Apģērbs, sabojājusies pārtika, riepas, iepakojums – tas viss uzkrājas atkritumu poligonos. Mūsdienu un nākotnes profesionāļiem priekšā ir nopietns izaicinājums – radīt risinājumus, kā šos atkritumu apjomus samazināt un pārstrādāt.
Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!
Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?
Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.
Skolēnu brīvlaiku daudzi sākumskolas vecuma bērni pavada, piedaloties nodarbībās, kuras sarūpētas Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda».
Valmieras novada fonds turpina aktīvi darboties, atbalstot dažādas norises pilsētā un apkārtējos novados, bet fonda darbā notikušas arī pārmaiņas.
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji oktobrī devās uz Briseli, lai iepazīstinātu teju 70 interesentus ar jaunradīto virtuālo platformu – politikas rīku apkopojumu pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei. Klātesošo vidū bija galvenokārt Eiropas valstu vietējās politikas veidotāji, kā arī sociālās un kohēzijas politikas ieviesēji un citi interesenti, kurus interesē pieaugušo izglītības politikas aktualitātes.
Laugas purvā pēc modernākajām tehnoloģijām ierīkotajos laukos vairāk nekā 20 ha platībā pašlaik bagātīgi ražo septiņas Amerikas un desmit Latvijas lielogu dzērveņu šķirnes. Plānots nolasīt vairāk nekā 80 tonnas ogu. Bez valsts un ES atbalsta nozarē daudz paveikusi zemnieku saimniecība «Gundegas». Tajā audzē dižbrūklenes (lielogu dzērvenes), cidonijas, upenes, irbenes, pīlādžus, smiltsērkšķus. No ogām un augļiem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas (pasaulē labākās!) ražo sukādes, top arī sīrupi, sulas, tējas un vēl citi produkti.
Sestdien, 26. oktobrī, Kocēnos jau ceturto reizi Leģendu naktī apmeklētājiem durvis vērs Kokmuižas pils, piedāvājot vēl nebijušu pasākuma programmu, kas būs saistoša kā lieliem, tā arī maziem Kokmuižas apmeklētājiem.
No vairākiem valmieriešiem dzirdētas runas, ka tagad pilsētā esot uzstādīti arī stacionārie fotoradari, kuri tad nu ķeršot ātruma pārkāpējus, un soda kvītis pa pastu nākšot kā palu ūdeņi Gaujā! Rūcamlapa aplūkoja uz vietas divas pieminētās iekārtas – kamerām līdzīgi putnu būrīši uzstādīti uz luksofora staba Tērbatas ielas un Valkas ielas krustojumā pie Viesturlaukuma, tāda pati iekārta arī pie iebrauktuves Valmierā pa Matīšu šoseju. Kādam nolūkam šīs uzpariktes domātas, skaidrību viesa Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, telefonsarunā pastāstot, ka uzstādītās iekārtas paredzētas vispirms novērošanai. Jā, tajās varēs fiksēt arī garām braucošo transporta līdzekļu numurus, taču kameru uzdevums neesot pildīt fotoradara funkcijas, līdz ar to izpaliks arī ātruma pārkāpēju sodīšana pēc šīs informācijas. Ar papildu redzīgu aci gan šajā teritorijā katram turpmāk jārēķinās. Valmierā jau uzstādītas divas šādas novērošanas kameras, būšot vēl divas – arī pie iebrauktuvēm pilsētā.
Vidzemniekiem ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā un kopā ar Kultūras ministriju izstrādāt saliedētas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes.
Pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā (ViA) aizvadīts pirmais Pašvaldību atvērto datu hakatons, pulcējot kopumā 13 komandas. Strādājot plecu pie pleca 24 stundu laikā, dalībnieku uzdevums bija, izmantojot pieejamos atvērtos datus, izstrādāt inovatīvu mobilo lietotni vai tīmekļa vietni, kas risinātu pašvaldības izvirzītu problēmu.
Kocēnu novadā sākušās ikgadējās iedzīvotāju sapulces, no 21. līdz 30. oktobrim tās norisināsies kopumā septiņos ciemos – Bērzainē, Dikļos, Dauguļos, Kocēnos, Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā.
Oktobra sākumā LLU Jelgavas pilī tika sveikti 13 šī gada Attīstības fonda stipendiāti pavisam desmit fonda pārvaldītajās programmās. Viņu vidū arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 4. kursa studente Sabīne Anna Zīverte no Kocēnu novada, kurai par izcilību studijās, pētnieciskajā darbā un ārpusstudiju aktivitāti tika piešķirta LLU Senāta stipendija.
Vēl pavisam nesen, sakot vārdu “kazino” vai “azartspēles”, cilvēku pirmā asociācija bija ASV pilsēta Lasvegasa, kas gadiem ilgi bijusi slavena ar daudzveidīgo azartspēļu izvēli un izklaidēm. Taču pēdējo gadu tendences parāda, ka Lasvegasas popularitāte azartspēļu cienītāju vidū strauji krītas, un cilvēki izvēlas aizvien jaunus galamērķus, lai dotos bezrūpīgos atpūtas ceļojumos.
10. oktobris. Divi naktī. Saldi dusam? Nē! Ielecam autobusā, ielecam jaunā piedzīvojumā. Autobusā salikti tērpi, atribūtika un koferi, rokās pases, sejās smaidi un acīs nedaudz miega. Mazie un lielie Valmieras Viestura vidusskolas teātra «Sprīdītis» teatrāļi dodas uz Sanktpēterburgu Krievijā, kur mūs uzaicināja Sanktpēterburgas Latviešu biedrība «Daugava», lai Latvijas vēstniecībā, kurai šogad aprit 30 gadu, viesotos ar izrādi «Velniņi».
«Lai cilvēki justos labāk, dzīvotu veselīgāk un būtu videi draudzīgāki, eksperti norāda, ka iešana kājām un pārvietošanās ar velosipēdiem būtu galvenās jomas, kas jāattīsta,» teica Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, sveicot aktīvākos, kas piedalījās Eiropas Mobilitātes nedēļas akcijā.
Valmieras novada fonds projektu konkursā «Sev, tev, novadam» atbalstījis astoņas novadnieku radošas ieceres. Tās tiks realizētas gada laikā.
GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.
Sestdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās tautisko deju cienītāji, lai noskatītos tradicionālo sadancošanās koncertu Mēs – 3, Jūs – 3, kuru organizē Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs Agrā rūsa, trīs vietējām deju kopām piepulcinot kolektīvus no citiem Latvijas novadiem.