Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas? Ja laucinieki rod izeju, mulčējot ar tām apstādījumus vai vienkārši iearot tīrumā, pilsētniekiem lielais savākto lapu daudzums rada problēmas. Tomēr šoruden, piemēram, SIA “Preiļu saimnieks” ieviesa jauninājumu zaļo atkritumu, tajā skaitā arī koku lapu, savākšanai.
Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma jau 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.
Par sakoptu vidi diendienā jārūpējas arī lauksaimniekiem, jo viņu saimnieciskajā darbībā rodas dažādi otrreizējas pārstrādes jeb lauksaimniecības iepakojumi – plēves, lielie maisi, ķīmisko līdzekļu, minerālmēslu un citu šķidrumu kannas. Kā panākt, lai arvien mazāk ir to zemnieku, kuri šo iepakojumu izmestu mežā vai grāvmalā, skaidrojām, sarunājoties ar lauksaimniekiem, atkritumu apsaimniekotājiem un jomas ekspertiem.
Valmieras novadā ir vairāk nekā 120 kolektīvu/kopienu/grupu, kurās savu meistarību regulāri izkopj un jaunradē izpaužas pašdarbnieki jeb, kā tagad saka, amatieri. «Liesma» pabija viena no senākā kora Latvijā – jauktā kora «Trikāta» – mēģinājumā.
Skatē piedalās 10 amatierteātri
Amatierteātru aktieri ir īpaši ļaudis. Dziedātāji un dejotāji reti kurš pēc mēģinājuma vēl arī mājās dikti dzied un izdejo deju rakstus, bet aktieriem savs teksts visbiežāk ir arī mājasdarbs.
Te nav melots. Jo Valmieras Jaunatnes centrs Vinda ir gatavs aizpildīt brīvo laiku publikai no gadiem trim līdz... Līdz tam brīdim, kamēr cilvēks vēl grib savā dzīvē pamēģināt gūt prieku no kādas sev tīkamas nodarbes. Par visu Vindā šodien notiekošo un arī nākotnes nodomiem stāsta AGIJA VEINBERGA, Vindas direktora vietniece izglītības jomā.
Kā saglabāt dejotprieku? Tas vienkārši ir! Tā noteikti saka katrs no Valmieras novada deju kolektīvu dalībniekiem. Uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem šovasar no mūsu novada brauca 537 dejotāji, kas pārstāvēja 21 novada kolektīvu, bet pašu dejotāju novadā noteikti ir vairāk. Kā nebūt, ja pašā senākajā novada deju kolektīvā dejo no bērna kājas līdz sirmam vecumam!
Šīsvasaras Dziesmu svētkos Valmieras novadu pārstāvēja veseli pieci pūtēju orķestri: gājiena priekšgalā soļoja Dziesmu svētku tradīcijas šūpuļa Dikļu pārstāvji, bez viņiem savu pilsētu delegāciju soli raitāku darīja Valmieras kultūras centra p/o Signāls, Valmieras BUB pūtēju orķestris, Rūjienas Tālavas taurētājs un Strenču kultūras nama pūtēju orķestris. Varētu padomāt, ka šajā jomā viss ir ideālā kārtībā, diemžēl ne visur viss ir tik spoži un skanīgi, kā no malas izskatās.
“Kurzemē neatradīsiet nevienu upi bez bebra un viņa būvētā dambja,” saka laivu nomas uzņēmuma “Sofijas laivas” līdzīpašnieks Turaids Šēfers. “Bet es neteiktu, ka viņi vērtējami kā liela katastrofa, lai gan šo ūdens dzīvnieku ir daudz.”
Magda Jentgena, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja
Pie autoceļiem, muižām un parkos ne reti slejas skaistas koku rindas jeb alejas, kas tā vien atgādina pastkartītes skatus un liek neviļus iedomāties, kad un kādam nolūkam senā pagātnē tās stādītas. Lai arī liela daļa no tām ir aizsargājamas, ne viena vien aleja lemta aizmirstībai. Lai situāciju uzlabotu, Dabas aizsardzības pārvalde uzņēmusies vērienīgus aleju sakārtošanas darbus.
Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu teātris «Sprīdītis» šogad svinēja 65. dzimšanas dienu.
Jau pavisam agrā bērnībā vecāki mazulim rokā dod zīmuli, aicinot kaut ko uzzīmēt. Un sākas jauns, aizraujošs piedzīvojums! Ar laiku no švīkām jau parādās kas atpazīstams, un, ja zīmēšanu neizkonkurē citas nodarbes, šis piedzīvojums ja ne turpinās, tad kaut kur zemapziņā vēlēšanās iemācīties zīmēt klusībā gruzd, līdz izlaužas ar apņēmīgu: «Gribu zīmēt!»
Lai arī Plāņu apdzīvotās vietas administratīvi teritoriālo reformu rezultātā ir bijušas piederīgas Smiltenes, Valkas, Strenču, bet tagad Valmieras novadam, pagasta iedzīvotāju nemainīga vērtība izsenis bijusi nodarbošanās ar zemkopību un mežkopību. Pieteicāmies ciemos uz vienu no lielākajām saimniecībām «Lejas Ruķi» un, saņemot tās saimnieka graudkopja JĀŅA SILIŅA piekrišanu, vēl pirms pirmā sniega devāmies ceļā.
Viena no jauniešu biznesa idejām, ko projekta "Inovāciju granti Liepājas studentiem" (IGLS) ciklā šoruden eksperti atzina par veiksmīgām, bija Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņa Enrika Kalna un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas audzēkņa Žaņa Bruča-Meira komandas "Green@DEPO" pudeļu vākšanas kastu prototipi. Tādas kastes, pēc puišu domām, noderētu publiskās vietās un pasākumos, kad nezini, kur īsti likt izdzertā dzēriena pudeli.
Saskaņā ar eirobarometra aptaujas datiem 77% patērētāju Eiropas Savienības valstīs labprātāk labotu nopirktās preces, nevis pirktu jaunas. Tomēr tās visbiežāk jānomaina vai jāizmet remonta izmaksu un servisa trūkuma dēļ. "Salabot var gandrīz visu, bet dažkārt tas gluži vienkārši nav rentabli," saka SIA "Akmela" meistars Nikolajs Ismailovs.
To, cik liela ir tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi, Eiropas Parlaments atgādina vairākkārt, tomēr tekstila atkritumi atkal un atkal nonāk poligonos. Ātrā mode un tirgotāju atlaides noteikti nesamazina vēlmi iegādāties ko jaunu, veco iemetot atkritumu urnā. Lai situāciju vērstu uz labu, der aizdomāties par to, kā tikt pie kā jauna, uz veikalu nemaz neejot.
Mājas, kas rodamas tepat Valmieras pievārtē, ir īsta vēstures krātuve. Dzīvojamā māja ir pati lepnākā, bet tai blakus ratnīca, kūts, klēts, kalpu māja. Tas viss arī pārsimt gadu vecu ozolu, liepu ieskauts. Kas ir no jauna? «Mičkēns» nu jau gadu ir Urbānu ģimenes īpašums. Anna, Kaspars un meitiņa Dārta ir «Mičkēna» jaunie saimnieki, un viņi ir pārliecināti, ka senā vieta un dižā māja ir ilgi un tieši viņus gaidījusi.
Kad iepriekšējo reizi pirms vairākiem gadiem tikāmies ar Naukšēnu pagasta jauno zemnieku ANDI BOŠU, mūsu saruna notika lauka vidū, jo tobrīd Andis bija aizņemts ar lopbarības sagatavošanu vecāku saimniecības Tiltgaļi ganāmpulkam, kura izslaukumi ir vieni no augstākajiem visā valstī.
Skaņkalnes pagasta «Vērmaņos» saimnieko mazsalacietes DAIGAS SPRICES ģimene. Kad dodamies ciemos, Daiga stāsta, ka pēdējo gadu laikā «Vērmaņi» ir piedzīvojuši pārvērtības – ir uzlikta koka sēta, kas apjož māju, ir iestādīti dažādi košumkrūmi un puķes, kā arī uzcelta pirtiņa, kas bijis Daigas sapnis. Arī saimniecība piedzīvojusi pārmaiņas – govju vietā šobrīd ir truši, kas priecē pašus un ciemiņus, bet arī prasa darbu un lielu uzmanību. Ir savs piemājas dārzs un siltumnīca, kur izaudzēt dārzeņus gan sev, gan trušiem. Sarunā Daiga atklāj, ka «Vērmaņu» māja ir celta 1926. gadā un pēc dažiem gadiem svinēs apaļus 100 gadus, tāpēc māju mīļi sauc par večiņu.