Pilsētās un novados

Pagājušajā piektdienā Valmierā, Patversmes ielā 9, jaunā un plašā tirdzniecības laukumā tika atklāts uzņēmuma PATA specializētais kokmateriālu veikals.

Vasarsvētkos iekrīt apaļa gadskārta vienai no Rūjienas nozīmīgākajām kultūras veicināšanas un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas iestādēm. 

Sestdien, 28. maijā, Rūjienā – Rīgas ielā, Upes ielā, Laika skvērā, Centra laukumā un vēl citviet pilsētā – jau sesto reizi ar vērienu tika svinēti tradicionālie Saldējuma svētki.

Godināšanas dienu sagaidīja rencēnietis Jānis Timermanis. Viņa dzīvē paskrējis laiks ar tiešo darbu un mūziku, bet pārdomas rosinājušas izpausties vēl tālāk.

Madara Mestere un Marta Vētra ir divas apņēmīgas dāmas, kuras pēc 12 gadu prombūtnes Anglijā ir atgriezušās Latvijā. 

«Cilvēkam, kurš nostaigājis garus ceļus, ir daudz ko teikt, bet tie, kas mājās palikuši, ir gatavi klausīties,» piektdien Valmieras integrētajā bibliotēkā atklājot 6. Vidzemes stāstnieku festivālu Stāsti krēslā. Ceļi un neceļi, klātesošos uzrunāja pasākuma organizatore Agita Lapsa, dodot vārdu stāst­niecei un dziesminiecei Agritai Gruzdiņai – kopā ar viņu notikuma dalībnieki nodziedāja Augu nakti pogo lakstīgalas.

Ceturtdien, 27. maijā, Ķoņu dzirnavās notika leļļu šūšanas darbnīca. 

Divas un pat trīs reizes nedēļā Ukrainas kara bēgļi – bērni, jaunieši un arī pieaugušie – dodas uz latviešu valodas stundu.

Stiprinot tradīciju, jau 31. gadskārtu, 28. maijā no plkst. 10.00 Mūrmuižas centrā notiks tradicionālās ģimeņu sporta spēles «Auto-Moto-Velo».

ULDIS NIKUĻINS no vecāsmammas mantotajās Ābelēs, kas ģimenei kalpo par vasaras māju, saimnieko jau 10 gadus, astoņos hektāros audzējot zemenes, ķiplokus un dažādus dārzeņus – kartupeļus, burkānus, bietes, pupas, zirņus, gurķus, ķirbjus, kabačus, agros kāpostus, pašiem sev – arī arbūzus un melones, jo pēdējo gadu laikapstākļos uz vienu kultūru grūti paļauties.

Krievijas izraisītais noziedzīgais karš Ukrainā turpinās jau trīs mēnešus, taču no kara pirmajām dienām uz cietušajiem reģioniem ceļo Latvijas sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu sarūpētās humānās palīdzības kravas ar pārtiku, apģērbiem un sadzīves precēm. 

No 16. līdz 20. maijam Naukšēnu vidusskolā notika Erasmus+ projekta Ar spēlēm pret vardarbību un diskrimināciju mobilitāte Latvijā. 

Ukraina joprojām varonīgi cīnās pret Krievijas militāro agresiju. Bojā iet cilvēki, drupās pārvēršas vēl nesen skaistas pilsētas. Izpostīta ir arī Trostjaņeca, un palīdzības akcijā šai Ukrainas pilsētai aktīvi iesaistījušies Valmieras novada iedzīvotāji.

Muzeju profesionālajos svētkos Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs pulcēja interesentus pasākumā ar devīzi «Vakardiena ir vēsture – rītdiena noslēpums». 

Sabiedrības iesaistei ir nozīmīga loma pašvaldības nozaru attīstības procesā ar mērķi pieņemt lēmumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām un savlaicīgi izskaidrot tos, lai tie būtu saprotami novada iedzīvotājiem, uz kuriem lēmumi attieksies.

19. maija vakarā norisinājās piecu pastaigu taku seriāls pa Valmieras ielām. Tas tapis studiju kursa ietvaros Vidzemes Augstskolā. Pastaigu maršruts aptvēra Rūpniecības ielu – Linarda Laicena ielu – Cēsu ielu – Mazo Stacijas ielu un Leona Paegles ielu.

17. maijā, Ugunsdzēsēju un glābēju dienā, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un  pašvaldības Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienesta nodaļas vadītājs Jānis Skrastiņš apmeklēja ugunsdzēsēju un glābēju posteņus Rūjienā un Naukšēnos.

13. maijā Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā noslēdzās sestais Latvijas Kasieru čempionāts, kurā par Latvijas labākā kasiera balvu un Ivara Strautiņa vārdā nosauktām balvām sacentās astoņas komandas no dažādām Latvijas pilsētām, tai skaitā Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas un Valmieras. 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama Līgo zālē pulcējās Skolu muzeju biedrības aktīvākie novadpētnieki un viņu atbalstītāji, kuri gatavojas svinīgam pasākumam rudenī, kad atzīmēsim Skolu muzeju izveides 110. gadadienu.

Latvijā ir labs interneta pārklājums, modernas tehnoloģijas, attīstīti valsts elektroniskie pakalpojumi, taču Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes digitālajā jomā nav pietiekamas.