Viedokļi

Šā gada 1. oktobrī Spānijas autonomajā provincē Katalonijā bija paredzēts referendums par iespējamo šīs Spānijas pašas bagātākās provinces neatkarības pasludināšanu. Tieši bija paredzēts, jo izrādās, ka sevi par demokrātijas un visu iespējamo tiesību bastionu dēvējošajā Eiropas Savienībā (ES) nevienu neinteresē fakts, ka Spānijas varas iestādes bez lielām ceremonijām arestē autonomijas līderus, konfiscē referenduma biļetenus, slēdz vēlēšanu iecirkņus, bloķē katalāņu interneta vietnes, draud ar bruņoto spēku ievešanu provincē un īsteno vēl virkni citu līdzīgu pasākumu.

Vairs tikai nedaudz vairāk par gadu palicis līdz Latvijas valsts simtgades svinībām. Šīs svinības nenoliedzami būs nozīmīgs notikums mūsu salīdzinoši joprojām jaunajai valstij, kā arī visiem tās iedzīvotājiem.

Aizvadīts kārtējais Valmieras maratons. Neņemos spriest, kā tā organizatorisko pusi vērtējuši paši skrējēji, toties no vairākiem valmieriešiem nācies dzirdēt viedokli, ka transporta satiksmes organizācija gan bijusi ne tā veiksmīgākā. Nu, varbūt ne tieši organizācija, bet tās izpildījums.

Vai Austrumeiropa tik tiešām ir vecās Eiropas produktu izgāztuve? Vai tas ir iespējams, ka labi pazīstamu zīmolu pārtikas un citas preces var atšķirties pēc garšas un sastāva atkarībā no tā, kur zīmola produkts ražots: Vācijā vai Polijā? Līdz šim uz šiem jautājumiem apstiprinoši atbildēja produktu, kas sagatavoti pēc atšķirīgas receptūras, pircēji, kuri šad un tad lūdza atvest bērnam kvalitatīvāku zobu pastu no Nīderlandes vai veļas pulveri par to pašu cenu, kāda pie mums no Vācijas, taču pašlaik otršķirības fakts atzīts visaugstākajā līmenī: Eiropas Parlamentā no tribīnes EK prezidents Žans Klods Junkers teicis, ka nedrīkst būt tā, ka ir savienībā valstis, kuru pilsoņi pērk produktus, kuru sastāvā ir mazāk zivju, šokolādes, ka ir normas un regulējumi, kas ražotājam jāievēro jau tagad.

Nedēļas nogalē ir vairāki tautas ticējumos un paražās nozīmīgi datumi — 29. septembris jeb Miķeļdiena, kad galvenajiem lauku darbiem jābūt pabeigtiem un ražai savestai klētīs, 30. septembris — veļu laika sākums, kad vairāk nekā citkārt piedomājam par savu aizgājēju dvēselēm, un 1. oktobris — Rudens Māras diena, kad var pavērot arī dzērves: ja tās lido prom, tad sals var iestāties jau pēc divām nedēļām, ja nelido — ziema atnāks vēlu. Tiesa, zinātāji teic, ka pašlaik sārtiem pīlādžiem pārpilnie koki vēstījot — gaidāma barga ziema.

Ļoti nopietns politiskais zemteksts ir ieilgušajam, tehnokrātiskajam un ārēji garlaicīgajam strīdam par Latvijas Mobilā Telefona un Lattelecom ne-/apvienošanu. To apliecina (vienmēr tik flegmatiskā) vides un pašvaldību ministra pēkšņais emociju izvirdums šonedēļ, asi uzbrūkot abu uzņēmumu mazākuma akcionāram Telia.

Lai cik bēdīga un bezperspektīva daļai Latvijas sabiedrības šķiet dzīve mūsu mazajā valstiņā, izrādās, viņi, depresijas māktie un projām braukšanai/lidošanai koferus kravājošie, pamatīgi alojas. Skats no malas rāda Latvijā pavisam citu ainu! Ir tāda interesanta lieta, ko izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācija, pareizāk, tās angažētie Kolumbijas universitātes ekonomisti un kas saucas ne vairāk un ne mazāk kā pasaules laimes indekss.  Tad nu skrupulozie rēķinātāji, visus pasaules galus kopā savelkot pēc 10 ballu sistēmas par apaļiem 10 gadiem, secinājuši, ka mēs, latvieši, savā valstī esam panākuši otro straujāko laimes kāpumu, apsteidzot šajā skrējienā pretī vēl lielākai laimei 153 valstis. Apstājoties uz brīdi skrējienā pēc laimes, varam piefiksēt Latvijas 54. vietu šajā laimes indeksa listē. Tā bija šī gada sākumā — Pasaules laimes dienā 20. martā. Lēciens no pērnā gada uz augšu bija par 14. vietām. Ja ir vēlme salīdzināt ar kaimiņiem Baltijā, tad Lietuvai šogad 52. vieta (pērn 60.) un Igaunijai — 66. vieta (pērn 72.).

Nupat notiek ķeršanās pie pēdējā salmiņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem demogrāfi zvanīja trauksmes zvanus, ka Latvija piedzīvos iedzīvotāju skaita strauju kritumu — uz dzimstības, mirstības negatīvās bilances, uz emigrācijas rēķina.

Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.

Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.

Sabiedrības lielā daļā valda satraukums par nabadzības kāpumu, dažādās aptaujās zemu vērtējam Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību salīdzinājumos ar citām valstīm. Taču atbrauc no kungs no Parīzes un mūsu sarūgtinājumiem pārpilnajā tējas glāzē salej medainu sīrupu.

Šoruden, faktiski jau kopš vasaras beigām, Latviju terorizē laika apstākļi. Pa retam gadās kāda saulaināka diena, vēl kāda — tikai ar mākoņiem, pārējās — ar īslaicīgi garlaicīgu lietu... Latgalē jau šo klimatu līdz mielēm izbaudījuši gan lauksaimnieki, gan pārējie iedzīvotāji, kuriem mājās ir savs privātais autotransports, taču saprotamu iemeslu tomēr nav iegādāta vismaz lēta gumijas laiviņa. Ir pat lieli valsts nozīmes autoceļi, kuri vēl vakar funkcionēja bez vainas, bet šorīt jau tos kādā kuslākā vietā izskalojusi trakojoša ūdens straume...

Atļaušos būt nejauks: ne tikai tīra cilvēkmīlestība lika Raimondam Vējonim ar savu likumdošanas iniciatīvu izraisīt valdības koalīcijā nesaskaņas. Protams, ne jau letālas, taču tik un tā nepatīkamas. Prezidentam ir atlicis mazāk par pusi no viņa pilnvaru laika, taču ne īsti veicas paliekoši ierakstīties vēsturē, ne, jo vairāk, kaut cik nodrošināt sev otru termiņu.

Šodien Latvijas robežvalstī Baltkrievijā, ziemeļrietumu daļā, kur baltkrieviem robeža ar Lietuvu, sākas vērienīgas militārās mācības Zapad 2017. Līdzīgi Krievijas, agrāk PSRS, iniciēti pasākumi notiek reizi četros gados vienlaikus dažādos poligonos jau kopš 1977. gada, kad kopā ar PSRS armijniekiem sadarbību slīpēja arī Polijas, Čehoslovākijas un VDR bruņotie spēki. Šogad Zapad gaidāmajām aktivitātēm pievērsta pastiprināta uzmanība, jo Rietumu novērotāji joprojām nav pārliecināti par Krievijas uzrādīto mācību dalībnieku skaitu, līdz ar to ir bažas, ka mācības  varētu izmantot kāda cita uzdevuma aizsegam.

Lai arī Latvijas izlasei Eiropas čempionāts basketbolā aprāvās brīdī, kad likās — nu tik viss vēl sāksies, arī pēc šīs neveiksmes pret Slovēnijas izlasi nav ne mazākā pamata slānīt mūsu basketbolistus, kā to līdz šim esam ieraduši darīt.

Publiskajā telpā diskusijas ap un par medicīnu lielākoties notiek caur finanšu prizmu. Pauls Stradiņš kādreiz definēja, ka medicīna ir zinātne, prakse un māksla. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās šim uzskaitījumam pievienojās – medicīna kā bizness. Kopš tā laika medicīnā tērētās naudas kopapjoms pasaulē palielinās ik gadu. Resursu pieaugums licis ļaužu apziņā medicīnu tvert finansiālā, nevis ētikas, zināšanu un profesionalitātes skatījumā. Tā lielākā daļa arī medicīnas pieejamību skata caur finanšu šablonu prizmu, par pieejamību uzskatot dārgas valsts apmaksātas zāles un izmeklējumus, sarežģītas operācijas un konsultācijas pie speciālistiem Stradiņa slimnīcā.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.

Ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā ir kāda līdz šim neatrisināta problēma, kas dienestam traucē operatīvi un kvalitatīvi veikt darbu. Tie ir automašīnu nobloķētie jau tā šaurie ceļi daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.

Latvijas atjaunotās neatkarības gados it kā realizēti simtiem dažādu sabiedrības integrācijas projektu, gan jau dažs labs šī procesa pieskatītājs paguvis tīri labi uzvārīties ar čaklas strādāšanas imitēšanu. Lai ko rakstītu dažādos integrēšanas naudas tēriņu pārskatos, situācija šajā jomā mūsu valstī joprojām tāda, kā nu ir... Informatīvās telpas latviešiem un krievu valodā runājošajiem reāli divas un visai dažādi pozicionētas, joprojām Latvijā apritē divu veidu pases — pilsoņu un nepilsoņu.