Traumatoloģisko nodaļu un tās kolektīvu pašu kolēģi Vidzemes slimnīcā nosaukuši un atzinuši par pērnā gada labāko slimnīcas struktūrvienību. Kā ir būt labākajiem, cik daudz jāstrādā, kad atnāk gandarījums, — par to saruna ar nodaļas virsmāsu PĀRSLU SIPPO.
Viņš ir saldenieks, kurš bērnību vadījis dziļos mežos Cīravas pusē, skolojies Saldū un Rīgā. Šodien Vīru lietās DZINTARS KRISTOVSKIS startē nevis kā diplomēts tehniskais tulks ar RTU diplomu, bet gan kā Valmiermuižas klēts galvenais pavārs. Sācis ar vienkāršu darbu kebabnīcā, vēlāk paralēli strādājot par pavāra palīgu kādā Rīgas restorānā, tad bijis pavārs Anglijā un Norvēģijā. Pēc četru gadu darba Valmiermuižas alus vēstniecībā Rīgā pērnā gada nogalē pārcēlies uz dzīvi Valmierā. Dzintars ir īpašs pavārs, jo cenšas celt galdā ēdienus no vietējiem, sezonāliem produktiem, katram zinot arī stāstu, kas šķīvī, no kurienes nācis un kā kopā likts.
«Liesmas» viešņa — VINETA RADZIŅA. Pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežu fakultāti, iegūstot mežsaimniecības maģistra grādu. Zināšanu bagāžu papildinājusi, studējot ekoloģiju, pēc tam arī ainavu dizainu. Daudz ceļo. Publicējusies žurnālos «Dārzs un Drava», «Deko». Kurzemniece. Ieprecējusies Vidzemē, kur viņas vārds nu jau labu laiku skan saistībā ar dažādiem interesantiem vides projektiem.
Ministru prezidents MĀRIS KUČINSKIS par paveikto un nepaveikto, par iecerēm jaunajam gadam — intervijā Dainim Lemešonokam, īpaši «Liesmai»
Atskatīties uz aizejošo gadu un vēlēt ko labu nākamajam «Liesma» aicināja cilvēkus, kuri dažādos veidos mūs pārsteidza, iedvesmoja, uzrunāja vēl šajā, 2016. gadā. Viņi daudz iecerēja, daudz paveica, lepojās paši, par viņiem stāstīja citi, par izdarīto priecājās līdzcilvēki.
Gada nogalē mēs aprunājāmies ar Rutu, Ievu, Vitu, Maiklu un Jāni, jo viņi zina, ko nozīmē kādu apņemšanos, kādu sapni piepildīt.
Saruna ar Valmieras teātra muzikālās daļas vadītāju un komponistu EMĪLU ZILBERTU.
Laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu komponists Emīls Zilberts un režisors Krišjānis Salmiņš kopā ar Vidzemes kamerorķestri un diriģentu Andri Veismani sagatavojuši īpašu svētku programmu «Versijas. Vecgada koncerts». Koncertā piedalīsies arī Valmieras teātra aktieri — Ieva Puķe, Kārlis Neimanis, Rūta Dišlere un Ģirts Rāviņš.
Vēl mirklis, un vērsim durvis Jaunajam gadam. Uz tā sliekšņa parasti pametam skatu atpakaļ, sak, kāds bija aizvadītais cēliens. Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutku» māju saimniecei VALDAI RUTKAI tajā bija vairākas veiksmes: pavasarī godpilnā pirmā vieta tradicionālajā Valkas kūku konkursā, bet vasarā viņas torti atzina par labāko Beverīnas novada amatnieku svētkos rīkotajā kūku konkursā. Šīs ziņas bija par iemeslu, lai «Liesma» sprīdi pirms Ziemassvētkiem pieteiktos ciemos.
Ar Liesmas šās nedēļas nogales viesi valmierieti MĀRU ROZENBERGU tiekamies Ziemassvētkiem jau sapostajā Sv. Sīmaņa dievnamā, par kuru viņa saka: «Te jūtos kā mājā!» Kāds bijis viņas gājums uz to no kristībām un iesvētībām līdz nesavtīgai kalpošanai savai draudzei un līdzcilvēkiem te — savā mīļajā Valmierā?
Par viņu, ārzemēs atzītu latviešu ekonomistu, biju šad tad dzirdējis. Šoruden nejauši tikāmies Valmierā LTRK Vidzemes nodaļas rīkotajā seminārā par e-biznesa iespējām, tad KĀRLIS IMANTS ĀBOLIŅŠ man apsolīja savā nākamajā Latvijas apciemojuma reizē atlicināt laiku garākai sarunai. Tikāmies 1. decembrī.
«Es vienmēr saku, ka tas, kas bijis visgrūtākais, arī ir visskaistākais, jo nekad viss nebūs viegli,» tā Zane Puriņa, kura nevis vārdos pierāda, bet ar savu esību apliecina, ka cilvēks ir bezgala stiprs, ja pats tāds vēlas būt.
Ceturtdien, 15. decembrī, Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos 19. gs. angļu klasiķes Šarlotes Brontē pasaulslavenais romāns «Džeina Eira». Notikums ir īpašs, jo uz Latvijas teātra skatuves šis stāsts būs redzams pirmo reizi. Topošā iestudējuma režisors ir Reinis Suhanovs, radošajā komandā arī scenogrāfe Evija Pintāne, kostīmu mākslinieki Mare Mastiņa un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S), komponists Jēkabs Nīmanis un gaismu mākslinieks Kevins Vinss-Džonss (Lielbritānija). Galvenajās lomās — Inga Apine un Ivo Martinsons.
Saruna ar izrādes scenogrāfi EVIJU PINTĀNI.
Valmierieti NELLIJU ŠĀVĒJU zina daudzi — no kopējām darba gaitām kādreiz pilsētas dārzniecībā, ceļu pārvaldē, no aktivitātēm politiski represēto biedrībā, draudzē, pensionāru rosībā, populārajos dārznieku amatieru vasaras braucienos pa Latviju. Garais, darba un pārdzīvojumu pilnais mūžs vadīts kuplā ģimenē, kur nu jau ceturtā paaudze: mazdēls Jānis pašlaik auklē mazo Jānīti. Tomēr tikai retais zina, ka viena no Nellijas mīlestībām ir arī folklora. Palaikam licies, ka viņa ir cilvēks, kas zina un prot visu, zaļie pirkstiņi un zināšanas par to, kas zemē aug, viņai ir noteikti. Varbūt tā ir nerimtīgā interese par visu, pozitīvais skats uz dzīvi?
«Kundze labākajos gados, kas jūtas jauna, radoša, vienmēr meklē izaicinājumus, bet nekad neriskē. Spontāna, bet ar apdomu. Patīk būt dabiskai. Ar vēlmi vienmēr kādam palīdzēt. Viens no vaļaspriekiem — rokdarbi!» — tā, lūgta sevi raksturot, man saka valmieriete MAIJA LĪCĪTE.
Ārste pediatre ELMA NELLIJA ŠMITE šogad saņēmusi Goda valmierieša apbalvojumu, nosvinējusi apaļu dzīves jubileju un turpina jau 55. gadu strādāt savā profesijā.
Saruna ar Valmieras drāmas teātra aktrisi INESI RAMUTI
2. decembrī teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos iestudējums «Emmijas laime» Māras Ķimeles režijā. Tas tapis pēc izcilā vācu kinorežisora Rainera Vernera Fasbindera scenārija «Bailes saēd dvēseli» motīviem. Galvenajās lomās — Jānis Znotiņš un Inese Ramute. Ar Inesi arī šī saruna.
Ar možu Labrīt! savā darba vietā Valmieras centrā mani sagaida ājurvēdas masiere GUNDEGA KRONBERGA-KLAPERE. Esmu dzirdējusi, ka valmierietes pie viņas nāk ne tikai pēc veselības un možuma, bet arī pēc izteiksmīgām uzacīm, koptiem, mūsdienīga dizaina nagiem.
Trīs gadus Māra pavadījusi Ķīnā, strādājot studentu praksē medicīnas klīnikā pie izpētes darba par jaunas metodikas izstrādāšanu insulta slimnieku asinsspiediena ārstēšanā, kā arī apgūstot tradicionālās akupunktūras metodi un specifisko sjin nao kai cjiao (xing nao kai qiao) metodiku, kas tiešā tulkojumā no ķīniešu valodas varētu skanēt kā smadzeņu atmodināšanas un noslēgto atveru atvēršanas metode un ir efektīvs līdzeklis insulta seku novēršanā un normālas ķermeņa darbības atjaunošanā.
Šajos valsts svētkos Mitničuku ģimene — tētis Nikolajs, māsas Dita un Ruslana — atkal būs kopā. Ruslana pēc septiņiem darba gadiem Lielbritānijā atgriezusies mājās Zilākalna pusē.
Par manu sarunas biedreni tieši tā var teikt — Latvijas vecākā māsa. Jo ELVĪRA KARNĀTE rīt, 18. novembrī, svin savu simto jubileju, kamēr viņas jaunākā māsa divus gadus jaunāka. Kopā ar simtgadnieci viņas patiešām cienījamo dzīves gājumu pārstaigāsim. Esmu pārsteigts, cik Elvīras kundze, štokam piepalīdzot, jestra tipinātāja un ar labu atmiņu, vienīgi jārunā ar viņu skaļāk, arī, kā pati atzīst, televizorā vairs tikai tādus gaišākus plankumus atšķirot. Toties apbrīnas vērta ir viņas kāpšana vannā uz bluķīša, lai aizvērtu krāsns šīberi, un tieši tāds pats kāpiens virtuvē uz taburetes, lai tiktu pie saldētavas (novietota uz skapīša) augšējiem plauktiem!
Tēlnieka MATIASA JANSONA vārds pašlaik ir valmieriešu mutēs. Vasarā muzejā bija aplūkojama viņa darbu izstāde, bet pavisam nesen Vecatē mākslinieks piedalījās sava jaunākā darba Vēstures liecinieks izrādīšanā. Viņš ir tēlnieks no Cēsīm, no «Siļķu» mājām, kur savus darbus reiz veidojuši arī Kārlis un Andrejs Jansoni. Matiasa vectēvs un tēvs.