Katrs kaut cik pieredzējis pedagogs droši vien piekritīs, ka liela aplamība ir sākt vērtēt skolēna sacerējumu vai mājas darbu, pirms tas nav izpildīts līdz galam. Tā sakot, pirms nav pielikts punkts. Taču ko darīt, ja sacerējuma rakstītājs pats jau priekšlaikus pēc šāda vērtējumu uzprasās?
Ir tautas dziesma, kurā teikts: «Laba mana māmuliņa, labi mani mācījusi: ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes.» Es šoreiz vairāk par to, kā ir jāizturas pret mājas mīluli. Vienā dienā novēroju, ka trīs jaunas meitenes pie veikala paijā kaķi.
Satversmes tiesa arvien uzskatāmāk kļūst par Latvijas politisko cīņu galveno arēnu. Gluži loģiskas sekas tam, ka valdības stabilitātes vārdā šī loma «veiksmīgi» tika atņemta Saeimai.
Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem. 2008./2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, bet šobrīd ir pretēji – Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties.
Valsts kultūras objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja – ēku būvniecības organizēšana un valsts un starptautisko projektu un programmu vadība – tādas bija pirms 15 gadiem dibinātās Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi paredzētās funkcijas ar uzdevumu piesaistīt finanšu līdzekļus valsts kultūras objektu būvniecībai, sadarbojoties ar privātajiem investoriem publiskās privātās partnerības modeļa ietvaros.
Futbols Valmierā ir populārs, komanda, kas nes pilsētas vārdu, cīnās Latvijas futbola virslīgā. Ar lielās komandas treniņu un spēļu bāzi problēmu nav, mākslīgajā laukumā pie VOC viss notiek strikti pēc grafika.
Vīruss pierimis, Jāņi aizvadīti, Pēteri arī, nu laiks runāt par ikdienas lietām. Un, lūk, šī tēma. Gribas teikt – dzīvojam kā savdabīgā Leiputrijā. Ķīnas vīruss atvēris naudas lādi, un valsts dala naudu uz nebēdu. Tā, it kā tā kristu no gaisa.
Vakar Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli izsludināja Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes vēlēšanu datumu – par tādu kļūs 29. augusts. Pats par sevi šis oficiālais paziņojums gan bija tikai likumu ietvaros paredzēta formalitāte, tomēr tagad diena, kad paredzētas minētās vēlēšanas, ir ne tikai zināma, bet arī apstiprināta un apzīmogota.
Tāpat kā vecākiem, arī sunim pirmā tikšanās ar mazuli var būt satraukuma un neziņas pilna, tāpēc svarīgi šo tikšanos nesasteigt. Vēl jo vairāk – laikā, ko saimniece pavadīs dzemdību namā, arī mājas mīlulis būs sailgojies un pieprasīs nedalītu uzmanību.
Manuprāt, katra pilsēta, kurā pavadām kādu posmu no savas dzīves, atstāj neizdzēšamas atmiņas. Aizdomājos par pilsētām, kurās esmu dzīvojusi... Esmu dzimusi Tukuma slimnīcas dzemdību nodaļā (kopš 2017. gada tā ir slēgta).
Kad noplok Covid-19 vīrusa draudi, aktuāla atkal kļūst smagsvara vilciena (ar tādu salīdzinu ATR) virzīšanās pa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un nu jau arī Saeimas noteiktajām sliedēm. Maz ticams, ka šo virzību, izskatot dažu pašvaldību iesniegumus, pilnībā apstādinās pat Satversmes tiesa.
Citu aktualitāšu ēnā 25. februāra valdības sēdē un pagājušajā nedēļā 2. jūlija Saeimas sēdē ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam. Protams, priekšā vēl dokumenta saskaņošanas process ar Eiropu. Tomēr jau tagad iezīmējas turpmākais Latvijas attīstības ceļš.
Statistika ir skaudra – pēc VUGD datiem šogad ūdenstilpēs ir noslīkuši jau 65 cilvēki un starp tiem ir arī bērni. Mazais cilvēks, kas pats vēl neprot peldēt vai to dara slikti, ir tikai un vienīgi atkarīgs no vecākiem. Vecāki ir tie, kuriem ir jāpaseko, lai bērniem ir ne tikai peldriņķi, bet arī glābšanas vestes.
Valdībai ir apņēmība «sildīt ekonomiku», un šim nolūkam sarūpēti miljardi. Taču kur naudu guldīs/tērēs? «Pārējai» Latvijai vajag dūšīgi cīnīties, lai zelta lietus nelīst tikai pār Rīgu un Pierīgu.
Šī gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šī vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja.
Jau sen, kopš 2016. gada 20. maija grozījumiem Tabakas aprites likumā, ir aizliegts smēķēt dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, uz balkoniem un tamlīdzīgi. Jāakcentē, ka ir aizliegts smēķēt jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav iebildumu.
Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs...
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Latvijā noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis, kas šobrīd oficiāli ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, kamdēļ to regulējošās normas atzīstamas par spēkā neesošām, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.
Vakar biju iegājusi vienā no lielveikaliem, nav nozīmes, kurā, jo nevēlos kādu īpaši izcelt. Devos pie piena produktu plaukta, lai sameklētu biezpienu un krējumu. Pirmais, ko pamanīju, – ka latviešiem ir zema lojalitāte saviem ražotājiem: tiklīdz cena nedaudz zemāka, tā tiek izpirkti lietuviešu produkti.
Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.