Viedokļi

Aprunājoties ar cilvēkiem, kādas ir viņu domas par #paliecmājās, par pārmaiņām mūsu dzīvēs ārkārtējās situācijas dēļ, izskan dažādi viedokļi un sajūtas, un tādas ir arī man.

Viena no šobrīd bieži apspriestām tēmām ir – kādas pārmaiņas koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē piedzīvos kā atsevišķas valstis, tā pasaule kopumā. Kamēr viena daļa ekspertu un publikas uzskata, ka būtisku pārmaiņu nebūs un pēc pandēmijas uzvarēšanas viss ātri atgriezīsies vecajās sliedēs, citi nešaubās, ka pasauli kopumā un katru tās iedzīvotāju atsevišķi jau drīzā nākotnē gaida pavisam cita realitāte.

Grozies, kā gribi, rādīji Lieldienās kādam savas olas, kā to ar savu acīmredzami neveiklo Lieldienu sveicienu (kas patlaban noteikti pretendē uz 2020. gada teicienu Latvijā!) aicināja premjers, vai atstāji apslēptas svešām acīm, tas lietas būtību nemaina. Šodien svarīgākais cipars Latvijā ir divnieks! No vienas puses – tas ir ar likumu noteiktais maksimālais vienkop sanākušo ļaužu kopums, no otras puses – no divu dzīvu radību kopā būšanas taču dabā allaž sākas kas jauns, rodas atkal kāda jauna dzīvība...

«Šinī dzīvē ļaudis precē un tiek precēti, bet, kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves, ne tie precēs, ne tiks precēti. Un arī mirt tie vairs nevar, jo viņi ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.» Lk.20, 34 – 36

Latvijai līdz šim ir izdevies veiksmīgi izvairīties no koronavīrusa Covid-19 plaša uzliesmojuma. Salīdzinot ar pārliecinošu vairākumu Eiropas un arī kaimiņu valstu, ar vīrusu saslimušo skaits pie mums ir neliels, un eksperti atzīst, ka ir labas cerības – tāds tas arī paliks.

Salīdzinot ar kaimiņpilsētu Cēsu, Smiltenes, Valkas, Strenču un Limbažu brīvdabas estrādēm, Valmieras estrāde atrodas ne īpaši piemērotā vietā tieši blakus Dīvala kapiem – pagātnē ir piedzīvoti gadījumi, kad vienlaikus ar kapu svētkiem dārd estrādes svētku koncerta mēģinājums. 

Nu jau vairs nevienam nav jāatgādina, ka ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī dzīvojam un arī vēl saimniekojam valdības izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tā pašlaik līdz 14. aprīlim nosaka dažādus aizliegumus un arī ierobežo pilsoņu ne vienu vien līdz šim it kā pašsaprotamu rīcības brīvību. Likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» līdz šim bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, jau izsludināto ārkārtējo situāciju vienu reizi pagarināt, bet uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. 

Piekritīsiet, ka tirgotāji pašlaik atrodas frontes otrajā līnijā, tūlīt aiz mediķiem un operatīvajiem dienestiem, jo darbs sai­stīts ar augstu riska pakāpi. Katru dienu pārdevēji saskaras ar aptuveni pusmiljonu cilvēku. Lai aizsargātu darbiniekus un veikalu apmeklētājus, ir ieviesti fiziskās distancēšanās pasākumi, pēc iespējas uzstādīti aizsargstikli un lietotas sejas aizsargmaskas, samazinātas pašapkalpošanās iespējas. Pircējiem pēc iespējas tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi vai vienreizējās lietošanas cimdi.

Es esmu cilvēks, kam garšo labi pagatavoti un garšīgi ēdieni (nu, būsim godīgi, to var redzēt arī pēc manām formām), un šo­brīd, kad sanāk nedaudz vairāk būt mājās, – taciņa uz ledusskapi ir iemīta. Ir nopirkta pārtika it kā ilgākam laikam, bet realitātē uz veikalu ir jāiet reizi trīs dienās, jo, pa mājām dzīvojot, maz pamazām viss tiek apēsts. Un, dzīvojot divatā, it kā tik daudz pārtikai nevajadzētu aiziet. Tāpēc šobrīd vairs neeju meklēt labumus uz ledusskapi, bet sēžu dīvānā un graužu semočkas. Tas gan nenāk par labu manam kuņģim, bet netiek apēstas tik daudz liekas kalorijas.

Galvenais – glābt dzīvības, ekonomika izcietīsies! Jo bargāki karantīnas pasākumi tiek ieviesti, jo straujāk pēc epidēmijas atkopjas saimnieciskā dzīve – šī ir pirms gadsimta iegūta pieredze, kas apmaksāta ar daudz traģiskāku cenu nekā mūs piemeklējušais koronavīruss.

Laikā, kad valstī Covid-19 draudu dēļ ir noteikta iedzīvotāju sociālā distancēšanās, pašizolācija un daļai arī karantīnas periods, visnotaļ apsveicama ir Valmieras pilsētas pašvaldības iniciatīva maksimāli atbalstīt vietējos uzņēmumus.

Kā zināms, augsta ranga politiķiem bieži vien piemīt brīnišķīgā spēja, gari un plaši runājot par blakus lietām, maz ko pateikt par galveno. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī ekspremjers, šobrīd Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kas visiem spēkiem Latviju glāba no iepriekšējās krīzes, bet nu viņam glābēja loma jāuzņemas jau Eiropas mērogā.

Smagi pārbaudījumi allaž ir tas laiks, kad visspilgtāk parādās cilvēku un nācijas patiesā būtība un vērtība. Vienā vārdā – morāle. Tā ir arī tagad – šī nāvējošā vīrusa uzbrukuma laikā.

Šodien vēlos padalīties ar kādu no savām atmiņām, lai lasītājam maza atslodze no ikdienas un varbūt  noderēs mana stāsta nobeiguma atziņas. 

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē vismaz oficiālajā līmenī valda pārliecība, ka koronavīrusa Covid-19 (vai pareizāk – šā vīrusa apkarošanas) izraisītās ekonomiskās problēmas ir pārejošas un tautsaimniecības atgriešanās uz pozitīvas nots atsāksies jau pavisam drīz pēc tam, līdzko būs izdevies apturēt pandēmiju.

Šodien ir 1. aprīlis, ko mēdzam dēvēt arī par smieklu dienu, kurā – dzīvojot ierastā režīmā – neiztikt bez izjokošanas. Šogad prāts īsti uz jokiem nenesas, drīzāk ir dusmas par kādu valsts apmaksātu zāļu lietotāju bezatbildīgu muļķošanas kampaņu nu jau pāris nedēļu garumā.

Nezinu, kā citiem Latvijas iedzīvotājiem, bet man katru rītu vissvarīgākā informācija publiskajā telpā parādās vien pēc desmitiem, kad tiek oficiāli paziņots iepriekšējās diennakts Covid-19 skarto līdzcilvēku skaits. Teikšu godīgi, uz pasaules karstāko valstu fona, pat Baltijā starp trim māsām Latvija te izskatās pietiekami solīdi.

Covid-19 pandēmija ir strauji mainījusi ekonomiskos apstākļus. Sakarā ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu visā pasaulē 2. ceturksnī dziļa ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama. Taču mūsu galvenais scenārijs ir tāds, ka IKP pieaugums gada otrajā pusē atjaunosies. IKP 36 OECD valstīs 2020. gadā kopumā samazināsies par 2,6%. 2021. gadā IKP palielināsies par 3,6%, bet bezdarbs būtiski pārsniegs pēdējos gados sasniegto līmeni.

Pašlaik, kad par vīrusu jau esmu domājusi un apdomājusi, vajag ķerties klāt brīvā laika aizpildīšanai (lai nesanāk tikai sēdēt pie televizora/datora/grāmatām). Lai ģimenes lokā varētu nedaudz arī pasmieties un izklaidēties, var uzspēlēt spēles – galda, lomu, kāršu. Piemēram, «Mēmo šovu», kura pamatā ir izlozētā vārda parādīšana, izmantojot žestus un aktierspēli, taču nerunājot, neizdodot skaņas un nenorādot uz priekšmetiem telpā. 

Jā, tās pašas, ko rīko «mēra laikos». Ārkārtēji apstākļi ne tikai rada ārkārtējas problēmas un to risinājumus, bet dažam – arī ārkārtas iespējas. No tām, normālai dzīvei atjaunojoties, ir pārāk grūti atteikties.