Viedokļi

Šodien Madridē sākas NATO samits. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tas ir būtisks, jo tajā tiks lemts par mūsu drošībai svarīgiem jautājumiem. 

Neraugoties uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ne tikai Eiropas, bet arī globāla mēroga ģeopolitisko spriedzi, kas īpaši jūtami izpaužas bijušajā padomju ietekmes sfērā un ar lielu satraukumu tiek uztverta Baltijas valstīs, Latvijas politiķi ir nodemonstrējuši šādā situācijā absolūti nesaprotamu priekšvēlēšanu pirueti, atstājot bez vadības Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), kura vispār jau ir viena no būtiskām nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļām.

Saulgrieži un Jāņi ir divas dažādas lietas, tāpēc nav ko tos Jāņus bāzt virsū Saulgriežiem, kuri jāsvin īstajā dienā, – daudzi to ir darījuši, es tā esmu darījis. 

Saņemot tūrista vīzu ieceļošanai Austrālijā, standarta dokumenta nobeigumā, kur uzskaitītas imigrācijai svarīgas lietas, kas iebraucējam jāņem vērā, ar tādu kā pirksta pakratīšanu preventīvos nolūkos ir atgādināts labi uzvesties un, pats galvenais, atcerēties, ka iebraukšana vai palikšana Austrālijā ir p r i v i l ē ģ i j a.

1940. gada 21. jūnijā Latvija tika pie jaunas valdības. Valsts pēc būtības bija okupēta jau 17. jūnijā, un visu notiekošo kontrolēja no Padomju Savienības iesūtītie emisāri. Nav noslēpums, ka jaunās, «neatkarīgās Latvijas» valdības saraksts tapa PSRS vēstniecībā Rīgā. Sākotnēji to apstiprināja «prezidenta sekretariāts», vēlāk oficiālu akceptu deva Kārlis Ulmanis, kurš turpināja pildīt valsts prezidenta pienākumus.

Pagājušās nedēļas nogalē salūts uzšāva gaisā burkānciemiešus. Nodomāju – kāds svin jaunas dienas vai jauna dzīves gada sākumu. Kāds varbūt pielika punktu ilggadējām skolas gaitām. Tieši pusnaktī.

Saeima, vakardienas balsojumā noraidot līdzšinējās Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces pārapstiprināšanu amatā, cirta sāpīgu publisko pliķi ne tikai viņai, bet arī Krišjāņa Kariņa valdībai. 

Es to varu teikt atkal un atkal, bet šis ir tas laiks, kad mēs varam doties uz dažādiem pasākumiem. 

Šoreiz par mūsu krāsaini ģērb­tajiem un skatuviski šiverīgajiem puikām nemīlīgo kārtējo Eirovīziju nerunāsim, jo atslēgas vārds šodienas komentārā ir latviešu hiphopa un poprepa grupas Citi zēni pirmā skatuves grāvēja nosaukums – Vienmēr kavēju.  

Ideālā gadījumā sarunu rezultātā tiek noslēgta visiem nozares uzņēmumiem sais­toša ģenerālvienošanās, lai noteiktu minimālo atalgojumu konkrētās profesijās, summēto darba laiku, darba videi svarīgus nosacījumus un risinātu citus nozarei svarīgus jautājumus.

Kad ministri, Saeimas deputāti un prezidenti arvien biežāk sāk ciemoties novados un reģionos, tā ir zīme, ka tuvojas viņu derīguma termiņa beigas, savukārt partijas cenšas stiprināt savas rindas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri gaidāmajās parlamenta vēlēšanās varētu pildīt tā sauktās lokomotīves lomu veco, sagrabējušo vilcēju vietā.

Pagājušās nedēļas nogalē Labklājības ministrija (LM) nāca klajā ar priekšlikumu nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem no valsts līdzekļiem kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, kas pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas vidējos rādītājus.

Uz redakciju zvana satraukts autovadītājs, vīrs ar stāžu pie sava spēkrata stūres, un pauž emocijas par situāciju, kuru piedzīvojis auto stāvlaukumā pie mazā veikala Rimi (bijušā Supernetto) Rubenes ielā Valmierā.

Kā papīra formāta laikraksta žurnālistam man vai prieks par arvien stingrākiem informācijas izplatīšanas aizliegumiem gaisīgajā telpā.

1941. gada 14. jūnijs. No Latvijas deportēja vairāk nekā 15,5 tūkstošus cilvēku. Izveda inteliģenci, izveda zinošos, varošos un tos, kas iebilda režīmam. Veda uz attālajiem Krievijas reģioniem, veda tālu sasalumā.

Tā no malas kritiskam vērotājam izskatās valdības krīze, ko šobrīd piedzīvo mūsu ziemeļu kaimiņi. Rīt partija «Isamaa» – ko igauņu Rīgikogu pārstāv 12 deputātu frakcija – izlems savas valsts tuvāko nākotni.

Jāteic, ka pagājušais gads ekonomikā bija tāds preču gads. Jo pakalpojumus joprojām ierobežoja pandēmija.

Vasaras periodā pieaug bērnu traumatisms. Ārā kļūst siltāks, arvien vairāk laika pavadām svaigā gaisā, pieaug bērna aktivitāšu daudzums. Vecākiem sākas atvaļinājumu laiks, skolēniem brīvlaiks, un bieži vien bērni atpūšas pie vecvecākiem laukos vai pilsētā – bērnu laukumos, pagalmā vai pie ūdens.

Tas, ka jaunībā dzīve vienmēr šķiet labāka, ir praktiski neapstrīdams fakts.

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirmspandēmijas gados kopā.