Viedokļi

Aizvadītajā nedēļā Rīga bija pārpilna ar izlūkiem vai no visām pasaules malām.

Kad teksts caur acīm nonāk smadzenēs, normālā gadījumā pirms tam tas iziet caur filtru jeb tulkotāju, kas palīdz orientēties un saprast, kas tas ir un kā to uztvert, – vai ir tā, kā rakstīts, viens pret vienu, vai tomēr pilnīgi citādāk, kāds ir zemteksts un kas ir starp rindām.

Dakteris Danilāns un bokseris Briedis, ja viņu tiešām pieteiks, varētu būt tikai «ziediņi» partiju klaji ciniskajā attieksmē pret Latvijas tautu – valsts varas īpašnieci.

Pēc Gaujā notikušajām nelaimēm, kad gan glābēji, gan citi savas jomas zinoši speciālisti jau ir izteikušies, ko un kā vajadzētu darīt, lai līdzīgas nelaimes neatkārtotos, biju domājis paklusēt. Lai gan arī man ir savs sakāmais, ko jau citreiz arī «Liesmā» esmu paudis. 

Tālajā 1812. gada 12. jūlijā Rīgas gubernators Magnuss fon Esens deva pavēli nodedzināt Pēterburgas (tagadējo Vidzemes) un daļu Maskavas (tagadējo Latgales) priekšpilsētas.

Integrācija prasa ļoti daudzpusīgu redzējumu. Ne velti saka – integrācija nav plika iekļaušana, tā ir atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā. Tā liek atbalstīt, rīkoties, emocionāli pieņemt. Šis process paģēr mācīšanos, izprašanu, skaidrošanu, iecietību.

Aizsardzības ministrijas (AM) iecere Krievijas radīto draudu dēļ ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, kas būtu obligātā militārā dienesta sava veida reinkarnācija, prognozējami raisa un turpina raisīt kaismīgas diskusijas.

Pašlaik, kad kopējā ģeopolitiskā situācija pasaulē ar energoresursu cenu būtisku kāpumu nonākusi līdz Latvijai, visiem, kam vien tas ir iespējams, jāsāk domāt un arī reāli kaut ko darīt, lai taupītu tos energoresursus, kuri nodrošina apkuri un silto ūdeni mūsu mājoklim.

Kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā notikumi pasaulē, it sevišķi Eiropā, burtiski prasa, lai katru no tiem vispirms vērtētu, kā tas vai tie var ietekmēt agresora savaldīšanu.

Vasara ir laiks, kad gozēties pludmalē, peldēties, iet mežā ogās un sēnēs... Šī vasara savā ziņā paiet arī pasaulē un Latvijā nedaudz militāri uzkarsētā gaisotnē.

Šis datums mūsu valstij šogad zīmīgs, jo tieši tajā dienā 14. Saeimas vēlēšanās tautai būs iespēja izteikt savu viedokli par Latvijā aizvadītajos četros gados pie varas sabijušajām politiskajām partijām. 

Jūlija pirmajās dienās interesenti varēja pievērst uzmanību Latvijas galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa mēģinājumam ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību apelēt pie valdošās koalīcijas sirdsapziņas dēļ kārtējām problēmām, kas saistītas ar bēgļu no Ukrainas uzturēšanās Latvijā izdevumu apmaksu.

Mans apakšstāva kaimiņš neaicināts nāk pie manis dienā, vakaros un pat naktīs, kad viņam acīmredzot ir kreņķis vai bezmiegs, kura dēļ roka stiepjas pēc cigaretes.

Piektdien nodibināja jau kopš pavasara pieteikto uzņēmēja Ulda Pīlēna iniciēto biedrību «Latvijas apvienotais saraksts».

Pirms kāda mēneša gadījās kā blakussēdētājam automobilī braukt no Pārgaujas augšā uz Valmieras centru. Tiesa, šī pārvietošanās nebija vienkārša, jo kustību piekalnē uz Cēsu ielas augšpus tiltam abos virzienos traucēja miniatūrais, taču gana jaudīgais bobkats, kas tieši tobrīd – bija apmēram desmit priekšpusdienā – vienā angļu mierā frēzēja bedres brauktuves asfalt-betonā, gatavojot darba fronti asfaltētājiem – bedrīšu labotājiem.

Vasara ieiet pilnbriedā. Daudziem šie būs divi atvaļinājumu un laiskākas ikdienas mēneši, citiem – pats ražīgākais darba cēliens. Visiem mums ir jāpacenšas no šī laika sev «izspiest maksimumu».

Kādreiz bija dažādi konflikti starp velosipēdu un transportlīdzekli, starp velosipēdu un gājēju, bet tagad parādījusies vēl viena, bīstamāka satiksmes dalībnieku kategorija – elektriskie skrejriteņi.

Nupat galvaspilsētā iespringusi situācija ar Ukrainas bēgļiem, Rīgas dome gudro, kur pārvietot kādus pāris tūkstošus atbraucēju, lai atbrīvotu tūristu mītnes, kurās tie izmitināti.

Vidējais patēriņa cenu līmenis pērngad ap šo laiku bijis par vismaz 17 procentiem zemāks, nekā par visu sanāk maksāt pašlaik. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis, salīdzinot maijus, pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu. Un inflācijas apmērs jau pamazām tiek salīdzināts ar lielo dižķibeli, kas Latviju piemeklēja 2008. gadā. 

Ļoti iespējams, ka daļa kreņķu par globālo sasilšanu ir vietā un laikā, tāpēc ar loģiskām darbībām zaļo kursu iespējams pamazām realizēt. Taču pa vidu ir arī čupa pavisam voluntāru zaļo uzstādījumu, kur bez gadu skaitļa, kad tā tam jābūt teju bezierunu kārtībā, nekā īsti vairāk nav.