«Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs vaļasprieks, ar ko aizpildīt brīvo laiku,» teic Vaidavas pagasta «Silkalnos» saimniekojošais JĀNIS KAVIERIS. «Manam kaimiņam, kura aizrautība ir makšķerēšana, rītos jāceļas agri, jābrauc tālu līdz Burtniekam vai citiem ūdeņiem. Es savukārt jebkurā laikā, kad man ir kāds brīvs brīdis, varu ieiet savā vasaras mājā un pēc dažām minūtēm jau būt otrā pasaules malā.»
Vidzemes TV šefs Ingemārs Vekteris par viņu saka tā:
«GUNTA MATISONE ar savu pieredzi Vidzemes TV šobrīd ir fantastisks cilvēks, kas var veidot vīziju, kādām tad būtu jābūt reģionālo TV ziņām kopumā un kas ir tas, ko reģionālās TV šajā jomā var izdarīt.» Uzticīgākie Vidzemes TV un Re:TV skatītāji gan jau būs ievērojuši arī Guntas veidotos sižetus Ceturtdaļgadsimts Vidzemē, caur kuriem atgriežamies diezgan pasenā vēsturē, tāpēc īsi pirms jubilejas nelaidām garām iespēju, lai parunātos ar pieredzējušāko Vidzemes TV žurnālisti, kura strādā kopš Valmieras TV pirmā raidījuma. Viņa gan kategoriski atteicās iet kadrā jeb šajā gadījumā fotografēties, taču materiālam pievienosim bildes, kurās fiksēta Vidzemes TV reportieru un žurnālistu ikdiena.
Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka mūsu tautai un valstij zīmīgā un traģiskā datumā — šodien, 23. augustā, pie Rīgas pils rīko Tautas sapulci, kurā saistībā ar problēmām «oligarhu sarunu» parlamentārajā izmeklēšanā prasīs «atdot varu tautai, kā to skaidri un gaiši nosaka Satversme». Vai dažādās sabiedrības politiskās aktivitātes, kas vērojamas pēc «oligarhu sarunu» publicēšanas, pāraugs Ceturtajā atmodā? To vaicāju trešās Atmodas līderim, toreizējam Tautas frontes vadītājam DAINIM ĪVĀNAM.
Šīs nedēļas nogalē ceturtdaļgadsimta jubileju atzīmēs Vidzemes televīzija, tāpēc nedēļu pirms svinībām ciemojāmies pie uzņēmuma vadītāja INGEMĀRA VEKTERA.
Tautas balsojumā facebook.com, ap 20 tūkstošiem šīs vietnes lietotāju piedaloties labāko, meistarīgāko kāzu vadītāju noskaidrošanā, nosaukti vairāki desmiti šī titula kandidātu, viņu vidū arī divas valmierietes, kuras ar vienādu balsu skaitu vērtējumā apsteigušas dažus Latvijā plaši pazīstamus cilvēkus, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari un Kristapu Rasimu. Viena no viņām — DAGNIJA BALDIŅA — «Liesmas» šīs nedēļas nogales viešņa.
Kad pērn rakstīju par Valmieras tirgu, allaž kādus jaunumus gan par retiem augiem, to izmantošanu, gan zāļu tējām piedāvāja Daina Krēpause. Viņai arī par katru it kā labi zināmu augu ir savs sakāmais. Zināšanas viņa krājusi jau kopš bērnības laukos, tad izsūtījuma laikā skarbajā Sibīrijā, bet pēdējos gados cenšoties nepalaist garām nevienu publikāciju, kurā kaut kas jauns pateikts par jau līdz šim zināmo. Šovasar, kad veselība kādu laiku Dainai neļauj līdz tirgum tikt, pamanījusi, ka «Liesma» turpina stāstīt par dažādiem retiem augiem, saņēmām aicinājumu ielūkoties arī viņas dārzā. Tajā pēc pašas Dainas vērtējuma esot vismaz 100 dažādību.
Valmieras novada fonda speciāliste INESE BOŠA uzsver, ka ir ļoti daudz lietu, kuras katrs no mums var paveikt vienatnē, taču, viņasprāt, kopības un kopienas sajūtā ir daudz lielāks spēks.
Trīs skolēni no Japānas trīs nedēļas pavadījuši Latvijā. Pusaudži uzsver, ka šī viņiem bijusi īpaša vasara.
Ar 2017. gada 1. jūniju par Rīgas arhidiecēzes Valmieras iecirkņa ( 23 draudzes) prāvestu ir iecelts Liepupes un Limbažu draudzes mācītājs ROMANS KURPNIEKS – LOGINS.
Ar viņu pirmoreiz saskrējos 2011. gada vasarā, toreiz MĀRTIŅŠ ZŪLIS bija viens no brāļu Traubergu firmas TT Motorsport mehāniķiem. Nu jau sarunājos ar deviņkārtējā pasaules čempiona rallijā Sebastiana Lēba komandas cilvēku, kurš ir pēdējais, caur kura rokām iziet Lēba kaujas zirgs pirms došanās kārtējā pasaules rallijkrosa čempionāta trasē, un pirmais, kurš pilotu boksos sagaida pēc finiša.
AGNESE GEDUŠEVA, jau mācoties Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, bija ļoti aktīva savas skolas dzīvē un arī pilsētas kultūras dzīvē — spilgta un pamanāma. Īsti vietā ir vecais labais teiciens: ābols no ābeles tālu nekrīt. Agneses ģimenes sakarā — precīzi trāpīts, jo vai gan var būt citādi, ja ģimenē visi ir dzīves aktīvi, rosīgi cilvēki, personības — tēvs Gunārs Geduševs talantīgs mūziķis, māte Inga dzied muzeja tradīciju kopā Griezes un izmanto katru piedāvājumu, lai sevi pilnveidotu, iesaistītos un atbalstītu labus projektus, arī dvīņumāsa Anete aizrautīgi muzicēja, par savu instrumentu izvēloties klarneti, taču studēt devās Latvijas Lauksaimniecības universitātes zemes ierīkotājos un tāpat kā Agnese nesen pabeigusi bakalaura programmu un tagad dzīvo Rīgā un strādā lielā zemes ierīcības firmā Metrum. Tā kā darba esot ļoti daudz, Anete jau kādu laiku vairs nemuzicē.
«Te man patīk — tīrs gaiss, vienmēr ir ko darīt un arī labi rakstās,» savā brīvdienu namīpašumā Ramatas pagasta Lācīšos mūs smaidīgs sagaida rakstnieks, publicists un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs ARNO JUNDZE. «2023. gadā mājai būs 100 gadu, un pa šiem gadiem tā nedaudz iebraukusi zemē, bet tādas šajā pusē ir visas senās dzīvojamās ēkas, izskatās, ka tām visām bijis viens meistars,» spriež pats īpašnieks.
Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 60 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta «Māksla» lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki — zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, ekslibri un vimpeļi. «Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā, un drīz vien arī kombināts «Māksla» ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika, un neko vairs nezīmēja ar roku,» ar rūgtumu sirdī saka Jānis Vaivars.
KATE ANNA LAUZNE ir gudra, talantīga, muzikāla. Kopš saviem maziem gadiem dejo tautiskās dejas, kopā ar ģimeni kopj latviešu tradīcijas, nupat tikpat labi, kā savulaik mācoties Mazsalacas vidusskolā, pabeigusi 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātes audiologopēdos, joprojām ir Latvijas labākā vokālā ansambļa — Mazsalacas kultūras nama «Ēra» — dalībniece. Šovasar arī piepildījusi savu senu sapnīti iemācīties spēlēt kokli, ko īstenoja, piedaloties starptautiskajā koklētāju nometnē Dikļos.
Tikai pirms dažām nedēļām viņa uzzināja, ka kļuvusi par Latvijas pirmo numuru sieviešu konkurencē savā sporta veidā — badmintonā. UNA BERGA, nu jau Viestura vidusskolas desmitklasniece, pāris dienas pirms VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes badmintona turnīra pēc rīta treniņa Valmieras badmintonistu bāzē — Pārgaujas sākumskolas sporta zālē — atvēlēja krietnu pusstundu arī Liesmai.
ĪRISA OZOLA. Jau 26 gadus Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja. Māca vizuālo mākslu un kulturoloģiju. Kopā ar kolēģiem kulturoloģijas skolotājiem Jāņu laiku pavadījusi Baltkrievijā, kas pārsteigusi ar savu sakārtotību, pārdomātu sociālo politiku, atbalstu ģimenēm, bet šodien, izsniedzot sertifikātus, pagaidām pēdējoreiz tiekas ar savu trešo 12.C jeb teātra klasi.
Valmieriete LĀSMA KOKENBERGA ieguvusi profesionālo bakalaura grādu elektroinženierijā, elektrotehnoloģiju un datoru vadībā, un piektdien viņa dosies uz Rīgas Tehniskās universitātes Lielo izlaidumu.
Pirms desmit gadiem jauna dzīve sākās pieciem vienas ģimenes bērniem. Tagad visi lolojumi ir pusaudži, bet toreiz audžuvecākiem viņi vēlās pretim kā zirnīši. Mazi, cieti un izdauzīti no savas pāksts. Valmieras SOS ciemata mājā «Harmonijas» viņu dzīve mainījās. Saruna ar SOS ģimeni AIGU KARITONI un OĻĢERTU KRĒSLIŅU.
Šodien pieminam vienu no vismelnākajām dienām mūsu valsts vēsturē — deportācijas. 1941. gada 14. jūnijā vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku no okupētās Latvijas sākās ceļš uz austrumiem. Daudzi neatgriezās. Daudzi no toreiz izsūtītajiem bija tik stipri, ka izdzīvoja — par spīti Sibīrijas salam un badam kara gados, par spīti pazemojumiem un tuvinieku zaudējumam. Arī tie, kuri dzimuši tur — tālu no Latvijas. Viens no viņiem ir valmierietis JĀNIS LILIENFELDS.
VELGA KRIEVA. Sākumskolas skolotāja, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora vietniece, jaunākā valsts apbalvojuma, ko saņēma 4. maijā, — Atzinības Krusta virsniece.