Jaunā aktrise RŪTA DIŠLERE teātrī strādā pusgadu. Beigusi Mihaila Gruzdova un Indras Rogas vadīto aktierkursu Kultūras akadēmijā, viņa tagad ir nospēlējusi Ludmilu Feliksa Deiča izrādē Dzimta, pārņēmusi vairākas lomas Doktorā Živago, dziedājusi koncertā Par upēm, saknēm un debesīm, februārī būs pirmā izrāde Taureņi ir brīvi, kurā viņa tēlos Džilu.
Laikam būtu diezgan dīvaini un neloģiski, ja pēc vidusskolas beigšanas INGA DZENE izvēlētos ar sportu nesaistītu profesiju, jo praktiski viņa uzaugusi stadionā, taču tieši šis apstāklis licis šaubīties, vai ģimenes tradīciju turpināšana būs pareizā izvēle. Lai nu kā, bet patlaban Inga pavisam neilgā laika sprīdī jau kļuvusi par iecienītu treneri Vingrotavā, iemantojot gan apmeklētāju, gan pieredzes bagātāko kolēģu cieņu un atzinību.
Šis gads aktrisei LIGITAI DĒVICAI atnesa kolēģu un skatītāju augstāko atzinību — balvu par Mūža ieguldījumu teātra mākslā.
«Latvijas lepnums ir dzīvība, katra dzīvība, jo tā ir svēta,» tā uzskata valmieriete LINDA VĪTOLIŅA. Viņa ir «Sirds siltuma darbnīcas» saimniece. Arī viena no daudzajām adītājām, kas mīļumu iecakinājusi zeķītēs, cepurītēs un sedziņās, tās dāvinot pašiem mazākajiem bērniņiem. Tiem mazajiem, kuri šajā pasaulē atsteigušies priekšlaikus. Linda, viņas domubiedrenes Rūta Ķirse-Ķirša un Ilze van Eck, jo trijatā stāvējušas pie «Sirds siltuma darbnīcas» šūpuļa, pirms Ziemassvētkiem nosauktas par «Latvijas lepnumu 2013» nominācijā «No sirds uz sirdi».
Vairāki sporta draugi interesējušies, ko patlaban dara peldētājs olimpietis UVIS KALNIŅŠ. Tagad esam saņēmuši Uvja vēstuli, kurā viņš stāsta par savām sporta un studiju gaitām viņpus okeāna:
«Ausma ir brīnišķīga! Ikviens, kas patiesi mīl Dievu, ir brīnišķīgs.» Tā valmierieti, Liepājas pedagoģiskā institūta pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes absolventi, bērnudārza Ābelīte audzinātāju, Balvas izglītībā 2013 par mīlestību un uzticību ieguvēju, savas draudzes kalpotāju AUSMU BENUŠU lakoniski raksturo Valmieras Romas katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs.
Liesmas šīs nedēļas viesis — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris JĀNIS SKRASTIŅŠ.
Iepazīsimies! RAIMONDA LIEPIŅA. Valmieras pilsētas pašvaldības kvalitātes vadītāja. Amerikas kvalitātes biedrības locekle. Viņas šī gada īpašā diena ir 14. jūnijs, kad Raimonda Liepiņa Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) aizstāvēja savu promocijas darbu «Atbilstības novērtēšanas sistēmas vadības problēmas un risinājumi», iegūstot ekonomikas zinātņu doktores grādu.
«Esmu valmieriete un Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente. Doma par studijām Rīgā bija optimālais risinājums sevis pilnveidei, jo tur ir pieejamas dažāda veida augstākās izglītības programmas.»
Pirms pāris nedēļām Vidzemes Olimpiskajā centrā atklāja īpašu fotogrāfiju izstādi. Tajā tverti mirkļi no Paralimpiskajām spēlēm Londonā. Izstāde joprojām ir aplūkojama, un to vajadzētu daudziem apskatīt, lai sajustu, ka bilžu stāsts nav par sportu, bet ir par saldu, skābu, rūgtu un dzirkstošu dzīvi. AIGARS APINIS ir titulētākais Latvijas paralimpietis. Par diska mešanu, lodes grūšanu, treniņiem un sapni par nākamajām Olimpiskajām spēlēm Aigars varētu runāt ne stundām, bet dienām. Taču šoreiz arī viņam vairāk jautājām par dzīvi. Vai viņš to iemācījies baudīt.
VIJA VELIKA. Lai cik sarežģīti brīžiem bijuši dzīves labirinti, viņa sevī joprojām ir saglabājusi darbīgu optimismu un spēju priecāties par katru jaunu dienu.
46 ražīgi darba gadi Vijai aizritēja kādreizējā 9. ceļu remonta un būvniecības pārvaldē, kuras nosaukums vairākkārt mainīts. Tagad daudzi valmierieši viņu zina ne tikai kā rezultatīvu orientieristi un velomaratonu dalībnieci, bet arī Sv. Sīmaņa draudzes nama bibliotekāri.
ANDRIS AKMENS ir skolotājs Valmieras Profesionālajā vidusskolā. Bet brīvajā laikā viņš, kā pats saka, dara citas dzīvei un uzskatiem būtiskas lietas — ir zemessargs un kapelāns Zemessardzes 22. kājnieku Valmieras bataljonā. Tieši darbošanās šeit viņu rosinājusi rast savu skatījumu par Latvijas karogu. Viņš pat uzskata par netaisnību, ka karoga piedzimšanu gandrīz vai privatizējuši cēsnieki, kaut gan vēsturē daudz vairāk ir liecību par tā saistību ar Valmieru. Pamatā ņemot vēstures doktora Tāļa Pumpuriņa pētījumus par Latvijas karogu, atrodot arī citas ziņas, Andris Akmens par to veido savu stāstījumu.
Klausoties radio vides žurnālistes ANITRAS TOOMAS aizrautīgo stāstījumu par zaļo dzīvesveidu, kas arī man allaž bijis tuvs, vienmēr ir bijusi sajūta, ka pazīstu viņu personīgi. Tādēļ, satiekot kolēģi braucienā uz Slīteres nacionālo parku, sākām runāties kā seni paziņas. Kā izrādās, ar Valmieru viņai ir īpašas attiecības.
Viņš lielajā politikā jau trešo desmitgadi: sācis 1990. gadā ar Latvijas Pilsoņu kongresu un Tautas fronti, bijis Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, finanšu ministrs Andra Šķēles un Guntara Krasta valdībās, īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Viļa Krištopana, Andra Šķēles un Andra Bērziņa valdībās, satiksmes ministrs Einara Repšes valdībā. Kopš 2004. gada (ievēlēts no TB/LNNK) ROBERTS ZĪLE ir Eiroparlamenta deputāts, darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Ar šāda kalibra vīru — gudru ekonomistu un pieredzējušu politiķi — saruna par politisko ķēķi.
Valmierā darbu sākusi onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības «Dzīvības koks» nodaļa. To vada JANA KUBULIŅA. Šo pienākumu un aicinājumu viņa dēvē par misiju. Algotu darbu enerģiskā sieviete strādā sociālās aprūpes centrā «Rauna» un autovadītāju skolā «Akmens& Co». Viņa ir instruktore.
Divdesmitgadīgais valmierietis TOMS TREIMANIS ir aktīvā tūrisma centra Eži lolojuma Gaujas tramvaja kapteinis jeb vadītājs-gids. No šī gada septembra arī pilntiesīgs Vidzemes Augstskolas studiju programmas Tūristu gids — ceļojumu un pasākumu organizators pilna laika students. Tomu uz sarunu aicināju pāris dienu pēc Gaujas tramvaja otrās sezonas pēdējās darba dienas, proti, 12. oktobra, lai pastāstītu par šosezon uz Gaujas ūdeņiem piedzīvoto.
Latvijā ir vairāk nekā 70 veco ļaužu pansionāti, kas darbojas pašvaldību pārziņā. Lai sociālo pakalpojumu kvalitāti tajos varētu attīstīt, ir nepieciešami līdzekļi. Valsts veco ļaužu namu darbu finansiāli neatbalsta, un izveidojusies pavisam absurda situācija: valsts ir arī pret to, lai pašvaldību pārziņā esošajiem pansionātiem iedalītu Eiropas strukturālo fondu līdzekļus.
ULDZE STRAZDIŅA. Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas-attīstības centra surdopedagoģe vakar, Skolotāju dienas priekšvakarā, saņēma Valmieras pašvaldības apbalvojumu Balva izglītībā 2013.
Pirmdienas vakarā, nejauši uzklikšķinājis Vidzemes TV sižetu par Naukšēnu atpūtas kompleksu Nāras, ar vainas apziņu attapos, ka par saimnieku Aivaru un viņa pirtsslotām esmu izrakstījies krustu šķērsu, pilnīgi bez ievērības atstājot saimnieces LIDIJAS RULLES pavāres prasmi.
Nevalstiskās organizācijas ir dažādas. Viena vāc ziedojumus, cita uzmanību pievērš kultūras dzīvei, vēl citā diskutē par veselību. Bet nevalstiskajā sektorā ir nodibinājumi, kas sniedz un attīsta sociālo un rehabilitācijas pakalpojumu klāstu. Ir organizācijas, kas darbojas tik labā līmenī, ka šos pakalpojumus no tām pērk valsts. Tāds ir nodibinājums «Centrs Valdardze». Tas strādā jau astoņus gadus. Katrā no tiem ir palīdzēts ap 300 vardarbībā cietušām personām. Bērniem un sievietēm. «Valdardzi» jau astoņus gadus vada EVA SĀRE-AIZSILNIECE. Eva par valdes priekšsēdētāju nule kā ievēlēta arī uz nākamajiem četriem gadiem. Sarunā viņa teica: man ir daudz ideju, vēl ir ko teikt, lai tiešām palīdzētu tām sievietēm, tām ģimenēm, kam ļoti sāpējis.
Savos tikai 35 gados viņam kabatā jau triju augstskolu diplomi. Cēsu novada domes vēlēšanās viņš ar redzamu pārsvaru, par vairāk nekā 1000 balsīm, apsteidza tuvākos sekotājus no visiem sarakstiem, no 6245 iespējamām vēlētāju balsīm saņemot 3821 komplektā ar 1452 (trīsreiz vairāk nekā nākamajam izcilniekam) plusiem un tikai 112 (divreiz mazāk nekā nākamajam atzītākajam konkurentam) mīnusiem. Nācis no Cēsīs slavenas mākslinieku dzimtas, taču jau vismaz 10 gadus vairāk saistīts ar reģionālo politiku. JĀNIS ROZENBERGS, Cēsu novada domes priekšsēdētājs.