Daudzstāvu pazemes pilsēta
Intervija ar rūpnīcas «Azovstaļ» ģenerāldirektoru Enveru Ckitišvili.
Intervija ar rūpnīcas «Azovstaļ» ģenerāldirektoru Enveru Ckitišvili.
Siguldā, pašā Gaujas krastā, durvis vērusi unikāla ekspozīcija «Gaujas plostnieka stāsts», ko izlolojis siguldietis, leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Tā vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu.
2020. gadā Mazsalacas novada pašvaldība un Mazsalacas pilsētas bibliotēka, sadarbojoties ar Valmieras bibliotēku, iesaistījās starptautiskā Erasmus+ projektā «Tech.Library», kura mērķis ir uzlabot publisko bibliotēku pakalpojumus lietotājiem ar redzes traucējumiem, izmantojot IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas) rīkus un apmācību.
No 6. līdz 8. aprīlim Grieķijā norisinājās Eiropas Padomes Ainavu konvencijas ieviešanas forums, kurā Valmieras novada pašvaldība saņēma Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta konkursa «Eiropas Padomes Ainavu balva» diplomu par pašvaldības īstenoto projektu latviešu Dziesmu svētku šūpulī Dikļos – Neikenkalna Dabas koncertzāles izveidi.
Latvijai ir sava kultūra, kas raksturo mūsu tautu. Tā ietver dažādas cilvēku prasmes, kas, laikam ejot, ir nostiprinājušās un attīstījušās. Lai tās neizzustu, tiktu saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē, ir nepieciešams par šīm prasmēm vēstīt sabiedrībai, īpaši jaunākajai paaudzei.
Jau tika ziņots, ka mūsu novadnieks – 13. Saeimas deputāts un arī Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols biedrs Juris Jurašs – brīvprātīgi devies palīgā Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas iebrucējiem, kuri posta Ukrainu un nogalina tās iedzīvotājus.
Karš Ukrainā turpinās jau gandrīz divas nedēļas. Ukraiņu sievietes kopā ar bērniem pa šo laiku paspējušas vairākas dienas nodzīvot bumbu patvertnēs, aukstos pagrabos un tad izlēmušas doties bēgļu gaitās. Uz Poliju, uz Latviju, uz Valmieru.
Svētdien vairāki desmiti valmieriešu bija pulcējušies Mazsalacas Barikāžu biedrības rīkotajā atbalsta mītiņā Ukrainas tautai pie Valmieras novada pašvaldības, lai nosodītu Krievijas militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā.
Lai arī Eiropā un pasaulē līdz pēdējam valdīja ticība veselā saprāta uzvarai, naktī uz ceturtdienu ap pl. 4.50 pēc Latvijas laika Krievijas prezidents Vladimirs Putins telekanālā Rossija 24 teica uzrunu, paziņojot, ka pieņēmis lēmumu sākt «speciālu militāru operāciju» Ukrainā ar mērķi «aizsargāt Doņeckas un Luhanskas republiku cilviliedzīvotājus, pret kuriem jau astoņus gadus vērsta Kijevas nacionālistiskā režīma ņirgāšanās un genocīds», kā arī apsūdzot ASV un to sabiedrotos par to, ka viņi ignorē Krievijas prasības neļaut Ukrainai pievienoties NATO, tādējādi apdraudot Krievijas drošību.
Pērn Cēsu nomalē Cīrulīšos, netālu no populārā kalnu slēpošanas centra Žagarkalns, sākās vērienīgi būvdarbi, oficiāli te topošajam Kosmosa izziņas centram pamatos kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika iemūrēta 24. novembrī.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju 2018. gadā izsludināja pirmo «Atgriešanās atbalsta» projektu konkursu.
Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions īstenojuši ieceri bagātināt pārgājienu maršrutu «Mežtaka» ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu – posmos no Rīgas līdz Igaunijas robežai izvietoti geokešinga slēpņi.
Šis ir Rūķu laiks, un viņi gaida ciemos. Izrādās, Latvija ir pilna ar darbīgiem rūķiem – no meža iznākušiem, no pasakām izkāpušiem, kas aicina draugos.
Vides risinājumu institūtā, kas kopš 2008. gada darbojas netālu no Valmieras, Priekuļos, aktīvi rosās starptautiska zinātnieku, pētnieku un inovatoru aizrautīgā komanda.
26. oktobris bija liela diena Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» speciālistiem un Latvijas sēklu selekcionāriem.
Jau otro gadu pēc kārtas netālu esošajā Liepā jeb – kā vēl to mēdz dēvēt – Lodē notika pasākums «Liepas ceļotāju diena». Šogad tas notika 17. jūlijā. Dienu pēc Liepas vārdadienas «Liepas kopa» aicināja iepazīt vietējo tūrismu, doties pārgājienos, klausīties stāstus un nodarboties ar dažādām interesantām aktivitātēm, ko piedāvā vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji.
Šī gada devīze «Ne zariņa nenolauzu» aicināja ikvienu doties dabā un darīt to saudzīgi. Ir jūtams uzsvars uz vides jautājumiem, vides saglabāšanu, lai mēs dzīvotu pēc iespējas tīrākā un sakoptākā vidē. Dienas garumā norisinājās 15 pasākumi un noslēgumā koncerts. Notika sarunas, izstādes, pārgājieni un radošās darbnīcas. Ikkatrs varēja sev atrast piemērotāko nodarbi.
Pop-up tirdziņā Multimāksla Vaidavas ezera krastā pie kādas no teltīm ievērojām slaida auguma vīru košā jakā un grupas Eolika T-kreklā. Kad nu viņš uz mirkli atmaskojās, nebija ne mazāko šaubu – tas taču DAINIS DOBELNIEKS, viens no leģendārā kvarteta, ko savulaik dēvēja par Latvijas ABBA, dalībniekiem.
Ar interesanto keramikas darinājumu ekspozīciju Pampāļu podi savulaik pirmoreiz saskrējos, šķiet, pirms vairākiem gadiem pavasara lielajā tirgū izstāžu kompleksā Rāmava. Taču šoreiz tepat Valmiermuižā viņsestdien man pretī, savus darinājums kārtojot plauktos, smaida arī pati keramiķe LINDA SULUTAURA.
Kad saules stari sāk vairāk sildīt, arī mūs piepilda enerģijas lādiņš un vēlme traukties pa dzīvi tā, ka mati vējā plīvo! Lai dabas enerģija uzlādētu ikvienu aktīvās atpūtas entuziastu, mēs – Ziemeļvidzemes pērle – esam sagatavojuši idejas dažādu garumu, dabas ainavu un sarežģītības pakāpju velomaršrutiem topošajā Valmieras novadā. Ja vēl neesi paspējis, tad šis ir īstais laiks, lai no ziemas guļas pamodinātu kā savus muskuļus, tā ieeļļotos velosipēda zobratus.
Tiekamies ar ALISI ANNIJU DAUGULI Limbažu Lielezera pludmalē. Šī vieta meitenei ir īpaša, jo, lai arī kur pavadītu lielāko daļu sava laika, šeit viņa jūtas kā mājās.