Gada nogalē plānošanas reģioni saņēma vēstuli no Autotransporta direkcijas par konkrētiem maršrutu tīkla reisu samazinājumiem. Kopumā tika rosināts samazināt maršrutu tīklu Vidzemē teju par vienu miljonu kilometru gadā, minot arī konkrētus reisus, kurus ATD uzskata par nerentabliem un slēdzamiem. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) piedāvāto reisu sarakstu izskatīja, tomēr nesteidzās pieņemt lēmumu, uzskatot, ka nepieciešama rūpīgāka izpēte par katru no piedāvātajiem reisiem.
Skandāls, ko radīja no Vašingtonas piesūtīti apvainojumi vietējā kapitāla bankai, ātri pārtop par Latvijas nacionālo pazemojumu. Mūsu valsts vara, likumsargi un arī sabiedrība klaji izrāda kalpu mentalitāti, gļēvumu iestāties par ķezā iekļuvušiem savējiem. Naivā ticība, ka jezga aprims līdz ar grēkāža upurēšanu aizokeāna kungu iegribām, nepielūdzami uzrāda banānmizu republikas (ne)tikumus, nevis ES un EDSO dalībvalsts cienīgu stāju.
Slēpošanas centrs Baiļi vienmēr ir bijis būtiski atkarīgs no elektroenerģijas nodrošinājuma un tā cenas. Laiki un pārmaiņas ir bijušas dažādas, bet vienmēr ar elektroenerģijas piegādātāju, lai arī ne bez grūtībām, ticis atrasts abpusēji pieņemams risinājums.
Kaut cik normālā sabiedrībā pieņemts, ka guļošu nesit, ko laikam gan nekādi nevar attiecināt uz mūsu valsts politiskajiem priekšvēlēšanu kautiņiem — lai arī pretinieks jau vāļājas pa zemi, tam obligāti vēl jāizsit pēdējās dzīvības pazīmes ar pārdomātiem kājas spērieniem pašās vārīgākajās vietās. Tāds iespaids rodas, vērojot Zaļo un Zemnieku savienības hegemonisko uzvaras maršu uz 13. Saeimas vēlēšanām, kurā ar izteiktu pārākuma sajūtu tiek pieciestas gan partijas Vienotība paliekas ministru un valsts amatpersonu posteņos, gan citādi domājošie, kas negrib ievērot kādreizējā Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra, tagadējā Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa nospraustās vadlīnijas, — nu gluži kā tās pašas Vienotības ziedu laikos.
To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.
Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.
Pie tāda secinājuma nonācu, saņemot Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības rēķinu par šī gada janvārī patērēto un nepatērēto elektroenerģiju. Janvāra beigās valdes sēdē runājām par biedrības šautuvi, kuras elektrības rēķins par 2017. gadu bija 256,68 eiro par kopā patērētām 25 kilovatstundām. Tas ir vairāk nekā 10 eiro par vienu kilovatstundu. Biedrības šautuvi praktiski izmantojam kādas 10 dienas gadā. Tomēr visu gadu maksājām abonēšanas maksu par strāvas lielumu 17,25 eiro.
Pagājušā mēneša nogalē Krievijā vērienīgi tika atzīmēta 80 gadu jubileja, kopš dzimis populārais teātra un kino aktieris, kā arī dziesminieks Vladimirs Visockis.
Svētdien apritēja divi gadi, kopš darbojas Māra Kučinska vadītā valdība. Tādēļ piektdien premjers sniedza nelielu pārskatu, kopumā valdības darbu vērtējot vismaz ar 6 ballēm un akcentējot, ka daļa no iesāktajiem darbiem šogad arī jāpabeidz. «Stabilitāte», kuru valstī kopumā un daudzās jomās atsevišķi ir izdevies panākt, bija vārds, kuru premjers pieminēja vairākkārt.
Šoruden kārtējās Saeimas vēlēšanas, un gan jau atkal pēc tam ar izbrīnu skatīsimies uz tiem 100 pašiem labākajiem, ko būsim sabalsojuši Jēkabielas nama lielās zāles aizpildīšanai. Var gandrīz droši teikt, ka atkal būs nostrādājušas lakstīgalu mēles un naida zvani. Pirmajā gadījumā būs saldi safleitēts tieši tas, ko tauta vēlas dzirdēt, otrajā...
Izrādās, mums drīz būs pašiem sava atomelektrostacija, garantējot uzņēmumiem un mājsaimniecībām strāvu par zemāku cenu. Protams, ja vien mēs tādēļ būsim gatavi nopietni konfliktēt ar Lietuvu un, kaut varbūt tikai formāli, ar Briseli.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka samazinātu PVN likmi vajadzētu piemērot ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un saknēm, bet arī citai veselīgai pārtikai, piemēram, piena produktiem un zivīm. Samazināts PVN obligāti ieviešams arī ēdināšanā.
Ja, piemēram, ģimenē kādam no maksātspējīgajiem locekļiem pēkšņi parādās kāda lepnāka lieta, tad pilnīgi normāla ir pārējo ģimenes locekļu interese par pirkumam patērētajiem līdzekļiem. Katrs no bērneļiem, kuri jau puslīdz māk skaitīt, tomēr apmēram zina, cik viņu senči darbā saņem. Nu, vismaz apjauš algas apmēru pēc saņemto dāvanu apmēra. Gadījumos, kad tēriņš sanācis prāvāks, parasti vaicātais izvairās no konkrētas atbildes, vien attraucot — ko tur daudz, par naudu nerunāsim...
Pēdējā laikā arvien biežāk sabiedrība tiek šokēta, klajā nākot faktiem par kārtējām sociālajās institūcijās notiekošajām nejēdzībām. Ir saprotams, ka darbs, ikdienā sniedzot pakalpojumus slimiem bērniem, garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem vai gados veciem cilvēkiem, nav viegls un katrs to nevar nest. Tas iespējams tikai tiem, kuriem piemīt bezgalīga cilvēkmīlestība, patiesībā sirdsskaidriem eņģeļiem. Diemžēl tādu nav daudz...
Plašu rezonansi izraisījusi tiesāšanās par pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Šobrīd šis lēmums, visticamāk, jau ir pārskatīts (par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji), tomēr tas ir izņēmums, kas nekādi neatrisina Latvijas un Krievijas dubultpilsonības problēmu.
Valmiera patiešām ir ļoti laba vieta, kur cilvēki gatavi strādāt, uzņemties atbildību. Latvijā patlaban ir tā, ka faktiski par jebkuru iniciatīvu tu tiec sodīts. Spilgts piemērs ir tie paši īres nami Valmierā. Mēs redzam, ka tas patiešām ir nepieciešams pilsētas attīstībai, to jums jebkurš uzņēmējs pateiks! Visi, kuri atbrauc, sit mums pa plecu: baigie malači! Bet otrā dienā pārbaude klāt...
Faktiski jau šodien (ar oficiāliem treniņiem trijos sporta veidos), bet oficiāli piektdien ar svinīgo atklāšanu Phjončhanā (Dienvidkorejā) sāksies XXIII ziemas olimpiskās spēles. Kā vienmēr pirms šāda veida forumiem gaisā virmo dažāda veida ekspektācijas: cik medaļas kaklā kārs latvieši, vai spēles būs tīras, cik daudz kārtējo reizi politikai tiks ļauts iejaukties un vai izdosies sajust olimpisko garu?
Naukšēnu novada vidusskola ir vienīgā skola mūsu novadā — Ķoņu skoliņa pakāpeniski loģiskā ceļā tika slēgta, bet vidusskola mums ir, un mēs nepadosimies, jo redzam, ka tā var pastāvēt arī turpmāk. Skatīsimies uz valsts spiedienu un lēmumiem, skatīsimies uz mūsu spēju, uz mūsu resursu — kas ir skolotāji, kas ir skolēni. Es saprotu, ka mainās dzīve, situācijas un viss pārējais, bet mēs vienmēr esam pieraduši tomēr tādus fundamentālus lēmumus kārtīgi pārdomāt. Manuprāt, skolēnu skaits pašlaik ir labs, pēdējos gados tas pat nedaudz audzis, taču vidusskolas 10. - 12. klašu kvalitātes rādītāji, protams, varētu būt labāki.
Kā zināms, no šā gada 1. janvāra PVN likmes samazinājumu no 21% uz 5% piedzīvoja prāvs skaits Latvijai raksturīgo svaigo un nepārstrādāto dārzeņu, augļu un ogu. Tā kā daļai Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu cenu samazinājums bija vien pāris centi, tad vairums pircēju janvāra pirmajās dienās nemaz to nepamanīja un arī īsti neizprata, ja vien tirgotāji viņiem to ar cenu zīmēm vai arī ar īpašām norādēm pie attiecīgajiem produktiem nenorādīja vai neizcēla. Arī «Liesma» janvāra sākumā, apmeklējot vairākus pārtikas veikalus, tikai dažos pamanīja pārdevēju īpašo uzmanību, izceļot, kā arī ar vecajām un jaunajām cenu zīmēm pārskatāmi un ikvienam pircējam saprotami demonstrējot, kā tad īsti samazinātā PVN likme ir mainījusi līdzšinējo lietu kārtību.
Vingrojums «pārsēsties no vieniem braucošiem ratiem otros», ko patlaban izpilda Saeimas deputāts Inesis Boķis, vismaz reizi dzīvē var kļūt gandrīz neizbēgams ikvienam sevi cienošam politiķim. Protams, ja viņš nevēlas, lai veiksmīgi iesāktā tautas kalpa karjera apraujas paša neizlēmības vai lētu sentimentu dēļ.