Tā man sola sarunu biedrs. Puisis, kurš kreklā ar 13. numuru šo basketbola sezonu sāka kā Valmieras/ORDO kapteinis. Diemžēl pirms gadu mijas nopietna kājas trauma... Tomēr viņš jau drīz pēc operācijas atkal pie komandas, ikdienā dala ar džekiem gan priekus, gan bēdas, pamazām pošoties atkal cīņām basketbola laukumā. Allaž visnotaļ pozitīvi lādēts jauneklis ar latvisku, taču neierastu uzvārdu — Kārlis, kopā ar vārdu HARALDS KĀRLIS.
JANUSAM JOHANSONAM 19. aprīlī paliek 60. Kā jau pirms tādām jubilejām gadās, prātu aizņem viena galvenā domā — vai līdzšinējais mūžs maz bijis ko vērts.
Cēsu Jaunā sākumskola — nosaukumā rodams kods: jauns, progresīvs, citādāks, individuāls. Jauna, vērtējoša pieeja bērniem, viņu vajadzībām, un jaunas ir arī domas par izglītības jēgu un pedagoga lomu.
Pirms dažiem gadiem, ieraudzījis pieredzes bagāto mūzikas pedagogu LEONU KUDIŅU džeza dziedātājas Ingas Bērziņas koncertā restorānā Parks, nodomāju, ka Leons pēc ciemošanās Smiltenē pie Ingas tēva atceļā uz Jūrmalu vienkārši nolēmis paklausīties labu mūziku, taču pēc kāda laika biju pārsteigts, viņu sastopot jau orķestra Signāls mēģinājumā. Atklājās, ka Jūrmalā atzīšanu un slavu iemantojušais Leons Kudiņš, māju atstājis dēla kungam, klusi un nemanāmi kļuvis par valmierieti un tagad, skolas vadības un dzīvesbiedres Laimdotas pierunāts, reizi nedēļā māca pūšaminstrumentu spēli dzimtajos Jaunburtniekos. «Viņš ir atgriezies pie savām saknēm,» saka Laimdota, ar ko Leons septiņus gadus mācījies vienā klasē, tad dzīves ceļi šķīrušies līdz 2010. gadam, kad abi zaudējuši savas otrās pusītes un pēc kāda klases salidojuma lēmuši palikt kopā.
Soli pēc soļa atdzimst Sēļu muiža. Mazajā miestā ik pārnedēļas notiek kāds radošs pasākums. Pusotru gadu pagasta kultūras dzīvi rīko INĀRA BLŪMA, kuras saknes dzītas Abrenes apriņķī, bet dzīvošana rit blakus Salacai.
LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» ne vienu vien skatītāju patīkami pārsteidza namamāte ZANDA ŽENTIŅA. Iznesīga. Taisnu muguru pie galda. Vieglu soli tautas dejā. Emocionāla (patiesām asarām acīs!). Saskarsmē ar šova māsiņām — sirsnīga. Lauku sētā starp savējiem — starojoša.
Gunita Mežule kopā ar dēliem Kristapu un Dāvi pavasari sagaida Kauguru pagasta «Dziļstrautos». Pēc vairāk nekā astoņiem Īrijā nodzīvotiem gadiem ģimene atgriezusies mājās.
Cēsu Izstāžu namā šomēnes skatāma MIHAILA IGNATA izstāde «Sapņu kartogrāfija».
Pēdējos gados arvien biežāk ziedu kompozīcijās, interjera dekoros, pat līgavu pušķos liek mākslīgos ziedus.
Viņš ir Gulbenes puika, kurš studiju gados nonācis Vidzemes Augstskolā un Valmierā. Un vismaz pagaidām arī šeit redz savu vietu dzīvē, kas ikdienā pamatīgi piesieta basketbolam. SANDIS BUKŠS jau ceturto gadu ir BK Vidzemes Augstskola/Valmiera Glass komandas menedžeris. Šogad viņam vēl viens ar basketbolu — nu jau Latvijas U-16 jauniešu izlases līmenī — saistīts pienākums.
Tiekamies vienā no šī pavasara slapjākajām dienām, kad slapjums nenorimis šķīst kā no debesīm, tā uz ielām, bet horeogrāfe LINDA MĪĻĀ nāk pretim optimistiska, smaidoša: pavasaris esot viņas gadalaiks, kad viss mostas, zaļāks, gaišāks kļūst ne tikai dabā, bet arī cilvēkos.
Viņu mēdz saukt par bruņurupuču nešanas profesoru, viņš nesis arī milzu ķirbjus un lielus akmeņus, cēlis štangu, vilcis mašīnas, tankus, pat kuģi jūrā... Šoreiz Vīru lietās patiešām ekskluzīva iespēja tādā nepiespiestā gaisotnē (pēc intervijas oficiālās daļas) aprunāties ar šodien mūsu valstī pašu vīrišķīgāko vīru — aizsardzības ministru, kurš šajā sarunas daļā vairāk tomēr vienkārši RAIMONDS BERGMANIS, spēkavīrs.
Desmitkārtējs Latvijas čempions un 21 valsts rekorda īpašnieks svarcelšanā, trīskārtējs olimpietis, maģistrs divās specialitātēs. Viņš arī aizsardzības ministrs jau otrajā Latvijas valdībā pēc kārtas. Pēc garas un piesātinātas izbraukuma darba dienas Valmierā Liesmas viesis — RAIMONDS BERGMANIS.
Šoreiz Liesmā viesojas Vidzemes Augstskolas rektors, vēlāk politiķis, ministrs, tagad Eiroparlamenta deputāts no Latvijas ARTIS PABRIKS.
Fizioterapeits HARDIJS ĶĪSĪTIS ieguva medicīnas gada balvu nominācijā «Gada labākais funkcionālais speciālists».
«Reiz Vinnijs Pūks prasīja sivēnam: Kas šodien ir par dienu? Sivēns atbildēja: Šodiena. «Man patīk šodiena,»» noteica Pūks.» Runājot ar SANTU PAEGLI, neatstāja šī sajūta: viņa izgaršo dzīvi, katru dienu un visdažādākajā veidā.
Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ir pagājis vairāk par gadu. Vai ir kas mainījies tavā amata situācijā vai dienesta pakāpē?
Joprojām esmu Valmieras iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks, nu gan jau piekto gadu. Arī majora pakāpe ir tā pati. Vēl kāds laiciņš jānostrādā, tad varbūt tikšu arī pie augstākas.
«Man nepatīk, ja saka: izdevies dzīvi nokārtot, jo dzīvē viss mainās. Tas ir pat interesanti. Taču man Vācija tiešām ir labais, jā, veiksmes stāsts,» sacīja ILZE HUBERE — valmieriete, rīdziniece, bet tagad jau gandrīz četrus gadus minheniete.
Bēgļu krīze Eiropā. Vai Latvijas sabiedrības viedokļi par bēgļiem atšķiras? Saruna ar Vidzemes Augstskolas Pārvaldības studiju virziena vadītāju, sievu un trīs bērnu māmiņu ANNU BROKU.
Ar JĀNI BRAKOVSKI pirms dažām dienām netīšām satikos barikāžu 25. gadadienai veltītajā atceres pasākumā pie Valmieras muzeja. Šo vīru vaigā nepazinu, tāpēc tāpat kā citiem pasākuma dalībniekiem jautāju, kāpēc viņš šajā vakarā atrodas šeit, pie atmiņu ugunskura. Un gluži necerēti man palaimējās noklausīties šī likteņa nesalauztā cilvēka dzīvesstāstu.