Kopš 13. maija Valkas pilsētas kultūras namā Klientu apkalpošanas centrā var apskatīt valcēnietes EVERITAS PUKINSKAS gleznu personālizstādi Impulsīvais plūdums mākslas projekta Paši savējie ietvaros. Liesma devās iepazīties un aprunāties ar Everitu.
EVIJA PUMPURIŅA ar savu ģimeni uz Valmieru pārcēlās laikā, kad viņai bija jāuzsāk mācības 1. klasē: «Es atceros, ka tētis pieteica mani nepareizā — otrajā klasē, kaut man bija jāiet pirmajā.» Toreiz starpgadījumu izdevies atrisināt viegli.
Jaunatnes centrā Vinda par metodiķi strādāju no 2004. gada, kad ar oficiālu pilsētas domes lēmumu toreizējais Tehniskās jaunrades centrs tika pievienots Vindai.
Ir pagājušā gadsimta divdesmitie gadi. Valmierā pazīstamais tipogrāfijas īpašnieks un grāmatu izdevējs Jānis Dūnis Kazarmju ielā uz zemes, ko iepriekš nomājis no Veides draudzes, ceļ māju — divstāvu vasarnīcu. Jānis un Emma Dūņi nezina, ka skaistajā namā pēc pārdesmit gadiem dzīvos sveši ļaudis, ģimenes galvas mūžs apdzisīs tālajā Sibīrijā, bet nākamā Dūņu paaudze atgriezīsies dzimtenē un mēģinās atdot šai vietai kādu daļu no senā spožuma.
Pirms dažiem gadiem Valmierietī varējām lasīt vēstures entuziasta Gundara Rutka plašo apkopojumu par pilsētas ielām padomju laikā. Šoreiz par tām, kuras ieguva jaunus nosaukumus pēc K. Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā un mūsdienās, atmodas laikā un pēc tās.
Patlaban finišam tuvojas būvdarbi lielā būvobjektā Ausekļa ielā, kas oficiāli saucas Dienesta viesnīca Ausekļa ielā 25B un Ausekļa ielā 25C, Valmiera (1. kārta). Šī divu daudzstāvu ēku savienošana, izveidojot vienotu kompleksu, pilsētas pašvaldībai nenācās viegli, jo pirmais iepirkumu vinnējušais būvnieks līdz galam netika...
Tā teicis dzejnieks Imants Ziedonis. Tādēļ 2015. gadā ar Imanta Ziedoņa fondu «Viegli» tika uzsākts projekts 1836 ar mērķi līdz Latvijas simtgadei 1836 km garo Latvijas robežu atdzīvināt tūrisma ceļā.
Kad gadās iegāzties bedrē un bedres malā stāvošais tā vietā, lai vismaz vaimanātu līdzi, vēl brīdina, ka bedre ir pat dziļāka, nekā sākumā izskatījās, iekritušais tā pārskaitīsies, ka pat padomos, kā tikt ārā, neieklausīsies.
Kad es biju mazāka, vienmēr gribēju sunīti, kaķīti vai vismaz kāmīti. Pati savu. Kaķis bija, bet tas vairāk dzīvoja pa āru un ķēra peles. Man gribējās tādu, kas visu laiku ir iekšā.
Ja paklausās mūsu valsts ministru, viņu vadīto ministriju augstāko ierēdņu un dažādu šo ministriju palīgiestāžu vadības runās, tad nekur taču nedzirdēsim skaļus vārdus par baltās ekonomikas metodisku apkarošanu, godīgu nodokļu maksātāju un nozares līderu represēšanu un reģionālās uzņēmējdarbības iznīcināšanu.