Vairāki Valmieras tirgus regulārie apmeklētāji satraukušies, ka viņu gadiem iecienītajā tirdzniecības vietā jūtami samazinājies ne tikai svaigās gaļas piedāvājums, bet arī sarucis tās tirgotāju skaits. Patērētāji neizpratnē «Liesmai» vaicā, kas noticis un vai pie vainas svaigās gaļas pazušanai no tirgus varbūt ir vainojamas kārtējās likumdevēja prasību izmaiņas.
Pagājušās nedēļas nogalē VIBJO «Sudraba ZIRG’s» un Jauniešu ideju laboratorijas jaunieši aicināja valmieriešus un pilsētas viesus piedalīties aizraujošā piedzīvojumā misijā «NĀKUM» – izlaušanās no kosmosa kuģa.
Šobrīd jau pilnīgi droši zināms, ka nākamā – 2020. gada rudenī Latvijā notiks kārtējais pasaules čempionāts trases automodeļiem. Mūsu valstī tas būs jau trešais – iepriekš divi čempionāti notikuši Rīgas Motormuzejā (1998. gadā) un Limbažos (2014. gadā). Jau ļoti laikus ir gatava tieši pasaules čempionātam būvēta trase, to kopā ar savu palīgu, arī trases automodelistu Andri Taurīti gatavojis šobrīd ISRA ((International slotcar racing association – Starptautiskā automodeļu asociācija) rangā visaugstāk esošais Latvijas pārstāvis – valmierietis Jānis Nabokins. Starp citu, tikai viens no trim nopietniem trašu gatavotājiem pasaulē, viņa kontā jau apmēram 30 uzbūvētas trases. Ne tikai Latvijai un ne tikai Latvijā. Ar Jāni nelielai sarunai tikāmies pirms pāris nedēļām viņa darbnīcā Valmierā, kad jaunā trase vēl nebija kopā likta un nokrāsota.
Arī Latvija pašlaik ir praktiski sakārtojusi vietējo lauksaimniecības dzīvnieku normatīvo aktu bāzi atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai. Šķirnei ‘Latvijas tumšgalve’ ir apstiprinātas divas vaislas aitu audzēšanas programmas – ir nākusi klāt LT vecā tipa aitu programma.
Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja un Latvijas Universitātes profesore ZANDA RUBENE piedalījās pētījumā «…un tagad noliec telefonu…», kas aplūkoja mūsdienu bērnu tehnoloģiju lietošanu. Forumā Līdere viņa dalījās ar galvenajām atziņām no šī pētījuma – par vecāku starpniecības veidiem tehnoloģiju lietošanā Eiropā.
Zināju, ka ceļā no Cēsīm uz Valmieru atrodas lidlauks, un iedomājos, ka lasītājiem būtu interesanti uzzināt, kas tajā notiek, tāpēc meklēju kontaktus, lai pieteiktos ciemos. Tā pavisam nejauši internetā uzdūros adresei «Lidlauks», Priekuļu pagasts, kurā, kā sazinoties izrādījās, neatrodas vis aeroklubs, bet gan starptautiskas nozīmes organizācija — Vides risinājumu institūts, kura mājvieta ir pavisam netālu no aerokluba — ceļa malā, pļavā, gluži necilā vienstāva ēkā. Bet tas, kas tajā notiek, ne pa jokam pārsteidza.
Par Vidzemes čempioniem ugunsdzēsības sportā kļuvuši Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji – Oskars Reiziņš, Rihards Reiziņš, Miks Rakeckis, Edvīns Melnis un Edvarts Melnis.
Pirms pāris gadiem uzzinājām, ka viens no lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs «Eolus Vind AB» ir izteicis piedāvājumu arī Latvijā būvēt vēja elektrostaciju parku. Tika izvērtētas vietas, kur šāds parks ar diezgan tuvu vienai pie otras izvietotām, 100 metru augstumā paceltajām ar turbīnām varētu atrasties. Nav jau daudz teritoriju, kurās tāda būvniecība atmaksātos. Ir vien vairāki tā sauktie vēja koridori, pa kuriem vēji pūš pietiekami spēcīgi un bieži. Viena no visvējainākajām vietām ir Zemgales līdzenumi, kas, kā zināms, ir arī tā sauktā mūsu zemes maizes klēts. Tādēļ jau pirmie protesti bija, ka būtu bezjēdzīgi auglīgās zemes tērēt elektrības ražošanai. Kad ieceres virzītājiem izdevās pierādīt, ka torņus var būvēt arī tā, ka tie graudaugu ražotājiem netraucēs, skanēja citas iebildes. Par vibrācijām, traucējumiem putniem, dabisko ainavu sabojāšanu utt. Cik un kuras no šīm iebildēm ir nopietnas un kuras ir vien sadomātas, teorētiski var iestāstīt vai visu ko. Taču reālas atbildes var sniegt tikai šāda parka darbināšana. Turklāt nav taču bezprāši nedz dāņi, nedz nīderlandieši, kas ar vēja ģeneratoriem saražo turpat vai pusi no valstī vajadzīgās elektroenerģijas.
Bruto alga 1000 eiro mēnesī teju divām trešdaļām to Latvijas strādājošo, kam ir regulāri mēneša ienākumi, ir nesasniedzams cipars. Pēc nodokļu nomaksas nekāds apaļš cipars naudas makā tāpat nesanāk, taču savā ziņā šie ir skaitļi, par kuriem var teikt: ja ģimenē ir divi šādi pelnītāji, kas audzina divus bērnus, tad iztikt var. Taču realitāte jau ir pavisam cita.
Nedēļas nogalē Burkānciemā izskanēja pirmais mūzikas un mākslas pasākums. Tas notika Namdaru ielā.