Viesis

Ir patiešām labi, ja sarunu biedrs un reizē tavas valsts premjers nav sterils bijušais eirodeputāts vai biezādains kādreizējais valsts ierēdnis, bet gan pašu puika, ar kuru kopā savulaik dibināta Valmieras privātuzņēmēju apvienība Ozols, kopā sēdēts pie galda Valmieras domē. MĀRIS KUČINSKIS izgājis dzīves skolu gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldībās, tāpēc, manuprāt, kā valdības vadītājs redz spēles laukumu plašāk un dziļāk. Interjers mūsu pārdesmit minūšu sarunai pavisam latvisks un zaļš — sēžam uz viena akmens Gaujas krastā Strenčos, kur tikko oficiāli atklāti  20. Plostnieku svētki.

GUNA POIKĀNE ir vienīgā no Latvijas ģimenes ārstiem, kura vairākus gadus pēc kārtas iesaistās akcijā «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Viņa ir akcijas vēstniece Vidzemē un uzsver, ka nav gribējusi palikt malā, ja iespējams sievietēm palīdzēt būt veselām un laimīgām.

Aktieris, mūziķis, tagad arī vistkopis VALDIS VANAGS ir īstens Valmieras puika. Te dzimis un audzis, skolojies 5. vidusskolā, astoņus gadus dejojis TDA «Gauja», četrus gadus studējis Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra aktiera specialitātē, kur kursa vadītāji bija P. Krilovs un A. Eižvertiņa. Studiju gados kopā ar kursa biedriem muzicējis grupā «Pferde Post». Tagad sesto gadu ir līderis vokāli instrumentālajā ansamblī «Septiņi dēli».

Par viņu jūsmo pacienti, viņam uzsmaida studenti, kādreiz iebilst kolēģi, bet pēc garām diskusijām tomēr piekrīt, jo profesors ANATOLIJS DANILĀNS kaut kādā ziņā ir medicīnas nozares zīmols. Ņiprs kungs, sirmu galvu, bet nasku soli un vēl knašākām domām. Viņš neslēpj, ka mīl cilvēkus, un pats nekavējas, lai paspētu līdzi laikam.

Nesen dienasgaismu ieraudzījis Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Dr.art. AIJAS FREIMANES veidotais (sadarbībā ar dizaineru Matīsu Zvaigzni) materiāls «Dizaina pēdas» — kā vērtē profesors Andris Teikmanis, unikāls palīgs dizaina, politikas, industrijas, tehnoloģiju, kultūras un mākslas procesu mijiedarbības izziņā. Izdevuma pamatā ir Aijas promocijas darbā «Dizains ilgtspējīgai sociālai labklājībai. Dizaina paradigmas maiņa» izpētītie un analizētie materiāli. Šo akadēmisko darbu nez vai katrs izlasīs, taču tagad esam ieguvuši samērā vienkārši uztveramu vizuālo materiālu, interesantu ne vien mākslas pedagogiem un speciālistiem. Faktiski tā ir gara karte, kurā satiekas vēsture, ekonomika, politika, dizains un — Laiks.

Uzņēmējs AINĀRS PASTVA ir kristietis, tādēļ dzīvo, ievērojot prioritātes: DIEVS, ĢIMENE un tad viss pārējais.

Ainārs saka: «Cenšos nedarīt citiem to, ko negribu, lai nodara man. Mīlu tuvākos. Man svarīgi neatdarīt ļaunu ar ļaunu. Daru lietas, uz kurām jūtu aicinājumu, un tās tad arī parasti izdodas. Pateicos Dievam par to, ko VIŅŠ man devis. Man ir ģimene, draudze, draugi un interesants darbs.»

Necik daudz laika vairs nav atlicis līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, un «Liesmas» viesis šīs nedēļas nogalē — Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājas vietnieks ILMĀRS EGLĪTIS, kurš nu jau vairāk nekā desmit gadus vada Valmieras vēlēšanu komisiju.

Cilvēkiem ir divas rokas, divas kājas, viena galva uz pleciem, un vajadzētu būt, ka katram no mums ir viena spēcīga un laba sirds. Tajā pašā laikā cilvēki ir tik dažādi, jo esam kā vitrāžas no maziem stikla gabaliņiem. Mēs atstarojam gaismu pēc iespējas, pēc dzīves laikā gūtās pieredzes. Saruna ar Valmieras SOS bērnu ciemata direktoru EDIJU PĒTERSONU.

2014. gada martā, kad biju apmaiņas studijās Dānijā, Kopenhāgenas Biznesa skolā, man piezvanīja viens no Southwestern Advantage pārdošanas līderiem Timo Aleste, kurš man piedāvāja iepazīties ar iespēju strādāt Amerikā vasaras laikā.

Tā par savu maizes darbu Valmierā saka savulaik ilggadējs Latvijas izlases spēlētājs un ārzemēs pieredzi krājis basketbolists, kurš šosezon ir Latvijas čempionu Valmiera/ORDO galvenais treneris. Viņa vadībā mūsējie Olybet LBL čempionātā, trešdienas maču Liepājā ieskaitot, izcīnījuši 18 uzvaras un 9 reizes zaudējuši. Par savas dzīves Valmieras periodu Liesmai pirms nedēļas intervijā UVIS HELMANIS.

Sprīdi pirms pavasara sākuma Valmierā, pensionāru biedrībā, kuplam dārzkopju pulkam par pirmajiem dārza darbiem un to, kā izaudzēt veselīgu ražu, kā saglabāt augsnes auglību un kā to ar vienkāršām metodēm noteikt mājas apstākļos, stāstīja VALENTĪNA POLE — Latvijas Dārzkopības institūta (Dobele) pētniece, agronomijas zinātņu doktore ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi dārzkopībā, augsnes izpētē un augu mēslošanā. Tā kā augkopības zinātņu doktori katru dienu pa Valmieru nestaigā, «Liesma» izmantoja iespēju satikties.

Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra fizioterapeite IEVA MĀRTIŅJĒKABA bija nominēta «Gada balvai medicīnā 2016». Trīs dāmu konkurencē par labāko Gada funkcionālo speciālisti kļuva pieredzes bagātāka kolēģe, bet Ieva zina, ka viņai viss ir priekšā.

Mums katram ir sava iecienītākā ziedu pirkšanas vieta. Es par savējo Valmierā saucu ziedu un dāvanu tirgotavu Vētras Apiņielā, un ne tikai tāpēc, ka šis veikals man pa ceļam, uz darbu un mājup dodoties. Man būtiska ir attieksme pret sevi kā pircēju šajā vietā, allaž te jūtos gaidīts, sirsnīgi saņemts un pavadīts. Par to paldies Vētru laipnajām meitenēm! Visbiežāk man trāpās pretī — allaž smaidīga un runātīga — Ilzīte, reizēm šķiet, ka viņa te rosās pilnīgi bez brīvdienām, bet tik traki jau, protams, nav. Pie puķēm Vētrās viņa, kā sākusi tūlīt pēc skolas, jau piecpadsmit gadus. No sākuma tā kā netīšām sanācis — te, vecajā pārtikas veikalā, puķes tikai tādā mazā pleķītī bijušas. Toreiz Ilzītei bijusi doma ne tikai ar puķēm, bet pa visu veikalu darboties.

Pagājušajā rudenī par Valmieras Mūzikas skolas direktori kļuva INESE SUDRABA. Tagad, kad jaunajā amatā aizvadīts pirmais semestris, viņa beidzot piekrita garākai sarunai, brīdinot, ka nekādus gudrus citātus nebārstīs, bet stāstīs tikai par sevi un darbu.

3. martā Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Suhanova iestudējums «Pazudušais dēls». Iestudējuma radošajā komandā gaismu mākslinieks Mareks Lužinskis, telpu iekārto scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmus veido Anna Heinrihsone.

Šoreiz sarunā — Valmieras teātra aktieris, Krustiņa lomas tēlotājs RIHARDS JAKOVELS.

Valmieras meitene KRISTĪNE BRIEDE nu jau trīspadsmito gadu dzīvo ASV, uz kurieni devās studiju laikā, Latvijā sākto aiz okeāna pabeidzot ar zelta medaļu. Savas alma mater izlaidumā viņa nesa augstskolas karogu, un tas ir liels gods. Pēdējos četrus gadus viņa strādā pasaulē pazīstamajā kompānijā Google.

Pirms nedēļas viņš Dikļu pilī knapi spēja rokās noturēt visus piecus Latvijas alus gada balvas 2016 kausus, tas vakars viņam, Valmiermuižas alus saimniekam, patiešām pagāja alus zīmē. Taču šoreiz mūsu garākā sarunā — ne vārda par alu (nē, vienu reizi tomēr!), un arī tāds, ļoti filosofisks, var būt AIGARS RUŅĢIS.

«Kāds ir pravietiski teicis, ka latvietim nevajagot psihoterapeitu, jo viņam to aizstāj dārzs, savs kaktiņš zemes. Simtprocentīgi piekrītu, papildinot, ka ne mazāka loma ir arī būšanai dabā: mežā, pļavā, pie ūdeņiem.» Tā, tiekoties Valmierā, Stacijas ielā 12a — SIA «Makšķerēšanas serviss» veikalā «Cope», saka tā saimniece, uzņēmēja, Pasaules, Lietuvas un Latvijas čempione makšķerēšanā RITA BAUĢE.

«Meža meitas» — savādi valdzinošais nosaukums piesaistīja. Grāmata ilgi plauktos neaizkavējās un pa lielo grāmatnīcu topiem gana izdzīvojās, tika nominēta kultūras balvai kā «Gada pārsteigums». Izlasīju ar interesi, kas kļuva vēl lielāka, kad uzzināju, ka autore ir kādreizējā mazsalaciete — SANITA REINSONE. Nu Sanitai tā jau mazliet tā kā vakardiena: nesen iznākusi otrā grāmata, šis nosaukums piesaista ne mazāk: «Kus mul patarei!»

Vieglatlētikas treneris PĒTERIS KARLIVĀNS dzimis un audzis sportiskā ģimenē — tēvs Viesturs savulaik bijis Valmieras izlases sprinteris, kam joprojām pieder ģimenes rekords 100 m skrējienā, bet mamma Aija startējusi rajona mēroga slēpošanas sacensībās, brāli Jāni zinām kā Valmieras rekordistu un visu laiku otrā labākā rezultāta Latvijas vēsturē īpašnieku desmitcīņā, savukārt Viesturs juniors, kā jau trešajam tēvadēlam pieklājas, darbojies visenerģiskāk un aktīvāk, paspējot gan attīstīt savu biznesu, gan vilties Burtnieku novada politiskajos procesos. Pēteris nav no pļāpīgajiem — kā pats pieļauj, varbūt prātīgākais no brāļiem, taču vieglatlētikas popularizēšanas vārdā viņš gatavs uz visu — pat uz šo sarunu.