Viesis

MONTA BRĪNUMA šajā mācību gadā uzsāka darbu Rūjienas vidusskolā par sociālo zinību skolotāju. Viņa atzīst, ka mācot laiks paskrien ātrāk nekā tad, kad pati sēdējusi skolas solā.

Kas ir VALDIS ATĀLS? Vieni teiks – dzejnieks un filozofs, citi – dziesminieks un šamanis, vēl citi – mākslinieks un prasmīgs kamīnu meistars, un neviens nebūs kļūdījies, jo Valdim piemīt daudzi talanti, kuros viņš dāsni dalās ar saviem laikabiedriem. Atšķirībā no sabiedrības lielākās daļas Atāls necenšas kaut ko tēlot un izlikties labāks, nekā ir, atklāti sakot visu, ko tobrīd domā, bet šādas atklāsmes var atļauties garīgi atraisīts un brīvs cilvēks, kāds Valdis savā dzīvīgajā radošumā nenoliedzami ir. Savā dzimšanas dienā 25. novembrī viņš Rīgā prezentēs divas grāmatas – Elles debesis un arī dzejas grāmatu Uz domu stāvās kraujas.

Starptautiskā projekta «Miera maize» pasākumā Ķoņu dzirnavās viņu nevarēja nepamanīt: jauns, iznesīgs, staltu stāju, komunikabls ar brīvu pāreju vairākās svešvalodās. Varbūt tādēļ ap viņu visu laiku bija cilvēki. Arī «Liesma» izmantoja iespēju, lai iepazītos. Lūk, mūsu laikraksta viesis: VALTERS KANOPA – lauksaimnieku prestižākā konkursa «Sējējs 2018» nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» veicināšanas balvas saņēmēja Limbažu SIA Normunda Bomja maiznīcas «Lielezers» ražošanas ceha vadītājs.

Kopš bērnības BAIBAI ĶIRSEI bijusi tā iespēja iepazīt un iemīlēt latviešu tautas deju. Viņa dažādos kolektīvos dejojusi vairāk nekā 30 gadus. Trešo rudeni viņa ir vidējās paaudzes deju kolektīva «Agrā rūsa» vadītāja. Viņa pieņēmusi izaicinājumu, kas ļāvis deju upē nirt dziļāk un dziļāk.

Pēc divām divām nedēļām notiks Saeimas vēlēšanas, tāpēc «Liesma» devās aprunāties ar jaunieti, kas aktīvi iesaistās politiskajos procesos Latvijā, gan Eiropā. Tikšanās ar LIENI ZĪVERI noritēja drēgnajā nedēļas sākumā. Viņa ierodas košā lietus mētelītī pēc sapulces Valmieras Jauniešu domē, kurā risinājušās diskusijas un plānoti nākamie darba uzdevumi. Bez tam jauniete mācās Valmieras Valsts ģimnāzijas 12. klasē, dejo TDA «Gauja», kā arī iesaistās Eiropas Jaunatnes parlamentā.

Ar manu šodienas ciemiņu redakcijā esam pazīstami jau gadus divdesmit, satikāmies kādā no konkursa Latvijas Gada auto pirmajiem pasākumiem. Tolaik Bolderājas puika IMANTS MIEZIS arī bija starp auto cilvēkiem, viņa aktivitātes palikušas vēsturē ar vairākiem izdotiem žurnāliem Dāmu Auto un ne tikai. Drīz pēc tam viņš no Latvijas aprites pazuda un pēc kāda laiciņa uzradās... Īrijā, kur šobrīd ir gana populārs latviešu diasporas apritē kā ziņu portāla latviešiem Īrijā baltic-ireland.ie viens no dibinātājiem un arī vadītājs.

Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.

«Zaļā skola», kas līdz šim darbojās kā Jelgavā dibinātās Lazdiņas privātās pamatskolas «Punktiņš» struktūrvienība Valmierā, šajā mācību gadā ir citā statusā: izveidota Valmieras «Zaļā skola». Saruna ar skolas direktori LIGIJU FRIŠFELDI.

«Līdz ar Latvijas neatkarības iegūšanu aizsākās atņemto īpašumu, kas īpašniekiem piederēja 1940. gada 21. jūlijā, atgūšanas process. Grāmata «RE — FORMA» ir veltījums visiem, kuri realizēja reformu dzīvē, vadīja šo grūto un atbildīgo procesu, kas visu atbildības nastu iznesa uz saviem pleciem un, negaidot uzslavas, godīgi pildīja sev uzticētos pienākumus, drosmīgi pieņēma  izaicinājumus», rakstīts nesen iznākušās grāmatas anotācijā.  «Liesmas» nedēļas nogales  viesis — grāmatas autore IVETA SILBERTE.

ELĪNA ŽURAVĻEVA ir viena no tiem, kas radīja Valmieras teātra festivāla pilsētiņu,  piedalījās augstskolas RISEBA divu nedēļu garajā vasaras skolā. Jauniete mācās Valmieras Mākslas vidusskolā un apgūst interjera dizainu. Būdama bez pieredzes arhitektūrā, viņa nolēma iegūt jaunu pieredzi sev nezināmā sfērā.

LAINE LOZE sevi raksturo kā parastu vidusskolnieci, kura rudenī mācības uzsāks 12. klasē. Viņa pēc 9. klases absolvēšanas pieņēma lēmumu mācības turpināt Rīgā, Natālijas Draudziņas vidusskolā, jo paralēli mācās arī Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, kur apgūst ģitārspēli 11. klasē. Tāpat viņa ir klātesoša gan skolas, gan citās aktivitātēs un dejo tautas deju ansamblī «Līgo».

Nesen Burtniekos pirmo reizi Latvijā notika labi noorganizēts starptautiska līmeņa Holšteinas šķirnes dzīvnieku šovs un reizē arī Latvijas reģionu jauno piensaimnieku skola. Pasākuma organizēšanā, komunikācijā un arī šova tiesneses (Īrija) vērtējumu tulkošanā lielu darbu ieguldīja biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» ciltsdarba speciāliste IEVA KRUSTIŅA, par kuru ne vienā vien lauku sētā dzirdēts lakonisks vērtējums: «Cilvēks īstajā vietā un laikā!»

Ikdienā domāt par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem, kuri mīt sociālās aprūpes centros, par bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi, un viņu vecākiem — tas nav viegli, bet ļoti vajadzīgi. Ne tikai domāt par šīm mērķgrupām, bet darīt visu, lai cilvēku dzīve kļūtu labāka, — tāds, ļoti vienkāršoti formulējot, ir deinstitucionalizācijas plāna mērķis. Deinstitucionalizācija ir jēdziens, kas ne vien mēlei liek mežģīties, tas vingrina arī prātu, sirdsapziņu, liek mainīt attieksmi, jo deinstitucionalizācija nozīmē: dzīvot saliedētā sabiedrībā. Lai nebūtu — viņi un mēs, bet savējie raibā pulkā.

VINETA ANNA SARKANE ir no Raunas puses. Pirms pāris gadiem viņa uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā un paralēli tām sāka dejot tautas deju kolektīvā «Gauja». Šī vasara viņai ir notikumiem bagāta, jo iegūts profesionālais bakalaura grāds un absolvēta studiju programma «Komunikācija un sabiedriskās attiecības», tāpat jauniete piedalījās simtgades Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.

Tā par trofeju deficītu Latvijas copmaņu sabiedrībā pēdējos gados spriež mans sarunas biedrs. Zinu, ka zivju diena parasti ir ceturtdiena, taču šoreiz ar makšķernieku un akcijas Atlaid mammu! iniciatoru saruna Liesmas piektdienā. Tikāmies pie Burtnieka vēl maijā, tāpēc izpaliek šodien ezerā aktuālā tēma par zivju masveida bojāeju. Gandrīz četrdesmitgadnieks MATĪSS ĀBIĶIS sevi sauc par spiningotāju jau trešajā paaudzē.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra Valmieras brigādē strādā vairāki gados jauni mediķi — profesionāli un zinoši. Ļoti svarīgi, ka šo atbildīgo un smago darbu pēdējo gadu laikā izvēlas arī puiši.

Bijušais riteņbraucējs, vairāku čempionātu un kalnu divriteņu maratonu dalībnieks, šobrīd Vidzemes Augstskolas students EMĪLS VIŠĶERS.

Par to pārliecināts mans sarunas biedrs, kurš Valmierā ieradies no pasaules otras malas. Vispirms uz Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, pēc tam — dziedāt divos koros Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkos. Un vēl viņš šonedēļ Latvijā atzīmēs savu piecdesmit pirmo dzimšanas dienu. Esiet pazīstami — ANDRIS EIMANIS no Austrālijas.

Viņa ar laipnu smaidu atbild uz maniem jautājumiem. Tikai maza nianse. Jaunā, glītā un uzņēmīgā sieviete sēž ratiņkrēslā.

Par viņa vadītajām komandām nu jau aizvadītajā basketbola sezonā lielākoties ir labas un ļoti labas ziņas gan pašu mājās, gan starptautiskā mērogā, tiesa, arī viena koka medaļa gadījusies... Vēl viens pārbaudījums šovasar — kā vienam no U-18 junioru izlases treneriem Eiropas čempionātā — priekšā. ROBERTS ZEILE joprojām jauns un ambiciozs basketbola treneris, kuram katrs gads dod klāt vērtīgu pieredzi. Runājām pirms mēneša, pa vidu Robertam bija atvaļinājums, bet tagad atkal viņš ir basketbolā — dienas kārtībā Latvijas junioru izlases starts Eiropas čempionātā pašu mājās Latvijā.