Viesis

Valmieras/ORDO centra spēlētājs un līderis šosezon, arī viens no Valmieras vīru basketbola zelta komandas, kaut arī tajā sezonā VIKTORS IĻJINS gluži atslēgas vīrs vēl komandā nebija.

Atzīšos, ka de iure šīs reizes Vīru lietu viesis vairs nav piesaistīts tam darbam, par ko abi runājam un kas perfekti atbilst virsrakstam. Iespējams, tagad viņu jau varētu saukt par ūdeņu vīru, jo piecdesmitgadnieks AIGARS KLAGIŠS pēc 12 gadiem Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē, sākot ar 1. februāri, strādā pārdesmit metrus tālāk, bet jau nevis pie sasaluša, bet pie dažāda siltuma šķidra ūdens, t.i., jaunajā Valmieras peldbaseinā. Bet šis stāsts būs par ledu, tā taisāmajām un uzturamajām mašīnām — tādu īstu vīru stihiju, kurā mans sarunas biedrs izurbies cauri līdz smalkām niansēm. Galu galā — tieši šodien taču Dienvidkorejā iet vaļā četrgades galvenais notikums ziemas sporta veidos, un tur arī uz ledus būs tādas batālijas!

Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, sociālekonomikas pētniece FELICIANA RAJEVSKA aizvadītajā gadā saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu un šogad nosvinēja brīnišķīgu jubileju.

Jaunais 2018. gads, kā zināms, Latvijā atnāca ar vairākām nodokļu izmaiņām. Tās diemžēl skāra arī degvielas cenas. Valdība noteica paaugstinātu akcīzes likmi degvielai. Pašos Latvijas ziemeļos, netālu no Rūjienas Ķoņu pagastā, jau divdesmit sesto sezonu klientu labā strādā LKS «Akrona» degvielas uzpildes stacija. «Liesmas» viesis — LKS «Akrona» valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS ne tikai par degvielu un braucamajiem, bet arī par uzticību Valmieras maratoniem un treniņiem peldbaseinā.

Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.

Jeru pagasta piemājas saimniecībā «Lejasvagaļi» «Liesma» viesojusies bieži, jo tur kopš 2000. gada Latvijā vienu no bagātākajām ķirbju kolekcijām veido un audzē šo māju viesmīlīgā saimniece INTA LIELBĀRDE. Viņas zināšanas un stāstītprasme ir apbrīnas vērtas, tādēļ arī likumsakarīgs bija lēmums par saimniecības atvēršanu tūristiem. Nu jau vairākus gadus Intai blakus strādā arī meita LAURA LIELBĀRDE. Viņas pievienotā vērtība ir mājražošana, kuru gados jaunā saimniece uzskata nevis par biznesu, bet gan par misiju — popularizēt ķirbja lietošanas daudzveidību.

Pirms 27 gadiem — 1991. gada janvāris — bija Latvijai tik izšķirīgais laiks ar barikādēm Rīgā. Par tām dienām nedaudz no cita — valsts vadības — skata punkta Liesmai stāsta toreizējais Augstākās Padomes deputāts IVARS BRIEDIS.

«Deja ir mākslas veids jebkurā tās izpausmē. Pieliekot sportisko pusi, sacensības, veidojas šis loģiskais nosaukums — sporta dejas. Māksla ar sportu tiek apvienota un pozīcijas tur līdzsvarā,» saka sporta deju kluba «Saltāre» vadītājs, deju treneris RIHARDS BERGS, kurš dejot māca arī bērniem bērnudārzos un skolās, bet februārī katru sporta deju cienītāju mudina klātienē baudīt Latvijas čempionātu 10 dejās.

Sākusies gripas sezona, informācijas telpa pilna ar ziņām, ka Latvijā atkal kāds slimo ar masalām, un cilvēki atceras, ka imunitāte jāstiprina, lai neizkristu no aprites. Saruna ar infektoloģi, Vidzemes slimnīcas 2. Terapijas nodaļas virsārsti un ģimenes ārsti ANNU MIRONOVSKU.

Valmieriešiem celiņš uz titulu Gada sporta skolotājs jau labi iestaigāts. 2009. gadā to saņēma Valmieras Valsts ģimnāzijas sporta skolotāja Maija Priedīte, 2010. gadā — viņas vīrs un arī sporta skolotājs tajā pašā skolā Māris Priedītis. Nupat, pirms 2017. gada Ziemassvētkiem, Gada sporta skolotāja tituls atkal pierakstījās Valmierā — 21. decembrī to saņēma Valmieras sākumskolas sporta skolotāja SIGNE LŪSIŅA.

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild valmieriete un sirdī joprojām latgaliete ILZE ZARIŅA, firmas Wunder Latvia Valmieras biroja vadītāja (jeb biroja dvēselīte, kā mīļi saka kolēģe)

Jā, savu kokli viņa, Latvijā patlaban prasmīgākā koklētāja LAIMA JANSONE, sauc par ļoti personīgu instrumentu. Dzimusi rīdziniece, taču ar radu rakstiem no visiem četriem Latvijas novadiem, šodien viņa ar savu kokli ir uz izķeršanu ne tikai Latvijā. Decembrī Laima uz pāris stundām bija piestājusi Burtniekos, no turienes arī šī saruna.

«Pārsteidzošs talants! Esi sveicināts «Sony Music» saimē» — tā, noslēdzoties pirmajai «X faktora» sezonai Latvijā, šova uzvarētāju ARTURU GRUZDIŅU sveica mūzikas giganta Somijas ierakstu studijas vadītājs Timo Koupameki (Timo Kuoppamäki). «Liesma» Arturu satika pāris nedēļas pēc lielā notikuma un mirkli pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas, lai ar rūjienieti, kurš jau vairākus gadus dzīvojis un strādājis Valmierā, parunātos par to, kā viens notikums spēj mainīt cilvēka dzīvi. Arturs sāk apzināties, ka tieši tā ar viņu būs noticis.

Kopš šā gada oktobra Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē kalpo mācītājs MODRIS ĪVĀNS. Skaitliski kuplajā draudzē tagad kalpo divi mācītāji: Edijs Kalekaurs ir virsmācītājs, bet Modris Īvāns — mācītājs.

Trikātiete MĀRĪTE PETROVA ir bijusi audžumamma 11 bērniem. Pašlaik Petrovu ģimenē dzīvo septiņi bez savu vecāku gādības palikuši bērni. Mārīte saka, ka labāku darbu un dzīvi pat nespētu iedomāties.

Liekas, Valmiera šajā gada nogalē ir īpaši skaista, taču, priecājoties par pilsētas mirdzošo rotu, visdrīzāk retais aizdomājas, cik liels darbs ieguldīts, lai šos gaišos svētkus mums padarītu vēl gaišākus. Tāpat pieļauju, retais zina, ka lielpilsētā Valmierā par svētku noformējumu patiesībā rūpējas vien daži cilvēki. Viņu vidū, bet reāli priekšplānā — visu ideju autore, Kultūras centra māksliniece INTA SKRASTIŅA. Sarunā ar viņu par to, kā tad top mūsu svētku prieks.

Valmieras un Valmiermuižas tirdziņos daudzo zemnieku saimniecību, mājražotāju un amatnieku produkcijas klāstā nevar nepamanīt apaļus, zemes brūnuma rupjmaizes klaipiņus un to atraktīvo tirgotāju. Nesen Valmieras Ziemassvētku tirgum ceptā tumšā maize rotājās ar zilu rudzupuķes ziedu vidū. Nu kā gan tādai neparastai maizei garām paiesi, nepagaršojot, nenopērkot un ar smaidīgo pārdevēju neaprunājoties! Tā arī tapa šī nelielā pirmssvētku saruna ar BENITU KRIEĶI — par maizi, seniem latviešu ēdieniem un zemnieku saimniecību «Buliņi» Smiltenes novadā.

«Neraugoties uz nelielo attālumu līdz Rīgai, mūspusē pasaule joprojām ir zaļa, zaļa. Dabas Māte dāsni dod visu veselīgai dzīvošanai. Ar pateicību pieņemot, prātīgi lietojot un rūpīgi kopjot, zeme ir devīga. Esam un arī citus aicinām būt saskaņā ar Dabu» — tā vienā no portāliem savā vizītkartē raksta vides veselības saimniecības «Ezermalas» saimniece INTA BRIKMANE no Limbažu novada Skultes pagasta.

TOMS TREIMANIS — īstens dabas cilvēks, profesionāls gids, dzīvo interesanti un pilnvērtīgi, prot aizraut citus, pavisam nesen izpelnījies gada zaļākā jaunieša titulu.

Pašlaik Vidzemes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ārstējas pieci paši mazākie pacienti. Viņi aug, attīstās un pirms Ziemassvētkiem dosies mājās. Saruna par medicīnas iespējām un bērnu dzīvotgribu ar nodaļas virsārsti ILZI EGLĪTI.