Pilsētās un novados

22. augusta pēcpusdienā Naukšēnu stadionā notika rosība, kopā sanāca skolotāji no Valmieras apkaimes – Mazsalacas, Rencēniem, Kocēniem, Rūjienas un Valmieras.

Pagājušajā piektdienā, precīzi Baltijas ceļa 30 gadu jubilejas reizē 23. augustā, daudzviet Latvijā tika atzīmēta šī mūsu tautām – latviešiem, igauņiem un lietuviešiem – nozīmīgā diena. Nākamajā dienā daudzu motociklu dzinēju rūkoņa gan jau satricināja arī Valmieru, taču šeit ādās tērptie vēja brāļi un vēja māsas tikai varbūt uz mirkli pieturēja, jo sestdien vietējo, Igaunijas un (salīdzinoši mazākā skaitā) arī Lietuvas motociklistu ceļi veda uz Strenčiem, kur notika Baltijas ceļa atcerei veltīts starptautisks motobrauciens Baltic Chain Run. Šāds pasākums pirmo reizi notika pirms 10 gadiem, atzīmējot mūsu trim valstīm vēsturiskās dienas – UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā iekļautā Baltijas ceļa – 20 gadus. Strenču novada pašvaldībai bija tas gods un arī atbildība uzņemt apmēram tūkstoš motobraucēju šogad.

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli un mēs, tās pilsoņi, tiešās vēlēšanās ievēlam tās likumdevēju – Eiropas Parlamentu (EP). Tomēr joprojām visai bieži līdztekus apgalvojumam "Eiropa mūs nesapratīs" izskan arī retoriski jautājumi: nu ko tad mēs, tādi maziņi, tajā Eiropā varam ietekmēt?

"Tas bija 2007. gada novembris. Pelēka, lietaina diena. Atceros, kā gāju uz parlamentu, bija satraukums, vai visu paveikšu labi," savu pirmo darba dienu Eiropas Parlamentā Briselē atceras Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS. Radiožurnālistu Ģ. Salmgriezi, kurš 2006. gadā kļuva par Eiropas cilvēku Latvijā, pirms 12 gadiem pievienoties savai komandai uzaicināja EP deputāti Valdis Dombrovskis, Rihards Pīks un Aldis Kušķis. "Latvijā man bija izcils darbs "Radio SWH", bet bija arī liela zinātkāre izprast Eiropas Savienības sarežģītos darbības mehānismus," pastāsta Ģirts.

Sabiedriskā transporta nozarē izaicinājumu joprojām netrūkst

Šogad prezentētās sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas mērķis ir pārsēdināt iedzīvotājus no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu, informē Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Mēģinājām skaidrot, cik tālu no šī mērķa esam patiesībā.

Kopbraukšanas pakalpojumu pirmsākumi meklējami ASV, bet mūsdienās tie strauji izplatās arī citviet pasaulē, tai skaitā Latvijā. Neskatoties uz sabiedrības nostāju, šis jautājums vēl aizvien raisa plašas diskusijas. Centāmies noskaidrot, ko par kopbraukšanas ieguvumiem, zaudējumiem, regulējumu un drošības aspektu saka paši pakalpojuma sniedzēji un izmantotāji.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji pārmetuši pašvaldībām tirgus kropļošanu ar tā saucamajiem skolēnu autobusiem, kuros nereti novada robežās tiek pārvadāti arī pieaugušie.

Tos, kuri ikvasar 23. augustā dodas uz Latvijas un Igaunijas robežpāreju Ķoņu pagasta Unguriņos, mājupceļā parasti sagaida kāds ugunskurs Rūjienas – Valmieras šosejas malā, vēja sveces vai vismaz pa kādai vientuļai svecītei – Baltijas ceļu pieminot: atceramies taču!

Tikko atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadskārtu. Daudzviet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija vēsturiskā notikuma atceres pasākumi ar atmiņām, karogiem, ugunskuriem un svecēm. Nu jau vairāku gadu garumā katru reizi 23. augusta vakarā Rūjienas novada Jeru pagasta Endzelē iepretī Rūjienas – Valmieras šosejai, pieminot Baltijas ceļu, pagasta iedzīvotājas DZINTRA VENDE un INDRA CELMIŅA neviena ne lūgtas, ne mudinātas iededz vairāk nekā simt gaismas lukturīšus. Ir bijuši gadi, kad viņas tur bijušas tikai divatā, bet bijušas daudzas reizes, kad ar saviem lukturīšiem nākuši arī citi vietējie, un tad jau gaismas ceļš sanācis krietni garāks. Nekur citur Latvijā vēsturiskajā Baltijas ceļa maršrutā nekas tāds nenotiek. Kā radās šī skaistā tradīcija? Par to stāsta abas tās uzturētājas.

Kamēr daudzviet Latvijā bango VARAM plānotās teritoriālās reformas domstarpības, pašvaldību darbs neapstājas, jo tām uzticētās funkcijas un pakalpojumi nepieļauj dīkstāvi. Arī Rūjienā, kur pēdējos gados paveikts daudz paliekoša novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašlaik realizācijā atkal vairāki interesanti projekti. Par tiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».

Jau 24. jūlijā «Liesma», uzrunājot gan Valsts vecāko veterināro inspektoru Mārci Ulmani, gan SIA «Valmieras tirgus» vadītāju Induli Āboltiņu un cūkkopības uzņēmuma «Kunturi» pārstāvi Guntu Boli, meklēja atbildi, kāpēc no tirgus aizgājuši vairāki tirgotāji. Kā galvenais iemesls šai situācijai tika minēts cūkgaļas cenu kāpums pasaulē un Latvijā, līdz ar to pirktspējas un tirgotāju peļņas samazināšanās. Apmeklējot Valmieras tirgu, uzklausīju arī pašu tirgotāju skaidrojumu.

Kocēnu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu, noslēgusi vēl vienu posmu vēsturiskā Kokmuižas pils kompleksa teritorijas attīstībā, izveidojot jaunu atpūtas vietu — lapeni.

Laikā, kad atzīmējam Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, uzsverot Baltijas valstu un tautu saliedētību cīņā par valstu neatkarības atgūšanu, pretstāvot Vācijas un PSRS parakstītajam Molotova-Ribentropa paktam, šis būs stāsts par citu Brīvības ceļu.

Turpinot iedzīvināt leģendām bagāto Kocēnu novada kultūrvēsturisko mantojumu, 6. un 7. septembrī Kocēnos jau piekto reizi notiks atjaunotie Kokmuižas svētki. Pasākuma tēma šogad ir «Leģendas atdzimšana» un tās satikšanās ar mūsdienu pasauli. Pavisam drīz no jauna atdzims leģendārais Kokmuižas brūzis, kas savulaik bija varenākā lauku alus darītava Vidzemes guberņā. Tajā tapa Eiropā iecienītāko veidu alus, un šobrīd noslēgumam tuvojas brūža atjaunošanas darbi, lai leģendāro alu pēc 80 gadiem atkal brūvētu Kokmuižā.

Kopš vakardienas pie Valmieras pilsdrupu ārējās sienas apskatāma akcijas Baltijas ceļš jubilejai veltīta ekspresizstāde, kurā iemūžināti vēsturiskie brīži pirms 30 gadiem.

Kad «Liesma» 15. augusta rītā ieradās Jeru pagasta Endzeles muižā, kurā vairākas vasaras notiek Rūjienas novada pašvaldības un tās Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra rīkotā vasaras nometne «Rūjas dadzis», tās dalībnieki ir tikko cēlušies, lai no  muižas dārzā uzceltās telšu pilsētiņas dotos brokastīs. Drīz vien visapkārt rīta klusumu nomaina bērnu smiekli un kņada. Tā kā «Liesma» vairāku gadu garumā ir bijusi aculieciniece šīs nometnes aktivitātēm gan sākotnē bijušajā Rūjas skolā, gan vēlāk Endzeles muižā, uzreiz ir skaidrs, ka tik daudz bērnu nometnē laikam gan ir pirmoreiz. Vai tā? Un kā gan ar tik kuplu, vienmēr darboties alkstošo pulku var tikt galā? To stadionā mirkli pirms komandu spēlēm vaicājām šīs nometnes idejas autorei, jauniešu centra vadītājai DAINAI ROZEI.

AISMA. Piekritīsiet, ka skan kaut kā īpaši! Rakstniece Ilze Indrāne savā grāmatā «Aisma» raksta: «Tu, kas starp ausmu un gaismu stāvi!»

Valmierā viņnedēļ viesojās Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasilijs Markovičs (Vasily Markovich).

Smiltenē sports bijis cieņā visos laikos – manā bērnībā puikas jūsmoja par Latvijas labākajiem riteņbraucējiem, kuri ik pavasari sacentās kritērija braucienos pilsētas ielās, un ar apbrīnu skatījās uz vidusskolnieku Andri Sarkani, kas bija izcīnījis PSRS jaunatnes čempiona titulu velokrosā. Riteņbraukšana turpināja atrasties uz viļņa arī turpmākajos gados – Smiltenē savas sporta gaitas sācis daudzkārtējais Latvijas čempions sprintā Agris Burovs, kas trekā saimniekoja septiņdesmito gadu vidū un otrajā pusē, par pasaules junioru čempionu treka riteņbraukšanā kļuvis Gaidis Lapiņš, bet Dainis Ozols 1992. gadā Barselonā, Latvijai atgriežoties olimpiskajā saimē, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. Tour de France godam startējis Gatis Smukulis, kas diemžēl šopavasar 32 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.