vai, cik un vai tiešām dubultā maksās darba devējs tiem, kas šajās izsludinātajās brīvdienās strādās.
Ziņa par pasaulē plaši izplestā zviedru mēbeļveikalu tīkla ienākšanu Latvijā izraisīja plašu emociju gammu – no IKEA preču cienītāju gluži loģiskās sajūsmas līdz pat sapīkumam un neērtības sajūtai dažādu mediju klāstītos un apkopotos viedokļos. Netīkami vērot, ka tikai tādā veidā – ar starptautiskās tirdzniecības brendu klātbūtni mūsmājās – daļā sabiedrības spēcinās ticība, ka Latvija kļūst par «lielāku», «īstāku», «pareizāku» Rietumu pasaules sastāvdaļu.
Ar šādu devīzi šovasar www.manabalss.lv ir sākta tautas parakstu vākšana par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā, izņemot luksus klases viesnīcas.
Cilvēks ir interesanta būtne. Viņš zina, ka ir likumi un noteikumi, kuri jāievēro. Tāpat zina, ka likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no soda. Bet tāpat viņš šos paša drošībai veidotos noteikumus un likumus brīžiem apzināti, retāk neapzināti pārkāpj.
Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule valdības un politisko partiju pārstāvjiem
Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, redzot jaunākos politisko partiju reitingus, kārtējo reizi nav iespējams izvairīties no izbrīna par to, cik ievērojama daļa Latvijas vēlētāju turpina atbalstīt atklāti populistiskus un marginālus politiskos spēkus.
Nu jau visiem skaidrs, ka gados vecākie ļaudis vairākumā ir apzinīgākā sabiedrības daļa visās jomās — kārtīgākie un savlaicīgākie komunālo pakalpojumu un īres maksājumu kārtotāji, cenšas izpildīt visu, ko kādam solījuši (ja vien neaizmirst), ja redz, ka uz ielas, soliņa vai zālienā kāds saguris guļ, noteikti šīm cilvēkam pieies klāt, lai uzzinātu, vai viņam nav slikti ar veselību un varbūt nepieciešama palīdzība, ar lielu atbildību mājās pārkravā senās fotogrāfijas (tas noteikti aizņem daudz laika, jo jāatvēl arī uzvējojušajām atmiņām) un visus iespējamos dokumentus, lai tie stāvētu pa rokai, ja senioram bēdīgā brīdī kādam citam tie būtu jāatrod.