Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.
Kocēnu koris «Imera» un vokālais ansamblis «Imera», kuru vadītājs ir IMANTS TOČS, nedaudz ir apceļojuši pasauli dziedot – bijuši gan Slovākijā, gan Spānijā, gan Gruzijā, kā arī tepat kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.
Par Valmieras pieredzi, kas gūta konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, tikai finišā nedaudz zaudējot Liepājai, Liesmai stāsta TOMS UPNERS, Valmieras novada Kultūras pārvaldes un arī Valmieras Kultūras centra vadītājs, un LIENE JAKOBSONE, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.
Lauksaimniecības datu centra informācija par pienkopības ganāmpulkiem pēc 2021./2022. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība «Kalnapaipuži», kurā pērn līdz 30. septembrim bija 101 slaucamā govs ar gada vidējo izslaukumu 15870 kg no govs, kļuvusi par produktīvāko ganāmpulku valstī. Ar IVETU, SANDRI un viņu dēlu ARMANDU VILISTERIEM tikāmies robotfermā, kas ekspluatācijā nodota 2018. gadā, tajā par govju paaugstinātu labturību gādā ne tikai saimnieku trijotne, bet arī mākslīgais intelekts – astoņi dažādi roboti. Sarunas tēma: ģimene mūsdienu lauku sētā.
Soli pa solim tuvojamies jūlijā gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kad atkal vienuviet saplūdīs un manifestēs viss latviskais, kas mums kā tautai pieder, ko esam spējuši saglabāt, attīstīt un uzturēt dzīvu.
«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.
Aizvadītā gada vasarā Valmierā jau otro reizi norisinājās aktīvās atpūtas nometne – Vidzemes vasaras skola «Olimpiskais kvants», pulcējot dalībniekus no septiņām valstīm – Anglijas, Beļģijas, Īrijas, Latvijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.
Deinstitucionalizācijas (DI) ietvaros notika cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus.
INGA MADŽULE Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora amatā strādā vien kopš pagājušā gada 1. novembra, taču personiskā pieredze remigrācijas jautājumos, 20 gadus dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, kā arī nu jau deviņus gadus atkal dzīvojot te, palīdz izprast tautiešu bažas, kas saistītas ar atgriešanos Dzimtenē.
1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.
Piena lopkopībā, graudkopībā un sēklkopībā ilgus gadus strādājošo, bijušās zemnieku saimniecības «Ataugas» saimnieci, tagad SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāju, vairākkārt arī Mazsalacas domes deputāti, kā arī dažādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu finansiālo atbalstītāju LARISU GERASIMOVU mūspusē pazīst daudzi. Oficiāli viņa ir cittautiete, bet pēc savas būtības un izjūtām – latviete. Par to tad arī šis stāsts.
Valmierā nekad nav trūcis darbīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuri ar savām idejām spējuši aizraut līdzīgi domājošos, kopīgiem spēkiem paveicot lielus darbus. Viens no šādiem pozitīviem piemēriem ir Jāņparka iedzīvotāju kopiena un tās vadītāja, Vidzemes Augstskolas lektore un pētniece, Valmieras novada Gada cilvēks ANNA BROKA, ar kuras centieniem atdzīvināts vecākais parks pilsētā.
Senioru skaits pieaug
Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 32 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8%. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums, – liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats (2021) «Seniori Latvijā».
Pirms Ziemassvētkiem, kā zināms, notika «Valmieras novada Jaunatnes gada balvas 2022» pasniegšana vairākās nominācijās par jauniešu brīvprātīgo darbu, sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu projektu realizāciju un Dimanta jauniešu noteikšana. Tik vērienīgi, esot visiem vienkopus, Valmieras novadā tas notika pirmo reizi. Pārsteidza, ka tik daudzi dažāda vecuma jaunieši iesaistās gan skolas, gan arī neformālo grupu, Jauniešu centru un pat starptautiskos projektos. Plašāku stāstījumu par to lūdzām Valmieras novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistei DAINAI ROZEI.
Ir daudzas problēmas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem ar invaliditāti: vides pieejamība, nodarbinātības iespējas, sabiedrības attieksme. Kāds teiks, ka šīs problēmas Latvijā skar lielu daļu sabiedrības. Varbūt. Tomēr cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem tās ir daudz grūtāk, bieži neiespējami risināt pašiem. Vajadzīga līdzcilvēku, profesionāļu izpratne. Lēni, bet situācija labojas.
Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansētajā projektā “Novadi Zaļo” esam piedāvājuši jums iepazīties ar publikācijām par dažādām vides problēmām Latvijā un pasaulē. Noslēdzot projektu, vēlamies uzzināt kā mainījusies jūsu informētība un izpratne par vides tēmām. Tāpēc lūdzam veltīt dažas minūtes laika, lai atbildētu uz vienkāršiem jautājumiem.
«Esmu uztraukta par to, ka cilvēki reizēm nesaņem pakalpojumus, kas viņiem tiešām ir akūti nepieciešami, un tas ir briesmīgi,» saka Valmieras novada pašvaldības speciāliste veselības veicināšanas jautājumos GUNA POIKĀNE, viņa arī ilgus gadus darbojusies Vidzemes slimnīcas valdē, kā arī 1995. gadā dibinājusi ģimenes ārsta praksi, kurā strādā joprojām. Tātad cilvēks, kurš veselības aprūpi pārzina visos tās posmos.
Valmieras novadā ir vairākas privātaptiekas, kas strādā līdztekus tīklu aptiekām. Tas ir nepieciešams, lai visiem iedzīvotājiem nebūtu jādodas pēc vajadzīgajām zālēm un citreiz vienkārši pēc padoma pie farmaceitiem, kas strādā tīklu aptiekās Valmierā.
Uz sarunu aicinājām SIA «Rūjienas aptieka» vadītāju ILZI ROĶI, lai pastāsta par privātaptiekas ikdienu mazpilsētā.
Kopš Valmieras novadā izveidota Sociālo lietu pārvalde ar vairākām struktūrvienībām, piemēram, ģimenes un sociālajam atbalstam, veselības aprūpei un tās veicināšanai, atbildīgo speciālistu rūpju lokā ir nonākuši arī novada feldšeru punkti jeb medpunkti, kuros par lauku iedzīvotāju veselību joprojām gādā ārsta palīgi. Ko pakalpojuma nodrošināšanā un kvalitātes uzlabošanā izdevies paveikt pēc administratīvi teritoriālās reformas? Atbildes meklējām pie Valmieras novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītājas KAIJAS MUCENIECES.
Lielākoties sociālās aprūpes centru (SAC) galvenais uzdevums ir sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē. Darbības mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kas vērsti uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ, kā arī nodrošināt šo personu dzīves kvalitātes nepazemināšanos, novēršot negatīvās sociālās sekas šo personu dzīvē.