Viesis

Šodien Valmierā, Vidzemes slimnīcas telpās, atvērs glābējsilīti. Tā būs jau septītā vieta Latvijā, kur vecāki var atstāt pašu negribētu bērnu. Savāda, bet vajadzīga vieta, lai sargātu bieži vien tikko pasaulē nākušu dzīvību. Glābējsilīšu jeb starptautiski dēvēto baby box projektu Latvijā realizē individuālo konsultāciju kompānija Divi Gani - sabiedriskās attiecības. Bet glābējsilītes projektu vada un šo ideju kopš 2006. gada un kopš pirmās silītes atvēršanas Rīgā, kas notika 2009. gada septembrī, aizstāv Laura Zvirbule.

Tā bez liekulīga patosa SERGEJS ČERŅINS, ļoti turīgs vīrs Krievijas biznesā, kurš savos tikai 42 gados jau sēž prezidenta krēslā kupli sazarotai korporācijai GazEnergoStroi. Tai pašā laikā viņš ir cilvēciski vienkāršs un patīkams sarunu biedrs ar labu humora izjūtu.

Rīt ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Tad atgādina gan par bērna pienākumiem, gan tiesībām. Runā par to, cik bērnam ir svarīgi augt drošā vidē, būt mīlētam paša ģimenē. Bērnu tiesību un interešu aizsardzība ir Labklājības ministrijas padotībā strādājošās Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) viens no ikdienas darba pienākumiem. Inspekcijas filiāles darbojas arī reģionos, viena no tām Valmierā.

Valmieras teātra aktrise MĀRA MENNIKA nupat sākusi darbu pie titullomas Maksima Gorkija lugā «Vasa Žeļeznova». Pirmajos mēģinājumos pie Feliksa Deiča viņa sēž bikla un vērīga, ikvienu režisora norādījumu uzsūc kā sūklītis. Rudenī, kad notiks pirmizrāde, tā būs pavisam cita sieviete — lielas kuģniecības īpašniece, kas kā dūrē sažņaugusi irstošas dzimtas pavedienus. Bet pašlaik vēl ir tas brīdis, kad loma ir vien tāla nojausma, un pamats tai meklējams pašas dzīvē. Jo kas tad tur sevišķi nesaprotams arī dzelzs sievietes Vasas Žeļeznovas dzīvē — bērni un darbs. Runājot par šo dzīves pamatu, Māra ik pa brīdim no sirds apsmejas pati par sevi, bet palaikam ir arī garas pauzes.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieka pienākumus, strādājot Valmierā, tikai pāris mēnešus pilda Gints ILVA. Darbs Gulbenē, kur Gints dzimis un joprojām dzīvo, Madonā, Valmierā. Tāds ir 36 gadus vecā glābēja karjeras ceļš. Darbs, pieredze un zināšanas ir novērtētas, tāpēc Gints ticis gruntīgā priekšnieka krēslā, bet viņš neslēpj, ka darbs ar šļūteni rokās, steiga un gandarījums par paveikto sirdī ir dzīvāks par dzīvu. 

Šosvētdien — Mātes diena. Mammas ir tik dažādas, bet katram savējā ir tā pati mīļākā. Ingu Āboliņu par savu mammīti sauc 11 bērni. Vecākajam jau 23 gadi, mazākajam astoņi. Nokļūstot Valmieras pagasta «Libertos», acis žilbst no bagātības. No īstuma. Viens mans miljons, otrs, trešais, tā skaita Inga, kad bērni nāk pāri pļavai, atgriežoties pēcpusdienās no skolas. Viņa smej, ka savās dzimtas mājās ir īsta miljardiere, jo ne jau monētu šķindoņā ir spēks, bet ģimenē.

AGITA MAČUKA. Valmieras Drāmas teātra mārketinga direktore.

Kopš 3 gadu vecuma no papēžiem līdz matu galiņiem mūzikā. Raksta mūziku koklei, ko izpilda meita Valmieras mūzikas skolas kokles klases audzēkne Katrīna. Ar laikmetīgo mūziku saslimdinājusi visu ģimeni. Beigusi Cēsu mūzikas koledžas kordiriģentus, LU komunikāciju zinātnē bakalaurus un maģistrantūrā teātra kritiķus.

Šonedēļ mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš ciemojas Azerbaidžānā. Savukārt pirms pāris nedēļām Liesmas redakcijā viesojās šīs valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ELMANS ZEJNALOVS. Interesants sarunu biedrs, ar diplomāta viltību un labu humora izjūtu.

Septembra vidū Valmierā ieradās DEIVIDS OLSONS, angļu valodas skolotājs un Fulbraita stipendiāts no ASV.

Šodien aprit gads, kopš Vidzemes slimnīcu vada Uģis Muskovs. Uģis ir reģionālās slimnīcas, kurā stacionāra un ambulatoros pakalpojumus izmanto tūkstošiem pacientu un kurā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, valdes priekšsēdētājs.

AIVA LOGINA jau 10 gadus strādā Vidzemes televīzijā. Pērnais gads viņai atnāca ar jaunu izaicinājumu. Sadarbojoties ar kolēģiem, izveidota Latvijas Reģionu televīzija, kuras zīmols ir «Re:TV». Aiva tagad ir jaunā televīzijas kanāla direktore.

Kopš kādā no Ziemas mūzikas festivāla koncertiem izdzirdēju, cik virtuozas pasāžas un sulīgas akordu kadences no instrumenta spēj izvilināt NATĀLIJA MEĻŅIKOVIČA, esmu kļuvis par nelabojamu akordeona cienītāju, kas ar nepacietību gaida katru nākamo muzikālo tikšanos koncertā vai kādā sirsnīgā literāri muzikālā pasākumā.

Latvija nav kas atsevišķs — tā pieder pasaules kultūrvēsturei. Vienā teikumā OJĀRA OZOLIŅA nerimtīgo gara dzīvi noteikti neietilpināt, bet šis varētu būt kāds variants. Ozoliņš no sava mūžīgā nenodeldējamā ādas portfeļa izvilcis savu jauno grāmatu Krīvu lāsts.

Ik pēc dažiem gadiem viņš ar kaut ko izbrīna, saintriģē un liek apbrīnot. Ar neskaitāmām publikācijām presē, jaunu grāmatu, nez kur atrastiem izdevējiem, atbalstītājiem vai nopietniem zinātnes cilvēkiem, kuri ieinteresējušies par nomaļus strādājošā pētnieka atradumiem. Ar vērienu, ar neatlaidību, savos cienījamos gados — pāri 80 — izvirzot jaunas hipotēzes, bez kādas pietātes apšaubot autoritātes un aizraujot interesentus.

Vidzemes Augstskolas absolvente MAIJA KURTE nu jau trīs gadus dzīvo un strādā Ķīnā.

Pēc astoņiem ar mazu astīti radoša darba gadiem Dikļu pilī, kurus pavārs VALTERS ZIRDZIŅŠ atcerēsies ar pateicību par iespēju augt, mācīties un pilnveidoties, viņa dzīvē pienācis posms, kad jāveido pašam savs uzņēmums, tāpēc marta beigās vai vēlākais aprīļa sākumā Vecrīgā, Miesnieku ielā 8, apmeklētājiem durvis vērs Valtera restorāns. Patlaban  būvdarbi tuvojas noslēgumam, un Valters ar savu komandu cer, ka nākamnedēļ jau varēs sākt eksperimentus pie sagādātajām virtuves iekārtām.

Tā par sevi teic šodienas Liesmas viešņa. Viņu pazīstu visus 30 gadus, kopš dzīvoju Valmierā. Sākumā kaimiņiene Apiņielas kvartāla blakus mājā un mūsu ģimenes abu bērnu dakterīte, vēlāk jau ģimenes ārste, kas dzīvo vienā, bet strādā otrā Valmieras malā — ŅINA GAILĪTE. Skaidrs, ka savā starpā abi nejūsosim.

ILMĀRS EGLĪTIS. Valmieras Viestura vidusskolas absolvents. Friziermeistars ar starptautisku pieredzi.

Vairākkārtējs Goldwell Nacionālā konkursa uzvarētājs, sešus gadus pasaules konkursu dalībnieks — 2. vieta Spānijā 1998. gadā, 6. vieta Londonā 2012. gadā.

Jeru pamatskolas skolotājs Juris ALPS lepni teic, ka ābolos viņa dzimtās «Ručaku» mājas dārzā tārpu neesot. Ziemā viņš ar saulespuķu sēkliņām dāsni tur piebarojot putnus, un prieks esot skatīties, kā ābeļziedu laikā zīlītes katru ziedu pārlūkojot, kukainīšus izknābājot. Manuprāt, ja vien putni prot sarunāties (un viņi to prot), šāda pateicība Jurim pienākas arī no daudziem citiem, kuriem viņš kopā ar saviem audzēkņiem būrīšus darinājis, gan pagasta parkos un mežos licis, gan tālāk vedis. Nupat  atkal tapis paša izdomāts būris gaigalām. Pie Staklīšu dīķa pamanījis, kā oša žāklē gaigala ligzdu taisa un tajā ieiet: putns  ligzdas malā ieķēries  ar kājiņām un tikai tad iekļuvis. Tad nodomājis, ka gaigalām līdz šim darinātie pielāgotie pūču būri nav īsti piemēroti.  Jaunais veidots, lai to koka žāklē var ielikt, tam gan ieeja lielāka, gan  bieza maliņa, kur putnam pieķerties...

Ejot cauri ne vienam vien dzīves sarežģījumam, valmieriete, četru bērnu māte JUDĪTE RŪSA joprojām ir stalta, labestīga un ar gaišu skatu nākotnē. Viņa par savu atbildīgāko misiju uzskata bērnu audzināšanu.

MĀRIS MIOTLA ir dzimis valmierietis, skolas gaitas sācis 4. vidusskolā, kas tagad Pārgaujas ģimnāzija, kur, mācoties kādā 6. klasē, skolotāja Ulda Ābeltiņa iedvesmots, sācis aizrauties ar badmintonu un joprojām palicis uzticīgs šim sporta veidam. Badmintons gan nav viņa vienīgā sportiskā aizraušanās, Māris savulaik trīs gadus apmeklējis austrumu vingrošanas u – šu nodarbības pie Kristapa Streiča, vēlāk kopā ar paziņu gājis uz 5. vidusskolas svaru zāli staipīties lokanības vingrinājumos, tā ka špagatā iesēsties var joprojām bez lielas piepūles.