Tik tikko paziņots tiesas spriedums Zolitūdes jeb Maxima traģēdijas krimināllietā, un, šķiet, katram ir ko teikt par šiem notikumiem, gluži tāpat kā Kristīnes Misānes lietā. 

Otrdien Valmierā viesnīcas Wolmar konferenču zālē notika LTRK Vidzemes reģiona nodaļas organizētā Vidzemes biznesa diena.

Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības organizētajā «Cukurballē» tiek sveikti un sumināti Gada studenta titula nominanti un uzvarētāji. Šogad balsojumā 1. vietu ieguva Niks Samauskis un Edīte Mežciema, kas ir bijuši sabiedriski aktīvi, popularizējuši Vidzemes Augstskolas vārdu Latvijā un pasaulē, ieguldījuši savas intelektuālās un profesionālās spējas augstskolas attīstībā un ir īsteni ViA patrioti.

13. februārī Valmieras kinoteātrī «Gaisma» notika Andreja Ēķa komēdijas «Klases salidojums 2» pirm­izrāde, pēc tam bija iespēja satikties ar filmas veidotājiem un aktieriem.

Lai ko mums paģērētu klimata aizstāvji no pasaules un Eiropas un kādas vien kardinālas prasības slikto – benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju – automobiļu iegādes aizliegumam pēc lielo un bagāto onkuļu – elektriskās piedziņas spēkratu ultramodernu tehnoloģiju izstrādātāju – ieteikuma skanētu no zviedru meitenītes Grētas Tunbergas mutes, Latvijā auto ikdienas lietotājam naudas viņa maciņā ir tik, cik ir.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut «zibošo ekrānu» klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. 

Japānas vēstniecība Latvijā par godu Japānas imperatora dzimšanas dienai 4. februārī rīkoja svinīgu pieņemšanu Rīgā, Melngalvju namā. 

Lai cik tas arī šķistu paradoksāli, var gadīties, ka Eiropas Savienības (ES) uzņemtais tā dēvētais Zaļais kurss sola problēmas minētās savienības pašai zaļākajai vai vismaz vienai no pašām zaļākajām valstīm – Latvijai.

Sabiedrībā raisījušās diskusijas par Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu izveidot jaunu konstitucionālu institūciju Valsts padomi. Atbilstīgi iecerei šīs institūcijas galvenais uzdevums būtu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana, tajā skaitā īpašu uzmanību pievēršot likumprojektu atbilstībai ilgtspējības interesēm.

Ja vien domās patinam filmu atpakaļ, tad redzam, ka iepriekšējā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodā (2014 – 2020) ne reizi vien sekojām līdzi Baltijas lauksaimnieku protestiem – vienotai rīcībai, lai, esot uz vietas Briselē, pieprasītu maksimāli taisnīgāku, vienlīdzīgāku ES finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.