Viesis

Fizioterapeits HARDIJS ĶĪSĪTIS ieguva medicīnas gada balvu nominācijā «Gada labākais funkcionālais speciālists».

«Reiz Vinnijs Pūks prasīja sivēnam: Kas šodien ir par dienu? Sivēns atbildēja: Šodiena.  «Man patīk šodiena,»» noteica Pūks.» Runājot ar SANTU PAEGLI,  neatstāja šī sajūta: viņa izgaršo dzīvi, katru dienu un visdažādākajā veidā.

Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ir pagājis vairāk par gadu. Vai ir kas mainījies tavā amata situācijā vai dienesta pakāpē?

Joprojām esmu Valmieras iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, nu gan jau piekto gadu. Arī majora pakāpe ir tā pati. Vēl kāds laiciņš jānostrādā, tad varbūt tikšu arī pie augstākas.

«Man nepatīk, ja saka: izdevies dzīvi nokārtot, jo dzīvē viss mainās. Tas ir pat interesanti. Taču man Vācija tiešām ir labais, jā, veiksmes stāsts,» sacīja ILZE HUBERE — valmieriete, rīdziniece, bet tagad jau gandrīz četrus gadus minheniete.

Bēgļu krīze Eiropā. Vai Latvijas sabiedrības viedokļi par bēgļiem atšķiras? Saruna ar  Vidzemes Augstskolas Pārvaldības studiju virziena vadītāju, sievu un trīs bērnu māmiņu ANNU BROKU.

Ar JĀNI BRAKOVSKI pirms dažām dienām netīšām satikos barikāžu 25. gadadienai veltītajā atceres pasākumā pie Valmieras muzeja. Šo vīru vaigā nepazinu, tāpēc tāpat kā citiem pasākuma dalībniekiem jautāju, kāpēc viņš šajā vakarā atrodas šeit, pie atmiņu ugunskura. Un gluži necerēti man palaimējās noklausīties šī likteņa nesalauztā cilvēka dzīvesstāstu.

Daudzi uzskata, ka valmierietis EDGARS OZOLS labdarības biedrībai «Kristīgais žēlsirdības centrs» ir kā Dieva dāvana. Pats atnāca, piedāvāja palīdzību un īsā laikā kopā ar biedrības Dienas centra skolotājiem un bērniem radīja Ziemassvētku uzvedumu «Tu esi īpašs». Biedrībā saka: nu mums tagad ir pašiem savs režisors.

Katru diennakti Vidzemes slimnīcas Uzņemšanas nodaļā palīdz ap 60 pacientiem. Daļai pietiek ar traumpunkta pakalpojumiem, daļu ievieto nodaļās, citus novērošanas palātās, kādu laiž mājup, skaidrojot, ka pacienta dzīvībai un veselībai briesmas nedraud. Pacientu uzņemšanas nodaļā darbojas profesionāļu komanda galvenās ārstes ANITAS ĀBELES vadībā.

Apņemšanās kaut ko darīt citādāk ir tik raksturīga pirmajai jaunā gada nedēļai. Kāds nolemj sportot, veselīgāk ēst, vairāk laika veltīt ģimenei, cits izlemj mācīties.

ZANDA KĻAVIŅA šogad bija nominēta balvai «Latvijas lepnums».

Bērnu preču un rotaļlietu veikals «Agate» Valmierā pircējus sagaida jau 23. gadu. Labu laiku par «Agati» priecājas arī mazie limbažnieki.

Tā par sevi saka šodienas Liesmas ciemiņš. Nesenajos valsts svētkos viņš, GATIS BIRKAVS, saņēma Kocēnu novada Goda rakstu sava uzņēmuma — SIA Autoserviss Birums — apaļas jubilejas sakarā, jo spējis savu biznesu izveidot un noturēt garus, ne jau vieglus 20 gadus.

Viņa palīdzējusi simtiem vecāku negribētiem bērniem uzmeklēt jaunas mājas. Pati savā ģimenē uzņēmusi un izaudzinājusi desmitus. Viņa ir Latvijas Lepnums, draugs un padomdevēja, kādreiz arī citu nesaprasta. Saruna ar Zvannieku māju saimnieci SANDRU DZENĪTI-CĀLĪTI.

Latvijas dzimšanas dienā svinīgā pasākumā, kas notiks Valmieras Kultūras centrā, apbalvos šā gada Goda un Gada valmieriešus.

Viņu starpā arī Vidzemes slimnīcas ārste infektoloģe ANITA GRABE. Daktere apbalvojumu  Gada valmierietis 2015 saņems par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu, neatlaidību un atsaucību, strādājot slimnīcas Infekcijas slimību nodaļā, kā arī par bērnu ārsti, kura joprojām neatsakās no dežūrām un gatava steigt atbalstīt un uzklausīt mazos un lielos pacientus.

Noskan zvans no pēdējās stundas, mūsu tikšanās ir sarunāta viņas 1.a klasē skolas 2. stāvā, un pa ceļam atkārtoju... reizrēķinu. «Tas pēc brīvlaika ir mazais pārsteigums skolēniem.» D. Allika paskaidro, ka šādu radošu ideju pamanījusi  un vadībai rosinājusi to realizēt. «Tas bija vēl viens gaišs rīts, kad mani mazulīši cits caur citu ziņoja: skolotāj, uz trepēm reizrēķins!» Pēc dažām dienām skolas direktors Viktors Litaunieks papildina: laiku pa laikam īstenojam skolotāju ierosinātos priekšlikumus, un reizrēķins ir uz visām 1. — 4. klašu kāpnēm.

Valmierietis LAIMONIS PUTNIŅŠ ir no tās paaudzes, kas papilnam izbaudījusi gan sūros pēckara gadus, gan padomju laikus un sagaidījusi Atmodu. Izturīgi un sīksti vīri, lielākoties darbīgi un gaiši cilvēki, dzīves nelutināti. Pilsēta ir novērtējusi Laimoņa devumu sabiedrībai: valsts svētkos 18. novembrī viņu nosauks par Goda valmierieti. Bet gandrīz visi darba gadi — 69 (!) — aizritējuši  uzņēmumā, kas tagad zināms kā SIA Valpro un kurā joprojām, jau 25 gadus, Putniņš ir aprīkojuma konstruktors. Strādā mājās — dzīvoklī uzņēmuma vēl padomju laikos celtā Pārgaujas ielas namā turpat blakus Gaujai, viņa mīļajai upei. Tikai uz vimbām aiziet iznākot par maz — nepietiekot laika... Laiku joprojām paņem kinokamera, kas fiksējusi neskaitāmus kultūras un sporta notikumus uzņēmumā, pilsētā, grāmatas un dziļā interese par zinātnes un tehnikas lietām. Ilgus gadus Laimonis Putniņš bija starp rajona veiksmīgākajiem racionalizatoriem, patentēta izgudrojuma autors, arī joprojām pieprasītās pieclitru degvielas kannas dizains ir viņa darbs.

Nākamgad viņam būs 85.

Mūsu sarunas fonā skan disks no Putniņa videoarhīva — Baltu vienības dienas pasākums Valmieras muzejā.

Ne vienu vien cilvēku uz ielas piesaista motociklu rūkšana. Kurš gan nav vēlējies kaut reizi izbraukt ar motociklu, lai izbaudītu ātrumu un vēju, — to pierāda arī Latvijā reģistrēto motociklu statistika, kas pieaug gadu no gada. Daudziem šo sapni izdevies piepildīt pat ne vienu vien gadu, un starp viņiem ir  AIVARS DEGLIS, kurš ievēlēts arī par prezidentu šogad izveidotajā motoklubā Free Falcon (tulk. Brīvie Piekūni).

Ziemai nākot, arvien vairāk sākam raudzīties skābētu kāpostu, marinētu ķirbju, biešu un citu dārzāju salātu virzienā. Labi, ja tas viss no pašu dārza jau nonācis pagrabā, bet, ja ne, — «Var taču nopirkt!»  saka daudzi pilsētnieki un dodas uz tirgu. Tur katram ir savi iecienīti vietējo produktu pārdevēji. Daudziem tā ir Beverīnas novada Kauguru pagasta «Rūnīšu» saimniece, mājražotāja ĀRIJA POGULE. Viņai Valmieras tirgū šī, izrādās, jau 48. sezona. Kaut kas neticams!

Kādā jauno izpildītāju konkursā mazākajiem tā dalībniekiem tika vaicāts, par ko viņi vēlas kļūt, un lielākā daļa meiteņu atbildēja — par frizierēm. To arī nav grūti saprast. Krāsas, lakas, šampūni, fēna dūkoņa. Tas viss veido īpašu smaržu kokteili, un gājiens uz frizētavu kopā ar mammu izvēršas par Notikumu.

Ir piektdienas novakare. MARTA BIRZLEJA pēc atgriešanās no darba Rīgā tūdaļ steidz pie saviem zirgiem, kas ganās pie Miegupītes Kauguru pagastā netālu no Mūrmuižas. Viņa vēl pat nepagūst pietuvoties aplokam, kad viens no zirgiem kļūst uzmanīgs, vērīgi paraugās uz nācēju vai arī pēc kādām īpašām maņām saprot, ka mājās ir atgriezusies Saimniece. Pēc brīža jau visi steidz sasveicināties.