Pagājušajā nedēļā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā viesojās projekts «Gada autovadītājs», kura ietvaros 12.d klase bija izcīnījusi lekciju par drošu braukšanu. Jauniešiem bija iespēja izmēģināt «reibuma brilles», kā arī «avārijas imitācijas apgāšanās stendu».
Prātam neaptverami! Tā teicām par nesen redzēto Raunā – koka karkasa māju un koka logu ražošanas uzņēmumā SIA «Pavasars». Uzņēmējs INGUSS PAVASARS, dodot darba vietas 150 strādājošajiem un atverot durvis modernākajām CNC tehnoloģijām, panācis, ka ražotnē pašlaik katrās divās dienās top viena māja, bet būšot viena māja dienā un logu ražotnē uz vienu cilvēku dienā saražos sešus logus. Lai tā notiktu, uzņēmuma teritorijā pašlaik jaunajam angāram rok nost karjera kalnu. 5000 ražošanas kvadrātmetri būs zem jumta. Top arī jaunais ražošanas vadības un administratīvais korpuss, kurā paredzēta vieta arī darbinieku ģērbtuvēm, dušām, ēdnīcām. Daži izcili CNC jau filigrāni strādā, bet citi vēl gaida jauno angāru, lai celtu ražošanas efektivitāti un samazinātu roku darbu.
Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem, kā zināms, jau izsenis ir ola, kas liek mums aizdomāties par dabas atmodu, pavasari, atdzimšanu, auglību un arī jaunas dzīvības rašanos. Kristietībā ola nozīmē Kristus Augšāmcelšanos (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.
«Latvijas cidoniju potenciāls – tirgus, pārstrāde, augļkopība» – šāda bija ikgadējā «Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā» (KAABL) izglītojošā semināra tēma, kas 13. aprīlī tradicionāli pulcēja ievērojamu skaitu interesentu Kocēnu novada Vaidavas kultūras un amatniecības centrā.
Šajā «Liesmas» rubrikā atskatīsimies uz notikumiem mūspusē, kuri pērnā gadsimta griezumā notikuši Lieldienu laikā vai kā citādi saistīti ar šiem svētkiem.
Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas pedagoģes piedalījās vēl nebijušās eTwinning un Samsung mācībās Digitālās nedēļas ietvaros. Kopumā piedalījās 24 skolotāji no 12 Latvijas izglītības iestādēm un apguva virtuālās realitātes tehnoloģiju lietošanu.
Aģentūras «Bounce» pārstāvju veiktā pētījuma rezultāti atklāj, ka aptaujātajiem par Beverīnas novada teritoriju tā galvenokārt asociējas ar bagāto vēsturi, dzīvi laukos, prasmīgajiem amatniekiem un mājražotājiem, neskarto dabu, sportu un aktīvas atpūtas iespējām.
Aprīļa sākumā Trikātas šokolādes kārumu ražotnes «R Chocolate» īpašniece RAISA JABLONSKA ciemojās televīzijas raidījumā «La Dolce Vita. Ar Roberto» un ar lepnumu prezentēja Beverīnas gardumus.
«Sāku ar adventes un Jaungada vainagiem, tagad saštukoju kaut ko arī Lieldienām,» tā JURIS KRŪZE par savu radošo aizraušanos, ar ko nodarbojas paralēli griezto ziedu tirdzniecībai.
Kopš pavasara būvsezona kārtīgi ieskrējusies, liela rosība vērojama šīgada Eiropas BMX čempionāta mājvietā – jaunceļamajā BMX trasē Vidzemes Olimpiskā centra kompleksā blakus Vaidavas ielai. Liesma šajā patlaban aktuālākajā Latvijas sporta būvē paviesojās pirmdienas pēcpusdienā, kur īsas ekskursijas laikā par objektā jau padarīto un patlaban darāmajiem darbiem pastāstīja SIA «SANART» būvdarbu vadītājs Igors Daukste:
Šīgada Mākslas dienu laikā Valmieras pils teritorijā apskatāms īpaši Valmierai veidots vides mākslas objekts Acumirklis – pie vairākus gadsimtus seniem mūriem laiku skaita smilšu pulkstenis. Atbilstoši Valmieras Mākslas dienu tematikai #Soļi.Pilsēta.Es tas pretnostata acumirkli un dzīves ilgumu. Cik ilgi tas vēl priecēs valmieriešus un pilsētas viesus, kuri steidz iemūžināties pie šī objekta, un kā radusies šī darba ideja, Zanei Bulmeistarei stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes galvenā kultūras projektu vadītāja Liene Jakobsone:
Turpinot aktīvu darbu pie Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanas, lai izveidotu Kocēnu novadu kā dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgāko vietu Ziemeļvidzemē, Kocēnu novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, kas paredz projekta īstenošanu Vaidavas ezera infrastruktūras sakārtošanai un antropogēnās slodzes mazināšanai.
Bērzaines tautas nama mazajā zālītē martā atvērta un līdz Lieldienām apskatāma izstāde «Brīvlaiks», kuru izveidojušas 15 sievišķīgas, darbīgas un radošas bērzainietes.
Sedā ir solīds kultūras nams, pilsētā ir arī kupls pašdarbnieku pulks. Nevar noliegt, ka blakus latviskajiem Strenčiem Seda ir izteikti multikulturāla vide ar savu īpašu šarmu. Nedaudz par kultūras jomu un pašdarbniekiem pastāstīja Sedas kultūras centra pasākumu organizatore ARTA ŠOMASE, vēl paspilgtinot tos iespaidus, ko pats pērn šeit guvu, piedaloties Sedas pilsētas svētkos. No tās augusta dienas arī fotogrāfijas.
Pirmajā publikācijā par Strenču novadu atzīmēju, ka tas ir viens no retajiem Latvijā, kur divas pilsētas, – no Strenčiem dažu kilometru attālumā arī Seda ar šodien nedaudz vairāk par tūkstoš iedzīvotājiem.
No 1. aprīļa līdz 1. maijam Valmierā norisinās Mākslas dienas #Soļi.Pilsēta.Es., kurās šogad piedalīties izlēma arī Vidzemes Augstskolas pārstāvji.
Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes «Vālodzīte» struktūrvienības «Krācītes» komanda «Jautrās lupatiņas» dosies uz radošā konkursa «Es sāku ar sevi – tīrai Latvijai!» finālu!
Piektdien, 12. aprīlī, ārkārtas sēdē, piedaloties 12 domniekiem, Valmieras pilsētas pašvaldības dome nolēma iegādāties par zvērinātas tiesu izpildītājas piedāvāto cenu 522 tūkstošiem eiro nekustamo īpašumu kompleksu Rūpniecības ielā 1 – bijušo Valmieras gaļas kombināta teritoriju apmēram 12 hektāru platībā. 11 deputāti balsoja par, viens pret pirkumu un arī aizņēmumu no Valsts kases, kas saistīts ar šo darījumu.
Lai uzzinātu, kā dažādās organizācijās tiek risināti vides jautājumi, 10. un 11. aprīlī Valmieru apmeklēja vides pārvaldības maģistrantūras studentu grupa no Stokholmas Universitātes.
Naukšēnu pagasta pensionāru biedrība 5. aprīļa pēcpusdienā nosvinēja savu ceturtdaļgadsimta jubileju. Kā atcerējās biedrības priekšsēdētāja INGRĪDA EGLĪTE, pirms 25 gadiem toreizējais pagasta priekšsēdētājs Kaspars Kļaviņš nācis ar ideju iesaistīt pagasta pensionārus dažādās aktivitātēs, lai viņi pēc aiziešanas no aktīvās darba dzīves nejustos vientuļi un aizmirsti. Kopš tā laika dažas tradīcijas palikušas nemainīgas – tās ir 25 Ziemassvētku balles ar paciņām, tās ir ekskursijas pa Latviju vasarās.