Valmierietis ĒRIKS TOMSONS ir Latvijas vienaudzis. Viņš parīt svinēs Latvijas 100 gadus un gadu mijā savu tikpat lielo un apaļo dzimšanas dienu. Vīrs, kurš ir tik pateicīgs par bagāto mūžu, valsts svētku reizē tiks īpaši cildināts un saņems arī apbalvojumu «Goda valmierietis 2018».
Nākamnedēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes komandieris JĀNIS SKRASTIŅŠ gan savu dzimšanas dienu atzīmēs, gan saņems Latvijas augstāko militāro apbalvojumu – Viestura ordeņa III šķiru, kļūstot par ordeņa komandieri. Pietiekami nopietns iemesls garākai sarunai.
Ar Rotas muzikantu un klātesošo kopīgi dziedāto Šeit ir Latvija patriotiski sirsnīgā gaisotnē Rencēnu kultūras namā iesākās Pētera Tabūna grāmatas Latvijas dzīvības stratēģija atklāšanas pasākums un autora tikšanās ar rencēniešiem. «Tas, kas izskanēja šajā dziesmā, arī tajā grāmatā rakstīts,» neslēpjot saviļņojumu, atzinās PĒTERIS TABŪNS, sakot paldies jaukajiem Burtnieku novada ļaudīm un novada vadībai – Štromberga un Greiškalna kungiem, Gaumanes kundzei un pārējiem deputātiem, kuri uzskatījuši par lietderīgu rīkot šādu tikšanos, bet īpašais paldies Kārlim Greiškalnam, kurš arī piedalījies grāmatas tapšanā.
«Ir tik svarīgi saprast, ka esi tas zobratiņš, kas ne tikai savu, savas ģimenes, bet arī kopienas dzīvi vari darīt labāku,» saka Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs ANSIS BĒRZIŅŠ. Viņš arī zina, ka nevalstiskās organizācijas, idejām bagāti cilvēki, daudz izdara pilsētās un novados, cenšoties darbos rādīt – «Latvija esam mēs paši».
KRISTĪNE SAULĪTE ir kurzemniece no Lestenes, bet nu jau 28 gadus dzīvo Austrālijā. Viņa ir pirmā no padomju laikos Latvijā dzimušajiem latviešiem, kam uzticēts vadīt Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA), valdes priekšsēdētāja pienākumus viņa pārņēmusi no Jāņa Kukaiņa. Kristīne Saulīte pabijusi daudzās valstīs, taču, atbraukusi Latvijā, viņa bieži iegriežas Valmierā, kur pirmoreiz bija 2016. gada maijā Vidzemes uzņēmēju dienās. Arī pirms pāris nedēļām piektdienā, 12. oktobrī, Kristīne Saulīte bija mūsu pilsētā, kopā ar premjeru Māri Kučinski esot klāt kārtējā uzņēmēju apvienības Ozols sanāksmē, bet dienu vēlāk runāja ar Liesmu.
MONTA BRĪNUMA šajā mācību gadā uzsāka darbu Rūjienas vidusskolā par sociālo zinību skolotāju. Viņa atzīst, ka mācot laiks paskrien ātrāk nekā tad, kad pati sēdējusi skolas solā.
Kas ir VALDIS ATĀLS? Vieni teiks – dzejnieks un filozofs, citi – dziesminieks un šamanis, vēl citi – mākslinieks un prasmīgs kamīnu meistars, un neviens nebūs kļūdījies, jo Valdim piemīt daudzi talanti, kuros viņš dāsni dalās ar saviem laikabiedriem. Atšķirībā no sabiedrības lielākās daļas Atāls necenšas kaut ko tēlot un izlikties labāks, nekā ir, atklāti sakot visu, ko tobrīd domā, bet šādas atklāsmes var atļauties garīgi atraisīts un brīvs cilvēks, kāds Valdis savā dzīvīgajā radošumā nenoliedzami ir. Savā dzimšanas dienā 25. novembrī viņš Rīgā prezentēs divas grāmatas – Elles debesis un arī dzejas grāmatu Uz domu stāvās kraujas.
Starptautiskā projekta «Miera maize» pasākumā Ķoņu dzirnavās viņu nevarēja nepamanīt: jauns, iznesīgs, staltu stāju, komunikabls ar brīvu pāreju vairākās svešvalodās. Varbūt tādēļ ap viņu visu laiku bija cilvēki. Arī «Liesma» izmantoja iespēju, lai iepazītos. Lūk, mūsu laikraksta viesis: VALTERS KANOPA – lauksaimnieku prestižākā konkursa «Sējējs 2018» nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» veicināšanas balvas saņēmēja Limbažu SIA Normunda Bomja maiznīcas «Lielezers» ražošanas ceha vadītājs.
Kopš bērnības BAIBAI ĶIRSEI bijusi tā iespēja iepazīt un iemīlēt latviešu tautas deju. Viņa dažādos kolektīvos dejojusi vairāk nekā 30 gadus. Trešo rudeni viņa ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Agrā rūsa» vadītāja. Viņa pieņēmusi izaicinājumu, kas ļāvis deju upē nirt dziļāk un dziļāk.
Pēc divām divām nedēļām notiks Saeimas vēlēšanas, tāpēc «Liesma» devās aprunāties ar jaunieti, kas aktīvi iesaistās politiskajos procesos Latvijā, gan Eiropā. Tikšanās ar LIENI ZĪVERI noritēja drēgnajā nedēļas sākumā. Viņa ierodas košā lietus mētelītī pēc sapulces Valmieras Jauniešu domē, kurā risinājušās diskusijas un plānoti nākamie darba uzdevumi. Bez tam jauniete mācās Valmieras Valsts ģimnāzijas 12. klasē, dejo TDA «Gauja», kā arī iesaistās Eiropas Jaunatnes parlamentā.
Ar manu šodienas ciemiņu redakcijā esam pazīstami jau gadus divdesmit, satikāmies kādā no konkursa Latvijas Gada auto pirmajiem pasākumiem. Tolaik Bolderājas puika IMANTS MIEZIS arī bija starp auto cilvēkiem, viņa aktivitātes palikušas vēsturē ar vairākiem izdotiem žurnāliem Dāmu Auto un ne tikai. Drīz pēc tam viņš no Latvijas aprites pazuda un pēc kāda laiciņa uzradās... Īrijā, kur šobrīd ir gana populārs latviešu diasporas apritē kā ziņu portāla latviešiem Īrijā baltic-ireland.ie viens no dibinātājiem un arī vadītājs.
Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.
«Zaļā skola», kas līdz šim darbojās kā Jelgavā dibinātās Lazdiņas privātās pamatskolas «Punktiņš» struktūrvienība Valmierā, šajā mācību gadā ir citā statusā: izveidota Valmieras «Zaļā skola». Saruna ar skolas direktori LIGIJU FRIŠFELDI.
«Līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu aizsākās atņemto īpašumu, kas īpašniekiem piederēja 1940. gada 21. jūlijā, atgūšanas process. Grāmata «RE — FORMA» ir veltījums visiem, kuri realizēja reformu dzīvē, vadīja šo grūto un atbildīgo procesu, kas visu atbildības nastu iznesa uz saviem pleciem un, negaidot uzslavas, godīgi pildīja sev uzticētos pienākumus, drosmīgi pieņēma izaicinājumus», rakstīts nesen iznākušās grāmatas anotācijā. «Liesmas» nedēļas nogales viesis — grāmatas autore IVETA SILBERTE.
ELĪNA ŽURAVĻEVA ir viena no tiem, kas radīja Valmieras teātra festivāla pilsētiņu, piedalījās augstskolas RISEBA divu nedēļu garajā vasaras skolā. Jauniete mācās Valmieras Mākslas vidusskolā un apgūst interjera dizainu. Būdama bez pieredzes arhitektūrā, viņa nolēma iegūt jaunu pieredzi sev nezināmā sfērā.
LAINE LOZE sevi raksturo kā parastu vidusskolnieci, kura rudenī mācības uzsāks 12. klasē. Viņa pēc 9. klases absolvēšanas pieņēma lēmumu mācības turpināt Rīgā, Natālijas Draudziņas vidusskolā, jo paralēli mācās arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, kur apgūst ģitārspēli 11. klasē. Tāpat viņa ir klātesoša gan skolas, gan citās aktivitātēs un dejo tautas deju ansamblī «Līgo».
Nesen Burtniekos pirmo reizi Latvijā notika labi noorganizēts starptautiska līmeņa Holšteinas šķirnes dzīvnieku šovs un reizē arī Latvijas reģionu jauno piensaimnieku skola. Pasākuma organizēšanā, komunikācijā un arī šova tiesneses (Īrija) vērtējumu tulkošanā lielu darbu ieguldīja biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» ciltsdarba speciāliste IEVA KRUSTIŅA, par kuru ne vienā vien lauku sētā dzirdēts lakonisks vērtējums: «Cilvēks īstajā vietā un laikā!»
Ikdienā domāt par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem, kuri mīt sociālās aprūpes centros, par bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi, un viņu vecākiem — tas nav viegli, bet ļoti vajadzīgi. Ne tikai domāt par šīm mērķgrupām, bet darīt visu, lai cilvēku dzīve kļūtu labāka, — tāds, ļoti vienkāršoti formulējot, ir deinstitucionalizācijas plāna mērķis. Deinstitucionalizācija ir jēdziens, kas ne vien mēlei liek mežģīties, tas vingrina arī prātu, sirdsapziņu, liek mainīt attieksmi, jo deinstitucionalizācija nozīmē: dzīvot saliedētā sabiedrībā. Lai nebūtu — viņi un mēs, bet savējie raibā pulkā.
VINETA ANNA SARKANE ir no Raunas puses. Pirms pāris gadiem viņa uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā un paralēli tām sāka dejot tautas deju kolektīvā «Gauja». Šī vasara viņai ir notikumiem bagāta, jo iegūts profesionālais bakalaura grāds un absolvēta studiju programma «Komunikācija un sabiedriskās attiecības», tāpat jauniete piedalījās simtgades Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.
Tā par trofeju deficītu Latvijas copmaņu sabiedrībā pēdējos gados spriež mans sarunas biedrs. Zinu, ka zivju diena parasti ir ceturtdiena, taču šoreiz ar makšķernieku un akcijas Atlaid mammu! iniciatoru saruna Liesmas piektdienā. Tikāmies pie Burtnieka vēl maijā, tāpēc izpaliek šodien ezerā aktuālā tēma par zivju masveida bojāeju. Gandrīz četrdesmitgadnieks MATĪSS ĀBIĶIS sevi sauc par spiningotāju jau trešajā paaudzē.