Vai tu rūpējies par savas sirds veselību?

- 30.Septembris, 2020
Viedokļi
Laikrakstā

Vakar, 29. septembrī, tika atzīmēta Pasaules Sirds diena. Manuprāt, šāda atzīmējamā diena noder kā atgādinājums tiem, kas ikdienā neaizdomājas par savas sirds veselību. Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100000 reižu dienā. Tiek uzskatīts, ka sirds simbolizē cilvēka dzīvības centru. Viņa spēju priecāties par dzīvi, dzīvot saskaņā pašam ar sevi un ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr pukst mūsu sirds. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi. 

Idejas, kas rodas domradēs

- 30.Septembris, 2020
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Sestdien, 26. septembrī, Vidzemes Olimpiskajā centrā norisinājās Jāņparka iedzīvotāju domrade – satikšanās, kurā kopīgi tika noteiktas Jāņparka iedzīvotāju vajadzības, meklēti domubiedri un risinājumi. Domradi vadīja Āris Ādlers, apkaimju attīstības eksperts. 

Kooperācijai jāienāk arī citās nozarēs

- 30.Septembris, 2020
Laikrakstā

Kooperācijai lauksaimniecības sektorā ir ļoti nozīmīga loma. Tā samazina tirgus riskus un darījumu izmaksas, veicina pieeju tirgiem, papildu resursiem, kā arī inovācijām. Šobrīd kooperācijas izaicinājums pasaulē ir pielāgošanās jaunajai ekonomiskajai videi, uz tirgu orientētiem apstākļiem un augošajām biedru prasībām. Tas nozīmē, ka jāapgūst jaunas ražošanas metodes, jaunas organizācijas un vadības metodes un jo īpaši veidi, kā palīdzēt saglabāt vai palielināt biedru lojalitāti un uzticību.

Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās...

- 30.Septembris, 2020
Politika
Laikrakstā

Līdz šim Satversmes tiesā ar pieteikumiem ir vērsušās 13 pašreizējo Latvijas novadu pašvaldības, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (turpmāk – ATR likums). Katru Satversmes tiesā iesniegtu pieteikumu vispirms vērtē Satversmes tiesas kolēģija, kura lemj, vai ierosināt lietu Satversmes tiesā vai arī atteikties ierosināt. Pieteikumiem izvirzītās prasības ir ļoti augstas. Tās jāievēro, lai pamatotu pieteikuma atbilstību Satversmes tiesas likuma prasībām. Tāpēc – lai piedots mans profesionālais un cilvēciskais gandarījums, uzzinot, ka arī manis gatavotais pieteikums ir starp tiem, uz kuru pamata Satversmes tiesa jau ir nolēmusi ierosināt lietas.

Izauga puķu dobē (1)

- 30.Septembris, 2020
Valmierietis
Laikrakstā

...Ir septiņdesmitie gadi. Valmieriešu Irēnas un Jāņa Murīsu pašu spēkiem celtajā mājiņā  Austrumu ielā sava vieta arvien atvēlēta dekoratīvo augu stādiem, īpaši mežvīteņiem, kas Latvijā strauji kļuvuši populāri, arī Valmierā. Noņemšanās liela, bet ne pacietības, ne mīlestības nepietrūkst: puķkopība ir abu lielais prieks un mūža aizraušanās, kaut gan tai tiek tikai stundas pirms un pēc valsts darba. Es arī izaugu puķu dobē, — rudenī pēc piecdesmit gadiem kā pa jokam nosmiesies dēls Inguss, kas kopā ar sieviņu Inesi un abu dēliem Pēteri un Kārli turpina paša vecāku aizsākto savā stādaudzētavā 7 rozes. 

Pa Valmieru ar paceltu galvu

- 30.Septembris, 2020
Valmierietis
Laikrakstā

Vakar apaļi 80 apritēja vienam no cienījamākajiem valmieriešiem, pensionētam skolotājam ar pusgadsimta darba stāžu, Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim IVARAM BRIEDIM. Neilgi pirms jubilejas tikāmies, lai atcerētos nozīmīgākos pagriezienus gaviļnieka mūžā.

Valmiera un tās apriņķis gadsimtos

- 30.Septembris, 2020
Valmierietis
Laikrakstā

Apriņķa pilsēta

Pēc noslēgtā Nīstades miera līguma 1721. gadā Vidzemi pievienoja Krievijas impērijas teritorijai. 18. gadsimta 30. - 70. gados iedzīvotāji joprojām trūcīgi un to skaits tik niecīgs, ka faktiski Valmiera vairs neatbilda pilsētas statusam. Pēc 1782. gada revīzijas datiem Valmierā tolaik 310 iedzīvotāju, no tiem — 246 vācieši. Vairākums pilsētnieku nodarbojās ar amatniecību vai sīktirdzniecību. 

Valmieras Mūzikas skolas sākumgadi. Personību un ēku likteņi. II

- 30.Septembris, 2020
Valmierietis
Laikrakstā

1920. gada 4. jūnijā, kad Pauls Šuberts bija uzrakstījis IM MD Mūzikas nodaļai atskaiti par komandējumu ar ieteikumu par mūzikas skolas atvēršanu Valmierā, notika Annas Ķirpītes spējīgāko audzēkņu klavieru vakars. Koncertā Valmieras Amatnieku biedrības zālē piedalījās Alma Štokmane (prec. Tirzīte, 1902-?), Aleksandra Jaunbērziņa (1903-1991), Velta Krastiņa (prec. Anševica, 1902-1973), Irma Palkavniece (prec. Oliņa, 1900-1984), S. Šmite un Oļģerts Kreišmanis (1904-1945). Mūzikas skolas dibināšanas kopsakarībās koncerts uzskatāms arī kā jaundibināmās mācību iestādes popularizēšanas pasākums.