Covid-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus.

«Ne čiku, ne grabu, jau «labrīt» pie loga!» tāda prātā iezogas mīkla, uzzinot, ka, iespējams, jau šajā otrdienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija būs izvērtējusi visus likumprojektam uz trešo lasījumu iesniegtos 366 priekšlikumus.

Man vecāku (visvairāk mammas) atzinība ir bijusi vienmēr ļoti svarīga. Ja es savā dzīvē vēlējos izmēģināt ko jaunu, vispirms parunājos ar mammu, kā es to savienošu ar skolu, vai man kādam pulciņam pietiks laika, bet es teiktu, ka lielākajā daļā gadījumu esmu saņēmusi zaļo gaismu.

Valmieras lielākajā un finansiāli dārgākajā būvobjektā, kur faktiski pilnībā no jauna jau trešo reizi top slavenā soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions, nu jau iespaidīgs mūsdienīgs sporta komplekss ar pievienoto vērtību – Latvijā patlaban modernāko segto vieglatlētikas manēžu plus viesnīcu sportistiem, darbi rit savu gaitu. 

Kā ziņo Latvijas autoceļu uzturētājs, braukšanas apstākļu uzlabošanai uz grants autoceļiem Latvijā uzņēmums ir veicis greiderēšanu vairāk nekā 40 tūkstošu kilometru garumā.

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA Celmlauzis, pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus Jaunaudze un bezalkoholiskā APA Dubultspēle. 

IVO LAUBERTS dzimis naukšēnietis, mācījies Naukšēnu vidusskolā, bet pēc 9. klases devies uz Ozolu arodvidusskolu, kur no 2001. līdz 2005. gadam apguvis lauku mājamatnieka būvgaldnieka profesiju, kā arī agronomijas pamatus.

Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.

Pagājušajā ceturtdienā bija īpašs brīdis uzņēmuma WARSS+ veiktajos Rubenes baznīcas remon­t-darbos. Pēc restaurācijas tornī apmēram 35 metru augstumā virs zemes atgriezās baznīcas gailis – vējrādis un lode. Ceremonijā piedalījās krietns pulciņš interesentu, Kocēnu novada pašvaldības vadību un vairākus deputātus ieskaitot. 

Vēl gluži nupat lepni ļaudis dažādās maskavās, vašingtonās un citviet zvaigāja par lēnīgo Eiropas Savienību, kad tās vadība Briselē apmulsa koronavīrusa priekšā, kautri deleģējot ar to cīnīties pašām dalībvalstīm. Taču tieši lēnīgumā, apdomībā un karstas putras nestrēbšanā slēpjas šīs ekonomiski politiskās konstrukcijas patiesais spēks.