Pagājušajā nedēļā Saeimā, pagaidām gan tikai līdz komisijām, kas ir sākotnējais likumdošanas posms, nonāca pāris interesantu dokumentu — plāni par civilās aizsardzības pasākumiem krīzes situācijās. Izskatīšanai tika iesniegti divi instrukciju komplekti: vienu iesniedza Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet otru — Iekšlietu ministrija (IeM), kuras padotības iestāde jeb struktūrvienība, cita starpā, ir VUGD.
Tā kā valsts piešķirtais budžets Vidzemes plānošanas reģionam ir simbolisks, nav pamata uztraukumam, ka tas tērētu pārāk lielu naudu. Manā skatījumā Vidzemes plānošanas reģions tomēr daļēji ir otrā līmeņa pašvaldība, un tas, kā tā ievēlēta, manuprāt, ir pareizi. Es pieļauju, ka mans viedoklis ir mazākumā, bet man patīk, ka tie deputāti, kuri tur sēž, nav tieši, bet ir netieši vēlēti un pārstāv vietējos novadus.
Nav vēl nopietni izvērtēta partiju naudas tēriņu likumība pērn notikušajās Saeimas vēlēšanās, vēl prokuratūrai krimināllietu ierosināšanai par balsu pirkšanu šajās vēlēšanās tiek nodotas arvien jaunas lietas, bet partijas jau aktualizē jautājumu, kā savas kases papildināt uz valsts budžeta rēķina.
Starp Vidzemes slimnīcu kā pakalpojuma sniedzēju un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu ambulatori un stacionārā šajā gadā. Ko pacientam nozīmē līgumā iekļautie skaitļi?
Dzintara Rasnača kundziskums, ko viņš izrādīja pret VDK dokumentu izpētes komisijā iesaistītajiem speciālistiem, ir jauns rekords Latvijas politiskās kultūras degradēšanā. Turklāt šādai «īstās vietas ierādīšanai» ir demonstratīvs raksturs: «Es te esmu ministrs, bet jūs — no ielas pasauktas niecības!»
Nesen Vidzemes Augstskolā uzņēmām Latvijas meža un kokrūpniecības nozares ekspertus, un man tas bija dubults gandarījums. Pats esmu mežu īpašnieks un zinu, cik liela nozīme ir tam, cik pareizi un mērķtiecīgi šo resursu izmanto. Nepārspīlējot — neredzu Latvijā otru tik perspektīvu nozari, kurā organiski iekļautos visi priekšnosacījumi, kurus apvieno jaunvārds ilgtspēja.
Mēs visi vēlamies, lai ģimenē pieņemtais mājdzīvnieks — suns, kaķis, sesks, trusis — būtu vesels, priecīgs, gudrs un mēs kopā bez rūpēm varētu pavadīt daudzus laimīgus gadus.
Latvijas valdība ķērusies pie nākamā gada valsts budžeta kopā likšanas. Izdevumu pozīcijā plānots labs darbiņš — brīvpusdienu nodrošināšana arī ceturto klašu skolēniem. Šim nolūkam ieplānota arī atbilstoša ieņēmumu pozīcija — no akcīzes nodokļa palielināšanas alkoholiskajiem dzērieniem.
Ar paziņām runājām par to, cik ērts, uz klientu vajadzībām orientēts ir sabiedriskais transports Valmierā, kāda ir pakalpojuma pieejamība pilsētā. Dzirdēts, ka Rīgā nokļūšana no punkta A uz punktu B prasa ilgu laiku, jo jāparedz sastrēgumi, bet, ja aplūko, kā sanāk pārvietoties no viena Valmieras gala uz otru, tad ceļš ne tikai paņem laiku, bet prasa arī nopietnu sagatavošanos.
Labklājības ministrijas jaunās programmas kopējā finanšu ietilpība mērāma vairākos desmitos miljonu eiro, kuros ietverta gan ģimenes valsts pabalsta atgriešanās pie sākotnēji iecerētās diferencēšanas par katru nākamo bērnu, gan lielāks pabalsts černobiliešiem, gan ar celiakiju slimo bērnu atbalsta loka paplašināšana, gan griestu noņemšana slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem.
Latvija strauji tuvojas brīdim, kad Saeimai nāksies izraudzīties augstāko amatpersonu, kura nākamos četrus gadus reprezentēs mūsu valsti starptautiskajā arēnā, kā arī centīsies uzstāties par šķīrējtiesnesi iekšpolitiskajos strīdos — Valsts prezidentu. Un kā vienmēr šādos gadījumos, nākamā Valsts prezidenta vārdu patlaban nezina pat absolūts vairākums Saeimas deputātu.
Neesmu nu gluži blondīne, bet nupat tāda sajutos. Zināju, ka no šī gada stājas spēkā elektroniskās darba (nodokļu) grāmatiņas, kas it kā cilvēkiem atvieglo pakalpojumu pieejamību, un es ar to «pieejamību» saskāros pilnā mērā. Man piezvanīja no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ka es neesmu «ieklikojusi» savu nodokļu grāmatiņu Valsts ieņēmumu dienestā, par ko paši soci janvārī man neteica. Kad no darba izstājos un tur reģistrējos arī kā oficiāla bezdarbniece, man teica, lai paturot šo grāmatiņu kā suvenīru, jo tagad viss esot elektroniski.
Esmu dzirdējis atziņu, ka vēsture nav notikumu patiess atspoguļojums, bet ir ļoti subjektīva, jo bieži visu koriģē un jau kā patiesību pārraksta tie, kas visilgāk nodzīvo, vai arī notikumus traktē atbilstoši darba devēju politiskajām vajadzībām.
Runa būs par veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem. Par sistēmu un cilvēku, kurš ne jau prieka pēc ver kādas ambulances, slimnīcas, ģimenes ārsta prakses vai zobārstniecības kabineta durvis. Labprātāk viņš negribētu to ārstu satikt, to izmeklējumu veikt, bet slimajam nākas pa tām durvīm ieiet, lai risinātu veselības ligu, kas radusies. Ne mazāk svarīgi pa durvīm iznākt uzklausītam, veselākam un, piedodiet, neapcirptam. Ir aitas, ir cirpēji nozīmē.
Lai uz to atbildētu, salīdzinu visus bijušos un esošos Latvijas Republikas Valsts prezidentus. Ar nožēlu secinu, ka mani pārliecinoši uzrunā tikai viens — Kārlis Ulmanis. Neskatoties uz dažādi noskaņoto kritiķu piedāvātajiem viņa personību noniecinošajiem argumentiem un uz aizdomu pamata radušamies nepierādītajiem nomelnojumiem.
Lai kā negribētos sarūgtināt līdzpilsoņu ticību paaudžu paaudzēs koptajam latviskajam darba tikumam, tomēr jāatzīst, ka latvietis ir tāds dīvains radījums, kas nespēj vienaldzīgi pieņemt citu izlēmību vai savādāku domāšanu.
Neizbēgama rutīnas pieskaņa ir sadzirdama ziņā par to, ka Drošības policija uzsāk kārtējo — šķiet, septīto vai jau pat astoto pēc skaita — kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās. Par to vairs nebrīnāmies, nešausmināmies, nekaunamies.
Šogad vien Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 72 mežacūkām 10 novados un 20 šo novadu pagastos. Limbažu novada Umurgas pagasta mežu masīvā nesen piecām atrastajām mežacūkām saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina ĀCM vīrusu. Līdz šim šis vīruss mežacūkām Umurgas pagastā nebija konstatēts. Šī ziņa nepārprotami liecina, ka ĀCM izplatība nebūt nemazinās, bet arvien turpinās un iet tālāk. Tas attiecināms arī uz vairākiem mūsu puses novadiem un pagastiem. Teritorijā no Valmieras līdz Valkai faktiski katru otro dienu atrod pa mežacūkai ar ĀCM vīrusu. Ļoti aktuāli tas pašlaik ir arī Burtnieku novadā.
Otrdien garajā TV intervijā, vaicāts par savu attieksmi pret termiņuzturēšanās atļauju Latvijā tirgošanu ārzemniekiem, viens no sakarīgākajiem mūsu valsts prātiem reālā uzņēmējdarbībā, pavisam nesen vēl lielā daudznozaru holdinga UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, izteicās pozitīvi. Ar piebildi, ka šos ieguldījumus Latvijā no ārzemniekiem (galvenokārt, protams, tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kuri savā ziņā kļuvuši par savas ambiciozās ģeržavas ķīlniekiem) vajadzētu obligāti novirzīt uz lauku rajoniem. Liepājniekam liela taisnība, jo lauvas tiesa uzņēmumu kapitālā ieguldīto ārvalstu investīciju, kā liecina Lursoft apkopotā statistika, nonākušas galvaspilsētā — tur pērn sastūķēti gandrīz 568 miljoni eiro. Tādas nelielas porcijas — ap 28 un 11 miljoniem eiro — attiecīgi tikušas Babītes novadam un Jelgavas pilsētai, vēl pa 9 miljoniem ar astītēm Dobeles novadā un Siguldas novadā, pārējās vietās valstī nekā tik nopietna, lai par to varētu gavilēt ārpus konkrētā uzņēmuma.
Arvien liekas, ka no teiciena «Cilvēks mācās no savām kļūdām» kilometriem tālu stāv lielākā daļa mūsu tautas. It kā pieredzējām situāciju, kurā nonācām pēc neadekvātas dzīvošanas pāri saviem līdzekļiem, bet nē — jau ceļoties uz kājām, ar mīļās valsts bezrūpību visā nu atkal slīkstam jau tik zināmajā purvā.