Viedokļi

Jura Kronberga dzejas krājumā «uz balkona/bet ja visu laiku», kas nominācijā «Labākais dzejas darbs» 2017. gadā ieguvis Latvijas Literatūras Gada balvu, vienā no dzejoļiem ar nosaukumu «Pēc rudens depresijas» ar humoru attēloti visi četri Latvijas gadalaiki un cilvēka tendence savu dzīvi dramatizēt. Saīsinātā atstāstījumā: «Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara, jo pēc vasaras nāks rudens depresija, ziemas apātija, pavasara nogurums un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru, kurai sekos...

Vakar Latvijas plašsaziņas līdzekļus aplidoja vēsts par valmierieša, skeletona komandas tehniskā darbinieka Rodžera Lodziņa izslēgšanu no Latvijas delegācijas sastāva «par aizskarošu, necienīgu un Latvijas olimpisko delegāciju apkaunojošu rīcību, rupji pārkāpjot trīspusējo vienošanos». «Rodžers Lodziņš augstāk minēto pārkāpumu ir pieļāvis olimpiskās komandas publiskajā sarakstē WhatsApp grupā šā gada 30. janvārī, kurā rupji un aizskaroši, lietojot arī necenzētus izteicienus, ir apvainojis olimpiskās komandas sportistus, trenerus, apkalpojošo personālu un administrāciju,» teikts oficiālajā paziņojumā. Šajā sakarā ar paša Rodžera atļauju pārpublicējam viņa komentāru portālā Delfi.lv:

Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.

Iespējams, manas emocijas šoreiz ir nevietā. Un tomēr — padalīšos savās domās par tēriņiem Latvijas simtgades sakarā. Vismaz diviem jau realizētiem precedentiem, manuprāt, ļoti piestāv moto — par iztērēto naudu nerunāsim, toties pārspļausim visus!

Par Latvijas simtgades svinībām domāt sāka jau Laimdotas Straujumas valdībā — Kultūras ministrijas prezentācijā tolaik īpaši tika uzsvērta reģionu un katra valsts iedzīvotāja iespēja ar kādu savu iedvesmojošu iniciatīvu sumināt valsti jubilejā. Ja paraugāmies kaimiņu virzienā, tad Smiltenes Jāņukalnā lielais sarkanbaltsarkanais jau lepni plīvo, tāds pacelts arī Valkā Lugažu laukumā un kaut kad plīvošot pat Valmierā. Valcēnieši sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri izveidojuši arī vēsturisku uzvedumu Valka. Latvija. Brīvība., uzsverot Valkas nozīmi neatkarīgas valsts izveidošanā. Valmierieši, kā zināms, var pamatoti lepoties paši ar savu profesionālo teātri, tāpēc pavisam loģiski, ka Latvijas simtgades programmas ietvaros tapusi dokumentālā izrāde Lūcis.

Naktī uz svētdienu ilgi nomodā bija ne vien tie, kas «Arēnā Rīga» redzēja, kā mūsu izcilais bokseris Mairis Briedis Pasaules Boksa supersērijas pirmajā smagā svara kategorijas pusfinālā cīnījās ar ukraini Oleksandru Usiku, bet pat visattālākajās Latvijas malās arī daudzi citi, kas šai cīņai centās sekot kaut tikai televizoru ekrānos. Cīņas iznākumu nu zinām. Mūsu bokseris vien ar dažiem punktiem tiesnešu vērtējumā piekāpās 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu čempionam.

Saeimā vakar notikušo ārpolitikas debašu iespaidā atcerējos ASV Kongresa neseno mājienu saviem NATO sabiedrotajiem — ar 100 miljonu dolāru žūksni saujā. No aizokeāna un arī tepat Eiropā redz, ka Baltija nav tik vienota, cik mēs paši esam pieraduši uzskatīt.

Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācijas Valmieras nodaļa paplašina darbību. Stacijas ielā 26 ir palīdzības organizācijas telpas, kur pieejami vairāki pakalpojumi, un plānots nevalstiskās organizācijas piedāvājumu dažādot.

Kā vakar Rīta Panorāmā pavēstīja ekonomikas lietās zinīgs vīrs — Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Latvijas jubilejas gads un, visticamāk, arī nākamais pēc tam mums visiem kopā paies pacilātā noskaņojumā: «2018. gads tiešām, ja pasaulē nevaldīs kaut kas slikts, būs ļoti labas izaugsmes gads. Iedzīvotāji jutīsies arvien komfortablāk, jo algas augs, arī darbu dabūt būs vieglāk. Protams, ne visiem vienmēr trāpa šādas labas ziņas, taču lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas viennozīmīgi būs jūtams.»

Tautisko deju kolektīvu koncerti, sevišķi, ja tajos piedalās vairākas grupas, arvien sapulcē pilnas lielo kultūras namu zāles; tas, jāatzīst, ne vienmēr ir pa spēkam pagastu kolektīviem. Taču Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kopas Sadancis līdzjutējiem jau vairākus gadus par mazu, izrādās, ir ne tikai teātra skatuve, bet arī Valmieras Kultūras centra lielajā zālē visiem gribētājiem neizdodas iekļūt. Tā bija, un tas bija sagaidāms, arī nesenajā Sadanča 35 gadu jubilejas koncertā. Ja rīkotāji ļautu vaļu skatītāju emocijām, koncerts izstieptos divkārt garāks, jo tādu aplausu gaviles tik bieži nelaimējas piedzīvot. Var jau teikt, ka Sadancī dejo Rīgas un citu lielo augstskolu studenti, tāpēc tādi panākumi, bet pašdarbnieki labi zina: studiju gadi ļoti attālina no iemīļota kolektīva, jo vieglāk ir iesaistīties Rīgas, Jelgavas deju kopās —  kurš gan nezina, ka regulāri apmeklēt mēģinājumus arī nedēļas vidū daudziem kļūst par grūtu vai arī virsroku gūst Rīgas vilinājums.

Nupat Amerikas Savienoto Valstu socioloģiskā kompānija Gallup publiskoja ikgadējās aptaujas par to, kāda ir pārējās pasaules iedzīvotāju attieksme pret ASV īstenoto starptautisko politiku, sākotnējos rezultātus. Neoficiāli šis pētījums vienmēr ir ticis uztverts kā pārējās pasaules attieksme pret ASV globālo līderību.

Pēdējo četru piecu gadu laikā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Latvijā īpaši nav mainījies. Ir pat nedaudz pieaudzis reisu skaits, nepārtraukti mainās arī laiki, reisu biežums, ir kāds maršruts atvērts, ir kāds slēgts, ir kāds reiss atvērts, kāds — slēgts... Tomēr kopējais apjoms kilometru ziņā ir pat nedaudz pieaudzis.

Katrs bērniņš ir milzīgs brīnums šai pasaulei. Bērna ienākšanu ģimenē vecāki sauc par lielo notikumu, kuru milzīgā pateicībā mūža laikā izdevies piedzīvot.

Interesantu lasāmvielu nedēļas nogalei piedāvāja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par ministrijas šī gada prioritātēm viņš piektdien tās publiskoja, nosakot, ka galvenās ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts rūpniecībai. Izplatīts arī paziņojums, kurā teikts: «Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās. Valdībai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie dažādiem pasākumiem, kas turpina un padara vēl straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā katrs trešais no nodarbinātajiem saņem mēnešalgu virs 1000 eiro!»

Kurš gan neatceras bērnībā piedzīvotos ziemas priekus — tās ir vienas no spilgtākajām atmiņām ikvienam no mums, nav šaubu. Kad zāle bija zaļāka, tad sniegs bija baltāks — skatoties no šodienas perspektīvām, nudien liekas, ka ziema mums drīz būs liekama Sarkanajā grāmatā. Vēl gan līdz tam neesam nonākuši, savu prieku no šī gadalaika gūstam vēl arvien — ķerot vai ik mirkli, ko tas mums paretam pamet.

Par šo tematu man pašam negribētos rakstīt tagad, barikāžu laika atceres dienās, bet tas pats uzprasās nepielūdzami. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka pārāk daudzi tautieši, prasot «čekas maisu» vētīšanu, nemaz nevēlas ieraudzīt un izprast rūgto patiesību — viņi dzīvo ilūzijās tādējādi gūt kaut kādu pašlabumu.

Eiropas Parlaments iestājas par zaļu, t.i., no atjaunojamiem resursiem ražotu enerģiju: jo vairāk, jo labāk. Motivācijas divas — ekoloģiskā un politiskā. Uz pirmo attiecas tā sauktā Parīzes vienošanās, ko 195 valstis ANO Klimata pārmaiņu konferencē pieņēma 2015. gada decembrī un ar kuru tās kopīgi apņemas saglabāt globālo temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas. Šai vēlmei, ekoloģiskajai, nav nekādu regulējošu mehānismu, katra valsts šajā jomā dara tik, cik uzskata par iespējamu globālās sasilšanas mazināšanā.

Aizvadīti skaistākie svētki — Ziemassvētki, ar jaunām cerībām sagaidīts jauns gads. Gadu mija parasti saistās ar patīkamu satraukumu. Gatavojoties šiem notikumiem, ne vienā vien ģimenē gaisā jūtama priekšnojauta par tikšanos ar kādu ilgāku laiku neredzētu, varbūt tālumā dzīvojošu mīļu cilvēku.

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka metalurģijas Latvijā, visticamāk, vairs nebūs, jo KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators paziņoja, ka pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Viņnedēļ klātienē nācās saskarties ar kādu sen samilzušu problēmu atkritumu apsaimniekošanā — nederīgo autoriepu (turpat, protams, arī lielāki gumijas ripuļi no traktoriem un sīkāki no visādiem mazākiem ripojošiem objektiem) savākšana un (ne)iespējamā pārstrāde.