Viedokļi

Bieži jokojam, ka reizēs, kad ar paziņu nu galīgi nav par ko runāt, vajag vien ieminēties par laika apstākļiem, lai sarunu maisam gals būtu vaļā. Smejamies arī par zāli, kas reiz bija zaļāka, un dziļākām kupenām bērnībā. Taču, kad tagad krīt siltuma rekordi, vismaz tiem, kuru saimniekošana un iztika vistiešākajā veidā ir saistīta ar laika apstākļiem, joki nav prātā. Nav arī prognozētāju, kuri spētu pateikt, vai šī ziema bija turpinājums iepriekšējai karstajai, visu kaltējušajai vasarai, vai arī pēc siltās ziemas gaidāma vēl karstāka vasara nekā pērn. Kad zemes darbus un sēju sākt? Vai nav iespējams, ka aukstums vēl var atgriezties maijā? Sentēviem zināmie sējas un citu pavasara darbu kalendāri nu jau kuru gadu izrādās krietni koriģējami.

Tā kā nesen Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi jauno Ieroču aprites projektu, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot arī pusaudži no 16 gadu vecuma, nolēmu internetā painteresēties, cik tad īsti to mednieku Latvijā ir. Izrādījās, ka pēdējo 15 gadu laikā mednieku skaits valstī sarucis no 35 līdz 22 tūkstošiem ar vidējo vecumu 60 gadi, tātad strauji izmirstoša interešu grupa, kurai kā ēst nepieciešamas jaunas asinis, neskatoties uz tiesībsarga, policijas un Veselības ministrijas iebildumiem.

Politiskās sīkbūtnes, kuras tikušas pie varas, pateicoties Latvijas tautas acumirkļa (un jau skaļi nožēlotai) kaprīzei, steidz izrādīt «jauno politiku», noniecinot vairāk nekā divās desmitgadēs paveiktu godavīra darbu. Partijiski mikrobi tagad lepni bļaustās par divu termiņu maksimumu valsts amatos, bet paši var nepiedzīvot pat vienu pilnu...

Vakar ar finanšu lietām saistītie ļaudis Latvijā varēja atzīmēt savdabīgu jubileju – pirms gada 13. februārī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas alias FinCen paziņojums faktiski iesāka plašāku banku tīrīšanas kampaņu Latvijā, kuras lielākais upuris izrādījās ABLV Bank, kam tika pārmests gan par Ziemeļkorejas kodolieroču programmas pastarpinātu atbalstīšanu, gan par nepareizām aktivitātēm Krievijā, Ukrainā un Azerbaidžānā. Pagaidām viss šajā lietā rezultējies ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Tās izpildījums Latvijā joprojām tiek neviennozīmīgi uzņemts finansistu aprindās, taču gan jau notiek ar mūsu pieredzējušo stratēģisko partneru vēlību un ziņu. Pa spārniem Latvijā šajā laikā dabūjušas vēl dažas sabiedrībā mazāk pazīstamas un resnas bankas, iespējams, te būs vēl kādas nopietnas soda sankcijas.

Pieļauju, ka arī mūsu «Liesmas» lasītāji sen jau kā pamanījuši kādu neierastu parādību, kad pa ielu pretim nākošo bērnu galvas vairs nav nodurtas lejup, veroties savos viedtālruņos, bet visa uzmanība nu tiek veltīta savādai nodarbei – kaut kādas bumbiņas žonglēšanai. Ja vēl neesat pazīstami – tā ir rotaļlieta kendama, kas atkal iztaisnojusi mūsu bērnu kaklus.

Šajās dienās Tieslietu ministrijas (TM) vadīta darba grupa nāca klajā ar jaunu ierosinājumu, kādam vajadzētu izskatīties pareizajam modelim par valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Iniciatīva par attiecīgā jautājuma izpētes nepieciešamību un jauna finansējuma modeļa izstrādi pieder vēl Māra Kučinska valdībai un ir krietni pasena, tā ka uz jaunā sasaukuma Saeimu atbildību par publikas nervozēšanu ar šādām tēmām novelt nevar.

Kāda ir pedagoga motivācija darīt vairāk un labāk laikā, kad kārtējo reizi valdība atsaka algas pielikumu, kad gadu pēc gada jāstrādā reformu virpulī un jaunu pārmaiņu gaidās?

Tad, kad jūs pēdējoreiz sākāt strādāt jaunā darba vietā, vai pēc trim nedēļām bija iespēja doties atvaļinājumā? Visdrīzāk ne brīvdienas atļāvāties prasīt, ne kāds tās dotu, bet ar ministriem ir citādi.

Mūsu pilsētā nav nevienas vispārizglītojošās mācību iestādes, kur varētu mācīties bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Latvijas Mobilais Telefons gatavojas savas nozares starptautiskai izstādei Barselonā, kurā par uzņēmuma sasniegumu demonstrācijas stenda un Latvijas tēla veidošanas pamatelementu izmantos «brūno zeltu» – kūdru. Šī iecere ir labs iegansts sabiedrībai nopietnāk padomāt, ar ko tiešām mēs esam interesanti pasaulei.

2016. gadā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, kurā viena no prasībām ir valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas izstrāde, pieņemšana un īstenošana. Lielākā daļa (86% 2015. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) no amonjaka emisijām rodas no lauksaimniecības, tādēļ valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā tik aktuāli ir arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumi amonjaka emisiju ierobežošanai augkopības un lopkopības saimniecībām.

Vakar «Rīta Panorāmā» ieklausoties premjerministra Krišjāņa Kariņa atbildēs uz žurnālistu jautājumiem par jaunās valdības pirmajiem darbiem, laikam gan ne vienam vien radās iespaids, ka nu valstī kādu brīdi būs nosacīta stabilitāte. Vismaz kamēr taps šī gada valsts budžets, lai ar tajā paredzētajām summām nu varētu rēķināties gan ministrijas, gan arī pašvaldības. Kā teica premjerministrs, budžeta sastādīšanā lielākais izaicinājums ir, ka valstī vajadzību šobrīd ir krietni vairāk nekā finansiālo iespēju, bet «nauda kokos diemžēl neaug».

Temats šoreiz nebūs veltīts savulaik izteikti zivīgajām ceturtdienām ēdnīcās, drīzāk gribu padalīties emocijās par aizvadītajā svētdienā Vaidavā un Valmierā piedzīvoto. Tēma, protams, veca kā šī pasaule – par mēsliem, kurus atstājam aiz sevis sabiedriskās vietās. It kā neviļus, taču reizēm pat speciāli.

Viens no jaunizveidotās valdības darba plāna punktiem paredz, ka līdz 2021. gadam valstī tiks īstenota jau kārtējā administratīvi teritoriālā reforma un 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiks jau jaunizveidotajās administratīvajās teritorijās. Atbilstoša jauna likuma izstrāde paredzēta līdz šī gada 1. novembrim, savukārt no Saeimas tiek gaidīts, ka tā šo likumu pieņems līdz 2020. gada 1. jūnijam.

Šonedēļ esam uzsākuši gatavošanos tradicionālajai, pēc kārtas jau 22. izstādei Vidzemes Uzņēmēju dienas 2019, kas notiks Valmierā 17. un 18. maijā. Manuprāt, pagājušā gada izstāde ar 250 dalībniekiem, rekordskaitu, un 22 tūkstošiem apmeklētāju mums sanāca laba, to veidojot, apguvām mums jaunu teritoriju Valmieras centrā – izvietojām ekspozīcijas arī pie Hanzas sienas. Šogad esam plānojuši turpināt šo praksi. Ļoti gaidām arī sen solīto Valmieras Kultūras centra rekonstrukciju, varbūt pēc tās tur varētu parādīties arī kādas jaunas izstāžu telpas, jo Vidzemes uzņēmēju dienas sen jau izaugušas no līdzšinējiem Valmieras rāmjiem, izvietot izstādes iekštelpu ekspozīcijā visus saņemtos dalībnieku piedāvājumus mums ar katru nākamo gadu kļūst arvien sarežģītāk. Esam spiesti lielāku vērību veltīt dalībnieku atlasei Kultūras centra iekštelpu ekspozīcijai, daļu no viņiem novirzot arī uz āra ekspozīciju platībām.

Nav noslēpums, ka olimpiskā kustība pasaulē piedzīvo ne tos spožākos laikus. Spēļu drošība, dārdzība, korupcija, dopings – tie ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas arvien attur valstis no šādu forumu rīkošanas uzņemšanās. Vienā vārdā to var saukt par krīzi – ja tā turpināsies, drīz vispār nebūs, kas tās organizē. Īpaši izdzīvošanas riskam pakļautas ziemas olimpiskās spēles.

Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai, sastādot valsts budžetu nu jau krietni vien tekošajam 2019. gadam, noteikti nāksies nodarboties ar konsolidāciju. Šo gudro vārdu lieto latviski krietni vien labāk izprotamā teiciena – savilkt jostu – vietā. Ja valsts budžetu nākas sajozt ciešāku, tad loģiski būtu meklēt tās vietas, kur tēriņi līdz šim bijuši pārāk lieli un kur tos iespējams, ja ne pilnīgi nogriezt, tad krietni samazināt gan.

Latvijā parasti ātri izplatās ziņas par kārtējiem vilku uzbrukumiem lauku saimniecību ganāmpulkiem. Tā tas noticis arī šoreiz, kad nelūgtie ciemiņi no meža naktī bija ieradušies kādā Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecībā, kur tika nokosts teļš.

Piedod, Liesmas lasītāj, ka ar savu rakstīto uzplēšu brūces Latvijas un Jūsu miesā un dvēselē. Citādi nevaru. Ai, kā gribētos, ka mēs ikviens apjaustu mūsu nelaimes un to cēloņus. Tikai tad mēs varēsim cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, ko īpaši gaidām šobrīd, kad darbu uzsākusi jaunā Saeima un valdība. Šī raksta virsraksts ņemts no nesen klajā nākušās manas grāmatas Latvijas Dzīvības Stratēģija, kurā analizēju atjaunotās neatkarības gados pieļautās liktenīgās kļūdas. Un ne jau es viens tās konstatēju un uzrādu. Piemēram, publiciste Anda Līce Latvijas Avīzē ik pa brīdim atgādina – kā reiz 2017. gada rakstā. Citēju: «Vesels gadsimta ceturksnis – trešdaļa mūža mums bija atvēlēts, lai savai valstij ieliktu stiprus pamatus un uzceltu vismaz pirmo stāvu. Patlaban ir sajūta, kā pamestā būvlaukumā stāvot – labie materiāli ir izvazāti, strādnieki sēž pīppauzē, bet priekšnieki nezina, ko darīt ar kļūdaino būvprojektu. Ko mēs esam salaiduši un turpinām laist dēlī – vai tikai ekonomikā? Varbūt cēlonis slēpjas kaut kur pavisam citur.»

Jaunā valdība diez vai pašvaldībās tiek uztverta ar rožainām cerībām. Latvju politikā gluži tradicionāli atkal varas vairākumu veido jaunie politiskie projekti, pat veseli trīs. Pateicoties tautas (ie)gribai, tie pie valsts stūres tika bez nopietna sakņojuma vietvarā.