Nedēļas nogalē, no 21. jūnija līdz 24. jūnija rītausmai, Kocēnu novadā norisināsies Vasaras saulgriežiem un Līgo svētkiem veltīti pasākumi, kuros senlatviešu rituāli un tradīcijas mīsies ar dziesmām un dančiem.
Aizsāktā tradīcija ar sporta spēļu norisi četrās kārtās Kocēnu novadā tiek turpināta arī šajā vasarā. Sacensības jūnijā notikušas jau Bērzainē un nupat sestdien – arī Zilākalnā. Priekšā vēl posmi Dikļos un Kocēnos.
Aizvadītajā sestdienā Zilākalna ciemā valdīja sportiska gaisotne, bez Kocēnu novada sporta spēlēm norisinājās arī tradicionālie sporta svētki suņu saimniekiem un suņiem «Vidzemes suns 2019».
Viens no tradīcijām bagātākajiem tautas skrējieniem Latvijā – «Apkārt Vaidavas ezeram» – šogad notiks 30. jūnijā.
Šodien Rūcamlapā plašāk par ziņu, kas Liesmā jau bija pirms kāda laika. Par uzņēmuma līdz šim piekoptā taksometru biznesa pārtraukšanas iemesliem skaidro VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs OSKARS SPURDZIŅŠ.
22. jūnija rītā un visu turpmāko dienu pie Sv. Sīmaņa baznīcas atkal pulcēsimies, lai sagaidītu skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera 2019 finišētājus.
Maijā notika SIA ZAAO organizēta lietotu apavu vākšanas akcija Pazole, kuras laikā iedzīvotāji bija aicināti uz 20 ekolaukumiem nest lietošanai vēl derīgus apavus. Mēneša laikā nogādāšanai uz attīstības valstīm nodoti vairāk nekā 3100 apavu pāri. Izdevies savākt gandrīz par piektdaļu vairāk apavu nekā pirmajā akcijā pagājušā gada rudenī.
Ozolu sākumskola, kas vairāk nekā 100 gadus, spītējot pat kara gadiem, uz skolu aicināja vietējos bērnus, tagad ir slēgta. Ēka kalna galā meklē jaunu saimnieku, bet vietējie bērni jauno mācību gadu sāks citās Valkas novada skolās.
Tuvajā kaimiņpilsētā ir kāda ļoti īpaša vieta. Cēsīs, Pils ielā 12, ēkas iekšējais pagalms ienācēju saņem ar skarbu atgādinājumu: piemiņas sienu. Tajā iemūžināti gandrīz sešarpus simti vārdu un uzvārdu, atcere par vēsturiskā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā padomju laika represijās pagājušā gadsimta 40. gados. Piemiņas siena vedina tālāk: pagalma sētas mājā ir telpas, kur pēc Otrā pasaules kara vairākus gadus atradās čekas izolators – kameras, kur pirms nosūtīšanas uz Rīgu ievietoja arestētos, kas bija apcietināti par pretpadomju darbību vai nacionālo partizānu atbalstīšanu. Kopš pagājušā gada 23. augusta šeit atrodas ekspozīcija «Sirdsapziņas ugunskurs», velte Latvijas simtgadei un unikāla piemiņa par laiku, kad Latvijas ļaužu likteņus mala divas okupācijas, kurām atbilde bija viena: pretošanās.
Pagājušajā nedēļā delegācija no Valgas apriņķa bija ieradusies Valmierā, lai tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem un aplūkotu jau veiksmīgi realizētos projektus – Valmieras peldbaseinu un pašvaldības uzbūvētos īres namus.
Latviešu tautai viens no visdrūmākajiem laikiem bijušas pagājušā gadsimta masveida deportācijas – gan 1941. gada 14. jūnija, gan 1949. gada 25. marta izsūtīšana. Šķiet, ka vēl joprojām šis notikums ir atstājis paliekošas rētas mūsu nacionālajai apziņai. Izsūtītie aizbrauca ar mīlestību sirdī pret savu dzimteni – Latviju un klusībā cerēja atgriezties. Dažu dienu laikā savas dzimtās mājas bija spiesti atstāt vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju, no kuriem daudzi tā arī neatgriezās.
Burtniekos knapi simt metru no centra kanāla ezera krastā atrodas biedrības Vidzemes laivas bāze. Sākumā te bija tikai 15 nopietnas laivas copmaņiem, tagad pakalpojumu klāsts un arīdzan peldlīdzekļu piedāvājums gājis krietni vien plašumā. Par visu sīkāk Burtniekam pagājušajā trešdienā pastāstīja biedrības Vidzemes laivas valdes loceklis ARNIS SEŅKĀNS.
Pagājušajā nedēļā – ceturtdien un piektdien – Valmieras pagastā pirms apaļiem 10 gadiem veidot sāktajā Olimpiešu parkā tika atklāta otrā kārta. Parka pirmajā daļā, kas pa kreisi no iebrauktuves Viesturu ciemā no Valmieras apvedceļa, jau kārtīgi sakuplojuši 70 kociņi, bet otro – arī Latvijas simtgadei savā ziņā veltītu, kurā tāpēc šogad paredzēts iestādīt 31 ozolu (jo mūsu valstij šis jau 101. gads) – ar pirmo ozolu ceturtdien atklāja olimpietis Ainārs Ķiksis, bet piektdienas pēcpusdienā, kad Olimpiešu parkā notika neliels svinīgs pasākums par godu pirmajai parka desmitgadei, ar vēl trim ozoliem papildināja mājinieki olimpieši Arvis Piziks un Rodžers Lodziņš, kā arī smiltenietis – pazīstams vieglatlētikas treneris un jauno talantu audzinātājs Guntars Markss.
Pagājušajā nedēļā Latvijai pāri traucošie sen nepieredzētas jaudas negaisi posta darbu paveikuši arī Burtnieku novadā, izpostot vienu no interesantākajiem dabas un kultūrvides objektiem. Kā Burtniekam ziņoja aculiecinieki, trešdien, 12. jūnijā, ap pulksten vienpadsmitiem priekšpusdienā pēc iepriekšējā naktī piedzīvotās vētras un zibeņošanas nolūzis Latvijā visvairāk daudzinātais svētozols – Sīmanēnu ozols Valmieras pagastā.
Tāpat kā mode, izejot gadu līkločus, lai arī ar mūsdienīgāku piesitienu, bet atgriežas, arī Latvijas dārzos no jauna ievērību izpelnās gan flokši, gan peonijas, gan citas mūsu zemītē labi pazīstamās, senāk audzētās puķes. Tiesa, dažas selekcijas rezultātā tik ļoti mainījušās, ka ir ko pabrīnīties. Un selekcionāri arvien turpina strādāt, veidojot izturīgākus, noturīgākus un vēl skaistāk ziedošus augus.
«Jaunā skatu terase pie Gaujas Valmierā ir vieta publisku un privātu pasākumu rīkošanai, vieta iniciatīvām, vieta, kur satikties, kopīgi pavadīt laiku. Tā ir vieta, kur liels vai mazs var radīt un darīt, vieta, kur dzīvojam zaļi! Skatu terase ir brīvi pieejams publisks objekts, ko atpūtai var izmantot ikviens valmierietis un pilsētas viesis,» saka Valmieras pašvaldības speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa. «Gājēju ceļš un skatu terase Atpūtas parkā Valmierā veidoti saskaņā ar universālā dizaina principiem, kas paredz ērtu piekļuvi pie Gaujas un atpūtas infrastruktūru, īpaši domājot arī par cilvēkiem ratiņkrēslos, māmiņām ar bērniem ratiņos, kuriem piekļuve dabai ir ierobežota. Pārbūvētais ceļš, kas ved uz skatu terasi, aprīkots ar metāla margām cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvietošanās ērtībai. Apmeklētāju plūsma objektā tiek virzīta pa izbūvētajām konstrukcijām, tādējādi vienlaikus veicinot dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Izbūvētais grants seguma gājēju ceļš atzarojas no esošā asfaltētā parka ceļa un turpinās koka segumā, organiski pārtopot skatu terasē pie upes. Terases priekšā, tuvāk Gaujai, veidots soliņš, kas, piekļaujoties reljefa maiņai, izaug no taciņas dēļu klāja. Savukārt terases aizmugurē veidota sēdvieta, kas no soliņa pakāpeniski pārtop zvilnī. Terase veidota piepacelta no zemes, jo daļai no labiekārtotās teritorijas pastāv applūšanas iespēja. Skatu terase un daļa taciņas veidota no cilvēku veselībai draudzīgām un ilgtspējīgām priedes koka konstrukcijām, kas apdarinātas ar Latvijas klimatiskajos apstākļos ļoti izturīgajiem, no Sibīrijas atvestiem lapegles dēļiem. Tajos veidoti pretslīdes frēzējumi segumu drošai izmantošanai mitros laikapstākļos. Koka elementu noturības saglabāšanai tā divās kārtās apstrādāta ar lineļļu. Terases un tās konstrukciju būvniecība izmaksāja 51431 eiro.»
Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, Daliņu pludmalē uzstādītas novērošanas kameras. Papildus šīm novērošanas kameras tiks uzstādītas arī Sajūtu parkā, mežā.
Svētdienas pievakarē uz krietnu stundu ikdienas pasēdētājiem Valmierā bija slēgta kafejnīca Jauna Saule – tur vakariņoja Amerikas Latviešu apvienības jeb ALA organizētā jauniešu brauciena Sveika, Latvija! dalībnieki. Kamēr tīņi un viņu pavadoņi – pa diviem no ASV un Austrālijas – ieturējās, «Liesma» aprunājās pēc kārtas ar trim četrpadsmitgadniekiem – Matīsu Jāni Daliņu no Austrālijas, Ainu Elzu Šulcs un Lukasu Oskaru Teiloru no ASV. Sarunas ar viņiem gaidiet kādā no šīs vasaras laikrakstiem.
Rūjienas novada domes vadība 22. maijā bija ielūgta uz tikšanos ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā viņa rezidencē Rīgā, savukārt 1. jūnijā Rūjienā viesojās delegācija no Ungārijas pilsētas Sződliget, un vēl – Rūjienai ir tapuši jauni suvenīri. Šīs aktualitātes «Liesmai» likās plašākas sarunas vērtas, tādēļ tikāmies ar Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāju GUNU ĶIBERI un Rūjienas novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra vadītāju DAINU ROZI.
Aizvadītajā nedēļā Vika pasaku parkā noslēdzās otrais Koktēlnieku plenērs, kā rezultātā tapa vairākas jaunas koka un viena metāla skulptūra, kas radītas, studentiem iedvesmojoties no Vika daiļdarbiem.