No 14. līdz 21. septembrim Valmieras 2. vidusskolas 1.-4. klašu skolēniem notika priekšmetu nedēļa, kas bija veltīta rakstnieka Džanni Rodari 100 gadu jubilejai. 

Līdz šim Satversmes tiesā ar pieteikumiem ir vērsušās 13 pašreizējo Latvijas novadu pašvaldības, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – ATR likums). Katru Satversmes tiesā iesniegtu pieteikumu vispirms vērtē Satversmes tiesas kolēģija, kura lemj, vai ierosināt lietu Satversmes tiesā vai arī atteikties ierosināt. Pieteikumiem izvirzītās prasības ir ļoti augstas. Tās jāievēro, lai pamatotu pieteikuma atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Tāpēc – lai piedots mans profesionālais un cilvēciskais gandarījums, uzzinot, ka arī manis gatavotais pieteikums ir starp tiem, uz kuru pamata Satversmes tiesa jau ir nolēmusi ierosināt lietas.

...Ir septiņdesmitie gadi. Valmieriešu Irēnas un Jāņa Murīsu pašu spēkiem celtajā mājiņā  Austrumu ielā sava vieta arvien atvēlēta dekoratīvo augu stādiem, īpaši mežvīteņiem, kas Latvijā strauji kļuvuši populāri, arī Valmierā. Noņemšanās liela, bet ne pacietības, ne mīlestības nepietrūkst: puķkopība ir abu lielais prieks un mūža aizraušanās, kaut gan tai tiek tikai stundas pirms un pēc valsts darba. Es arī izaugu puķu dobē, — rudenī pēc piecdesmit gadiem kā pa jokam nosmiesies dēls Inguss, kas kopā ar sieviņu Inesi un abu dēliem Pēteri un Kārli turpina paša vecāku aizsākto savā stādaudzētavā 7 rozes. 

Vakar apaļi 80 apritēja vienam no cienījamākajiem valmieriešiem, pensionētam skolotājam ar pusgadsimta darba stāžu, Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim IVARAM BRIEDIM. Neilgi pirms jubilejas tikāmies, lai atcerētos nozīmīgākos pagriezienus gaviļnieka mūžā.

Vai zināt, kurš ir šobrīd Vidzemē jaudīgākais celtniecības uzņēmums ar pērnā gadā apgūtajiem apmēram 40 miljoniem eiro, kas starp Valmieras biznesa smagsvariem ar gada apgrozījumu dod augsto trešo vietu un kuram objekti visā Latvijā?

Apriņķa pilsēta

Pēc noslēgtā Nīstades miera līguma 1721. gadā Vidzemi pievienoja Krievijas impērijas teritorijai. 18. gadsimta 30. - 70. gados iedzīvotāji joprojām trūcīgi un to skaits tik niecīgs, ka faktiski Valmiera vairs neatbilda pilsētas statusam. Pēc 1782. gada revīzijas datiem Valmierā tolaik 310 iedzīvotāju, no tiem — 246 vācieši. Vairākums pilsētnieku nodarbojās ar amatniecību vai sīktirdzniecību. 

1920. gada 4. jūnijā, kad Pauls Šuberts bija uzrakstījis IM MD Mūzikas nodaļai atskaiti par komandējumu ar ieteikumu par mūzikas skolas atvēršanu Valmierā, notika Annas Ķirpītes spējīgāko audzēkņu klavieru vakars. Koncertā Valmieras Amatnieku biedrības zālē piedalījās Alma Štokmane (prec. Tirzīte, 1902-?), Aleksandra Jaunbērziņa (1903-1991), Velta Krastiņa (prec. Anševica, 1902-1973), Irma Palkavniece (prec. Oliņa, 1900-1984), S. Šmite un Oļģerts Kreišmanis (1904-1945). Mūzikas skolas dibināšanas kopsakarībās koncerts uzskatāms arī kā jaundibināmās mācību iestādes popularizēšanas pasākums.

Pagājušajā piektdienā Korejas Republikas vēstnieks Latvijā Seong-Jin Han un Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus jau atkārtoti parakstīja sadarbības/sadraudzības līgumu, kurā Korejas Republikas vēstniecība Latvijā sponsorē tekvondo nodarbības bērniem 2020./2021. mācību gadā.

Svētdien bija 50. diena, kopš Baltkrievijas pilsētās tūkstošiem šīs valsts pilsoņu dažādās akcijās protestē pret Aleksandra Lukašenko atzīšanu par uzvarētāju 9. augustā bijušajās prezidenta vēlēšanās.

Redzot un dzirdot, kas pēdējos gados notiek globālajā pasaulē ar tā saukto trešo valstu bēgļu izmisīgajiem centieniem atrast sev jaunu dzīves un darba vietu Eiropas Savienībā vai citās attīstītajās valstīs, maz pamazām sākam pierast, ka arī Latvijā un ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos starp mūsu līdzcilvēkiem nu ir arī citas rases, citu vaibstu un citas ādas krāsas ļaudis.