Tālajā 1957. gada 25. martā Francijas, Itālijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas vadītāji parakstīja Romas līgumus, tādējādi turpinot jau aizsākto valstu sadarbību. Tika parakstīts līgums par Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidi un arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums. Eiropas Ekonomiskās kopienas līgums bija būtisks pavērsiens Eiropas Savienības vēsturē.
Nē. Nav apliekams ar NĪN (nekustamā īpašuma nodokli) ne tikai vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, bet arī tas vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, kas tiek izīrēts fiziskai personai/Latvijas pilsonim, kurai tas ir vienīgais mājoklis. Savs stūrītis, savs kaktiņš, kurā dzīvot, augt un pastāvēt Latvijas pilsonim un līdz ar to arī Latvijai caur viņu paaudžu paaudzēs. Tā ir mana pārliecība, un tā ir atšķirīga no zināmās iniciatīvas http://www.manabalss.lv un balstās principā, ka valsts galvenais pamats ir tās pilsoņi.
Vakar Teātra muzejā kā jau daudzus gadus Teātra dienā Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniedza Teātra dienas balvas. Latviešu teātra vecmeistara Harija Liepiņa balvu saņēma viens no talantīgākajiem mūsdienu aktieriem Andris Keišs. Intervijā Mājas Viesim mākslinieks saka: «Ir patīkami spēlēt jēgpilnās un aktuālās izrādēs» un norāda, ka JRT šobrīd viņam ir labs posms un viņš ar prieku spēlē tādās izrādēs kā Kārkli, Cerību ezers, Pakļaušanās, Pilna Māras istabiņa.
Saeimai beidzot būs izdevies uzveikt bubuli, kas Latvijas sabiedrību gan daudz vairāk biedēja pirms pāris gadiem — bailes, ka ārzemnieki sagrābs mūsu lauku zemes, liedzot attīstību pašu zemniekiem. Turpmāk tas, kurš valsts valodu nezinās, pie Dievzemītes tīrumiem netiks.
Nacionālās drošības likums ir viens no svarīgākajiem likumiem nacionālās drošības jomā, kas cita starpā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sagatavot Nacionālās drošības koncepciju, kuras pamatā ir valsts apdraudējuma analīze un kurā tiek noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tik strikta ir šī likuma būtība un ar to saistītie valsts izpildvaras un faktiski arī lēmējvaras pienākumi. Piemēram, Nacionālās drošības koncepcija apspriežama vismaz reizi katrā Saeimas sasaukumā.
Ar šo iniciatīvu ierosinu atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam — dzīvesvietai, par piemēru ņemot visu Eiropas Savienības dalībvalstu pozitīvo pieredzi, proti, ka nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam netiek piemērots vai piemērots 0,1% likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.
Ne reizi vien esam aicināti, iepērkoties veikalā vai saņemot kādu pakalpojumu, palūgt čeku (tas neattiecas uz lielveikaliem, kur čeks tiek izsists). Pircējiem šāds ieteikums galvenokārt tādēļ, ka tas mazais papīriņš faktiski arī ir vienīgais dokuments, kuru uzrādot varam pierādīt, ka pirkumu tiešām esam veikuši (reizēs, kad gadījies iegādāties nekvalitatīvu vai bojātu preci).
Šīs nedēļas sākumā amatu pēkšņi pameta viens no augstāk, ja ne visaugstāk stāvošajiem ierēdņiem Latvijā, nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš šajā postenī atradās kopš 2015. gada augusta.
Kad ir priekšvēlēšanu laiks, aģitācijā par partiju un iedzīvotāju apvienību deputātu kandidātiem mums jābūt gataviem ne vien ierastajai kārtībai, bet arī dažādiem pārsteigumiem. Par to ir parūpējies kopš 2014. gada spēkā esošais «Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums», kas nu dikti ierobežo partijām dāvinātās vai ziedotās naudas summas. Katra fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai kalendārajā gadā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru. Aizliegts finansēt politiskās organizācijas, izmantojot trešo personu starpniecību vai anonīmus dāvinājumus.
Pieļauju, ka daudzu «Liesmas» lasītāju priekšstati par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu vairāk saistīti ar masu mediju tik ļoti uzmanītajiem konfliktiem biroja iekšienē, it sevišķi ar līdzšinējā tā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rakstītajiem un pēc tam tiesā bieži pārsūdzētajiem rīkojumiem.
Kad mana mamma, sezonu atklājot, atkal satikās ar saviem dārza kaimiņiem, visbiežāk viņi cits citam teica: «Nu, rau, paldies Dievam — vēl vienu ziemu esam pārlaiduši!» To dzirdot, bieži vien nodomāju, sak, kas gan tur tik traks, jo gadalaiki taču 365 dienu ritumā mēdz mainīties vairākkārt.
Gluži vai spiestā kārtā man nākas turpināt savu pagājušās nedēļas apcerējumu par tagadējai valdībai traģiski bīstamajiem «tēvu grēkiem» ceļu (ne)uzturēšanā. Cēsu pusē, Drustos un Jaunpiebalgā, remontdarbu pieprasītāji aizvakar izteica iznīcinošu un uzskatāmu spriedumu Latvijas satiksmes politikai — izdangātajā ceļā P29 demonstratīvi iestādot kartupeļus.
Turpinot pašreizējo agrāro politiku, Latvija var pazaudēt vēl atlikušo zemniecību. Sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos SIA «Gaižēni» valdes loceklis Alekss Rasmusens (LA, 6.03.) mazos un vidējos zemniekus uzskata par lielražošanai traucējošu faktoru un prāto:
Ja sabiedrībai liek nosaukt jomas, kas liekas vitāli svarīgas, tad noteikti tiks teiktas vismaz divas: izglītība, jo tā nozīmīga bērniem un mazbērniem, un veselība, jo balta patiesība: ja tās nav, tad daudzas lietas mirklī zaudē jelkādu nozīmi.
Tuvojas noslēgumam laika periods, kad interesentiem iespējams pieteikties konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu. Vienlaikus šis konkurss faktiski ir arī pēdējā iespēja atjaunot iekšējo pretrunu novājinātā KNAB pilnvērtīgu darbību un autoritāti.
«Pārspīlējot valsts un pašvaldību iestāžu kritizēšanu, mēs atbalstām Krievijas propagandas darbību Latvijā, kuras mērķis ir izplatīt informāciju, ka Latvija ir neizdevusies, vāja valsts, neveiksmīgs sociālekonomisks eksperiments,» Latvijas televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sabiedrību pamācījis Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
Daudzu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd ir nonākušās Turcijas un Eiropas Savienības (ES) saspīlētās attiecības. Īpaši sarežģītas šīs attiecības ir kļuvušās ar Nīdelandi, kuras vadība valsts paralementa vēlēšanu priekšvakarā atteicās ielaist Nīōderlandē Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čašuoglu, bet pēc tam arī izraidīja no Nīderlandes Turcijas ģimeņu lietu ministri Fatmu Betilu Sajanu.
Pacietības gars latviešu tautā kā tāds labdabīgs augonis parazitē — it kā apzināmies, ka tas mums traucē dzīvot, bet miera labad to paciešam — gan jau pats pazudīs ar laiku.
Nepārdomātā kases aparātu reforma ir vēl viens faktors cenu celšanai veikalos. Jauno kases aparātu iegādei nāksies tērēt aptuveni 70 miljonus eiro. Lai uzņēmēji iegūtu šos liekos līdzekļus, tas noteikti atsauksies uz cenām. Aprēķinot un sadalot izdevumus uz iedzīvotājiem, sanāk, ka vidēji katrs pircējs veikalā atstās liekus 35 eiro. Vidējai Latvijas ģimenei «izmesti vējā» būs apmēram 120 eiro no mājsaimniecības.
Uz pārāk skaļo ar Turciju saistīto diplomātisko skandālu fona sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā palikusi Eiropas dzīvei daudz būtiskākā 9. un 10. martā Briselē notikusī Eiropadomes sēde. Tajā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ES ekonomisko attīstību un nākotni. Tās scenāriji ir ieskicēti Eiropas Komisijas sagatavotajā un tās prezidenta Žana Kloda Junkera 1. martā publiskotajā «Baltajā grāmatā», kurā izklāstītas piecas alternatīvas ES nākotnei pēc Lielbritānijas Brexit.