Viedokļi

Kalendārs vēsta, ka šodien ir Mārtiņu diena, kas ir seni un tautas tradīcijās iezīmīgi svētki.

Gluži vai pēc klimata glābšanas aktīvistu pasūtījuma, vai kā īpaši vēstneši pāri Skotijas pilsētai Glāzgovai, kurā jau otro nedēļu turpinās ANO klimata konference COP26, un pāri visai Eiropai cits aiz cita brāžas siltie Atlantijas cikloni. 

Tepat kaimiņu novadā ir kāds dabas objekts, par kura esamību gan jau ir informācija kā globālajā tīmeklī, tā kādos informatīvos bukletos arī drukātā veidā. Kazu grava un Kazu klintis.

Jau trīs desmitgades mums ir pašiem sava – nacionāla, latviska, tautas (patiesajā) dzīvesziņā balstīta – politika. Pa tādu laika sprīdi sen vajadzēja pierast pie tās tradīcijām, metodēm un, jā, arī «ķēķa». Nekā nebija!

Šorīt galvā skan dziesma par vecajām likteņdzirnām, ko izpilda Harijs Spanovskis un Jānis Pauk­štello.

Ja 13. Saeima, skrāpējot kopā 2022. gada valsts budžetu, kaunu nepratīsies, tad Latvijas valstij nākamgad draud palikšana bez kārtējā 100 gudro galvu iesaukuma. Jo oktobra pēdējās dienās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informēja, ka 14. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai papildus nepieciešami vēl vairāk nekā 2,6 miljoni eiro. 

Pagājušajā nedēļā ar prognozējamu iznākumu – veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) palikšanu amatā – noslēdzās Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pieprasītā ministra demisija, kurai pēc tam pievienojās arī citas mediķu organizācijas.

Pašreizējā saslimstības ar Covid-19 situācija atbilst pirms stingro ierobežojumu jeb tā dēvētā lokdauna ieviešanas izstrādātajiem matemātiskajiem modeļiem. Saslimstība, lai arī pagaidām minimāli, taču samazinās, kā tas arī tika prognozēts pirms mājsēdes uzsākšanas.

Manuprāt, mums apkārt jāvairo labais, ne sliktais! Bet gadās dienas, kad no apkārtējiem cilvēkiem saņemam nevis komplimentu, bet nejauku komentāru.

Rāmu gadu un pat visas dzīves tīkotāju cerības, ka vismaz pavasaros un rudeņos vairs nebūs jāgroza pulksteņi un atbilstoši tiem labu laiciņu jāpieregulē savi bioloģiskie ritmi un miega paradumi, kārtējo reizi tiek aizvējotas kā rudenī no kokiem norautas lapas. Atkal un nu jau trešo dienu arī Latvijā dzīvojam pēc tā sauktā ziemas laika.

Katru rītu, kad lēni, rāmi gatavojos savam kafijas baudīšanas rituālam, pa virtuves logu redzu, kā vienā no pretējā daudzdzīvokļu nama lodžijām jau iekārtajā putnu barotavā atkal tiek klāts brokastu galds pie mums ziemošanā palikušajiem lidoņiem.

«Gaiļezera slimnīcā ir kovidmirušo rekords, slimos tur uzņems garāžā, iedarbina mobilo morgu,» vakar vēstīja sabiedriskā medija ziņas. Vai tiešām valsts veselības aprūpes sistēmā ir īstais brīdis «dumpim uz kuģa»?

Dažkārt pietiek ar vienu šķipsniņu sāls, lai viss garšotu labi. Tāpat ar sajūtām pandēmijas laikā. No sliktā, nezināmā māc nogurums. Tāpēc tik forša šķiet puķu sirds zem slimnīcas loga.

Jau vairākas dienas ziņu vietnēs stabili turas informācija, ka Latvija pēc Covid-19 saslimušo skaita uz 100 000 iedzīvotājiem ir pirmajā vietā Eiropas reģionā. Dati mainās, bet nešķiet, ka Gruzijai un Igaunijai izdosies mūs tuvākajā laikā apsteigt. Rekords skumjš, bet paši vien šoreiz esam vainīgi.

Sociālajos tīklos arvien vairāk redzu, ka cilvēki mājsēdes laikā apņemas kaut ko darīt. Ja jau no astoņiem vakarā ir jāsēž mājās – tad laiku var izmantot arī lietderīgi. Vieni apņemas vakarā vingrot un kā atskaiti ieliek sociālajos tīklos foto/video vai aplikācijas ekrānuzņēmumu, kur parāda, kas ir darīts.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem, kas noteiks šādu balsojumu ierosināšanas un norises kārtību. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāizskata par tā virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un attiecīgi ir nepieciešams vēl viens Saeimas balsojums.

Lai gan, uzsākot darba gaitas, pensijas vecuma sasniegšana var likties ļoti tāls un šobrīd mazsvarīgs notikums, tomēr, ja sapņo pavadīt bezrūpīgas un laimīgas vecumdienas, par to ir jārūpējas laikus – jau agrā vecumā un atbilstoši ienākumu līmenim konkrētajā dzīves posmā, pensiju uzkrājumiem atvēlot svarīgu pozīciju uzkrājumu veidošanā.

Ne reizi vien, vācot informāciju un rakstot par lauksaimniecības kooperatīviem, nācies dzirdēt, ka lauksaimnieku galvenais arguments, izvēloties pievienoties vienai vai otrai nozares kooperācijai, ir vēlme nodrošināt savai lauksaimnieciskajai ražošanai gan iespējami labāku produkcijas realizāciju, gan arī saņemt par to izdevīgāko iepirkuma cenu.

Diennaktīs, kad noteikta vismaz 9 stundu gara mājsēde un līdz pat 15. novembrim nav iespējams pat bibliotēkā tikt, lai laika īsināšanai jaunāko skandalozā Indriķa Latvieša vai kāda politiķa memuāru grāmatu lasīšanai uz mājām dabūtu, atliek vēl cerēt, ka bez satraucošajām ziņām par Covid-19 televizorā arī kādu priecīgāku vēsti saredzēsim. 

Vairs jau neskaitu, kura mājsēde pēc kārtas šī ir. Atceros patīkamās sajūtas maijā, kad Covid-19 periods pamazām beidzās un likās, ka beidzot tas murgs ir galā un prom no Latvijas.