Viedokļi

Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.

Es esmu par depozītsistēmu, bet ne tādu, kādu pašlaik tiek plānots ieviest, proti – depozītu nelielam skaitam PET pudeļu (piena, kefīra, jogurta, lielās ūdens pudeles tajā nav iekļautas), daļēji stiklam un alumīnijam. Domāju, ja tas būtu izdarīts pirms 10 gadiem, tas būtu devis labus rezultātus, tomēr pašlaik, kad visa pasaule ir nonākusi pie katastrofāla plastmasas apjoma un nekontrolējamas tās izplatīšanās (palikšanas) dabā, ir jāsaprot, ka tērēt 30 miljonus šīs problēmas risināšanai Latvijā, turklāt apzinoties, ka risinām to tikai daļēji, būtu ne vien bezatbildīgi, bet, arī globāli vērtējot, videi nedraudzīgi. Ir jāskatās plašāk. Arī taromātu ražošana prasa resursus. Agrāk vai vēlāk būs jāmeklē jauni risinājumi, ko darīt ar visu pārējo iepakojumu, to skaitā dzērienu, pārtikas, tehnikas, sadzīves preču, elektronikas.

Brīvdienās norisinājās MTB riteņbraukšanas maratons no Valmieras uz Cēsīm. Patīkami, ka, laikiem mainoties, sports un aktīvs dzīvesveids mums kļūst aizvien nozīmīgāks. Esam gatavi slēgt daļu pilsētas ielas centrā, domājot par braucēju drošību.

Viņceturtdien Burtnieku novads pamodās jau pie jaunas valdības, jo trešdien divu – parastās un ārkārtējās – domes sēžu laikā tika atbrīvots (8 balsis pret 7) no amata līdzšinējais domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs, bet viņa pilnvaras ar balsu vairākumu (8 pret 6) pārņēma līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Straume. Jau tuvākajā laikā tiks balsots arī par jaunu priekšsēdētāja vietnieku, un maz ticams, ka šajā krēslā varētu tikt kāds no opozīcijā pret tagad valdošā deputātu astotnieka viedokli esošajiem septiņiem novada deputātiem.

Valsts galvas raudzības Ukrainā sniedz vērtīgas mācības un brīdinājumu arī mums, dziļāk Eiropā tikušajiem. Vai «TV seja», kas iepatikās tautai, tēlojot labo prezidentu, tiešām spēs būt lietpratīgs nācijas līderis? Atliek vien cerēt: gan TV seriāliem, gan prezidenta kancelejai vienmēr kādi citi ļaudis raksta tekstus, bet Volodimiram Zelenskim šie vēstījumi vienkārši ir pārliecinoši, «ar izteiksmi» jānorunā. Ar to problēmu nebūs, kaut arī viņam, krievvalodīgajam, ukraiņu valoda – un kultūra – nav dzimtā.

Uzņēmējdarbība tūrisma pakalpojumu un aktīvās atpūtas jomā nebūt nav vienkārša lieta. Kaut vai to pašu laivu nomas turētāju tagad saradies tā ka biezs, bet cik no viņiem pieiet atbildīgi šīm lietām? Jo svarīgi ne tikai pie sevis ievilināt braukt pa ūdeni gribētājus, sabāzt viņus smailēs un iegrūst straumē, svarīgi ir arī šos bieži vien svētdienas braucējus pirms tam skrupulozi instruēt par drošības tehniku peldlīdzeklī uz ūdens, arī gādāt, lai visi potenciālie peldētāji būtu ekipēti ar atbilstošām drošības vestēm. Tikai tad, kad viss nokārtots (arī rakstveidā), laivu īpašnieks var sākt rēķināt, cikos un kurā vietā viņam jābūt pretī gandarītajiem viņa piedāvātā pakalpojuma saņēmējiem.

Lieldienu brīvdienās nejauši uztrāpījos LNT raidījuma Degpunktā sižetam par kādu, atļaušos viņu nosaukt visai skarbi, bezkaunīgu likumpārkāpēju, kurš krietnā reibumā bija sēdies pie auto stūres bez attiecīgiem auto vadīšanas dokumentiem kabatā un lielā visatļautībā Vecrīgā ar savu (cerams) automašīnu centies pa gājējiem un velosipēdistiem domāto ieliņu piebraukt klāt tieši pie sev tīkamā kroga durvīm. Tā teikt, puisim, kuram pēc apģērba un izturēšanās varēja dot plus mīnus trīsdesmit, tobrīd bija pilnīgi viss pie kājas, un viņš tādā veidā, sēžot pie auto stūres, bija pārkāpis pilnīgi visu, ko vien satiksmes dalībnieks var pārkāpt!

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta. Un lielākie šķērdētāji ir mājsaimniecības, kā arī produktu ražotāji, pārstrādātāji.

Pirmssvētku nedēļā pamatīgas kaislības Baltijas valstīs, protams, arī Latvijā, izraisīja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas viesošanās Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizīte izpelnījās ļoti pretrunīgus vērtējumus, tostarp kārtējo reizi liekot aizdomāties par Baltijas valstu vienotību.

Aizvadītajā rudenī pieskāros tēmai, kas izrādījās aktuāla ļoti daudziem – par jauniešiem (bērniem) uz motorolleriem un viņu izdarībām. Pēc mana viedokļa saņēmu vairākas atsauksmes un ne tikai no Valmieras, bet arī, piemēram, no Trikātas, kur, kā teica zvanītājs, iedzīvotāji ar šādiem indivīdiem cīnoties saviem spēkiem, jo nav neviena, kam uzticēt šīs problēmas risināšanu.

«Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.» Rom. 6, 4

Pašlaik pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā ir tik liels, ka pat ukraiņu viesstrādnieki jau var sākt izvēlēties! Te būtisks ir arī dzīvesvietas jautājums. Valmierā šo problēmu risina pašvaldība, būvējot īres namus. Divi jau uzbūvēti un aizpildīti, būs vēl. Šis projekts ir absolūti vietā. Platība, kas nepieciešama pie tās dinamikas, kas ir Valmierā, manuprāt, joprojām vēl ir par mazu. Un īres cenas, būsim atklāti, jau šodien ir briesmīgas! Mums atnāk darbā jauns cilvēks, un par divistabu dzīvokļa īri Valmierā šodien viņam sanāk maksāt 200, pat 300 eiro mēnesī. Iespējams, arī mums pašiem kādreiz varētu tikt realizēts kāds nupat pilsētā uzceltajiem īres namiem līdzīgs projekts, tas ir neizbēgami. Taču tad mums pašiem arī būs jāinvestē šādā projektā.

Viena no tēmām, par kuru drīzākajā nākotnē tiks salauzts neskaitāms daudzums šķēpu, ir nu jau kārtējā iecerētā teritoriālā reforma Latvijā. Iepriekšējā, jāatgādina, notika pirms desmit gadiem, un tās laikā par gandrīz četrām piektdaļām tika samazināts Latvijas pašvaldību skaits.

Kā tas varēja notikt, ka Latvijas galvaspilsētu esam atstājuši likteņa varā? Ne jau tikai Ušakova valdīšanas 10 gados Maskavas pakalpiņi Rīgu nobradā, piesmej, izlaupa. Diemžēl joprojām. Vai neviens valstī nesaprata un joprojām nesaprot to, kas ir šis vīriņš – Ušakovs. Viņš taču bija Maskavas acis un ausis. Atgādināšu. Ušakovs bija ITAR – TASS korespondents Latvijā. Ne jau PSRS laikos, bet neatkarīgā Latvijā. Īsts Maskavas aģents. Tā ir Maskavas politika, ko šis izcilnieks iedibina šeit visos iespējamos veidos. Ne velti Saskaņa noslēgusi draudzības līgumu ar Kremļa partiju. Līgums esot pārtraukts. Pārtraukts tikai vārdos, lai viltīgi pielabinātos latviešiem. Svaigs piemērs. Jauntapušais vicemērs Baraņņiks jau dodas uz Maskavu, lai saskaņotu kopīgu darbību. Saskaņa esot kļuvusi pat sociāldemokrātiska. Šos izbāzeņus atzinuši pat Eiropā. Dīvaini dzirdēt, kā politologi, žurnālisti apgalvo – Ušakovs esot viens no populārākajiem Latvijas politiķiem. Kas to iecēlis šajā godā? Šeit sabraukušo, reiz Latviju okupējušo, pēc tam kolonizējušo vidū viņš patiešām tāds ir. Latviešu nē!

Vidzemes un Latgales lielākā lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» biedru laukos jau labu brīdi kā valda aktīva pavasara  darbu rosība. Apskatot sējumus, kopumā varu ar gandarījumu teikt, ka aizvadītā ziema reģiona lauksaimniekus šoreiz ir pažēlojusi, tādēļ 99% ziemāju platību pēc ziemošanas perioda pašlaik ir pat ļoti labā stāvoklī, un tas nozīmē, ka pašlaik mūsu rīcībā ir labs, es pat atļaujos teikt, – cerīgs potenciāls jaunai ražai. Pamats ir ielikts, nu viss tālākais ir atkarīgs no savlaicīgas un profesionāli pareizas ziemāju kopšanas. Tieši tādēļ ziemājus arī pašlaik visi un visur mēslo, dodot tiem pēc ziemas papildmēslojumu.

Nedēļas nogalē bija dažādu partiju lielāka vai mazāka trokšņošana pavasarīgajā politikas mežā. Jau ceturtdien opozīcijā esošo deputātu OIK sakarā ierosināto pirmo demisijas pieprasījumu Saeimas balsojumā bez satraukuma (pat nekāpa Saeimas tribīnē taisnoties) pārcieta premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt piektdien vismaz 322 biedri (lai būtu kvorums) nesapulcējās uz «KPV LV» kopsapulci, un tā nebija lemtspējīga kaut vai par to, cik no biedriem ir gatavi atbalstīt K. Kariņa valdību un cik ir gatavi sadziedāties dažādos koros ar opozīcijas deputātiem Saeimā.

Pašlaik Latvijas sabiedrība atkal ļoti šūmējas jautājumā par Uzvaras laukumu Pārdaugavā Rīgā. Arī mums, 4. maija Deklarācijas klubam, par to ir savas domas.

Sestdien Valmierā pie autoostas iznāca pastāvēt pat uz ielas rindā pēc «Liepkalnu» gardumiem, tik daudz todien tur bija kārumu gribētāju. Arī kāds puisītis kopā ar omi. Dzirdēju, kā viņa mudināja mazbērnu varbūt lieki netērēt laiku, jo mājās jau šis tas gards esot. Nē, puika tomēr bija apņēmības pilns rindu izturēt, pašam, lūk, kabatā esot mammas dotie divi eiro. Kad nu arī mēs tikām maiznīcā, rindā abi bijām blakus, jo ome palika uz ielas pieskatīt velosipēdu. Puika man vaicāja, vai par to naudiņu viņam sanākšot kārotais. Nodomāju – nez kādu kūku dēļ gan mazais bija gatavs tik pacietīgi gaidīt? Izrādās – pavisam vienkāršas siermaizītes ar zaļumiem dēļ. Tādu neesot nekur citur Valmierā! Šis atgadījums vedināja uz pārdomām.

Mānīgs ir Jura Pūces valkātais mieramikas veidols. LTV intervijā pašvaldību ministrs Gundaram Rēderam gluži vai taisnojās: es pats jau neko – VARAM speciālisti, balstoties dziļos pētījumos, sazīmēja «gleznu eļļā» ar 35 krāsu traipiem... Taču Saeimai (un varbūt arī valdībai un Pūcem) vēl ir trīsarpus gadi priekšā. Pietiekama laika rezerve, lai vēlētāji samierinātos ar to, kā valsts vara savās interesēs sakārtos provinci.

Līdz ar pirmajiem saules stariem no ziemas miega mostas kūlas dedzinātāji. Varbūt pilsētas teritorijā nenākas ar to tik bieži saskarties, vien dzirdēt ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas. Tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana nav attaisnojama kā laba prakse teritorijas sakopšanā un ir bīstama visiem.