INGA MADŽULE Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora amatā strādā vien kopš pagājušā gada 1. novembra, taču personiskā pieredze remigrācijas jautājumos, 20 gadus dzīvojot un strādājot ārpus Latvijas, kā arī nu jau deviņus gadus atkal dzīvojot te, palīdz izprast tautiešu bažas, kas saistītas ar atgriešanos Dzimtenē.
1953. gadā sāka būvēt Sedas kūdras fabriku, uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, pati jaunākā informācija no oficiālās statistikas portāla OSP liecina, ka Sedā patlaban ir 1102 iedzīvotāji.
Piena lopkopībā, graudkopībā un sēklkopībā ilgus gadus strādājošo, bijušās zemnieku saimniecības «Ataugas» saimnieci, tagad SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāju, vairākkārt arī Mazsalacas domes deputāti, kā arī dažādu sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu finansiālo atbalstītāju LARISU GERASIMOVU mūspusē pazīst daudzi. Oficiāli viņa ir cittautiete, bet pēc savas būtības un izjūtām – latviete. Par to tad arī šis stāsts.
Valmierā nekad nav trūcis darbīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuri ar savām idejām spējuši aizraut līdzīgi domājošos, kopīgiem spēkiem paveicot lielus darbus. Viens no šādiem pozitīviem piemēriem ir Jāņparka iedzīvotāju kopiena un tās vadītāja, Vidzemes Augstskolas lektore un pētniece, Valmieras novada Gada cilvēks ANNA BROKA, ar kuras centieniem atdzīvināts vecākais parks pilsētā.
Senioru skaits pieaug
Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 393698 seniori 65 gadu vecumā un vairāk, kas ir 20,8% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt pirms 32 gadiem (1991. gadā) senioru īpatsvars bija gandrīz divreiz mazāks – 11,8%. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits pieaug. Senioru skaita pieaugumu ietekmē dažādi faktori, tai skaitā arī paredzamā mūža ilguma pieaugums, – liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats (2021) «Seniori Latvijā».
Pirms Ziemassvētkiem, kā zināms, notika «Valmieras novada Jaunatnes gada balvas 2022» pasniegšana vairākās nominācijās par jauniešu brīvprātīgo darbu, sabiedriski nozīmīgu iniciatīvu projektu realizāciju un Dimanta jauniešu noteikšana. Tik vērienīgi, esot visiem vienkopus, Valmieras novadā tas notika pirmo reizi. Pārsteidza, ka tik daudzi dažāda vecuma jaunieši iesaistās gan skolas, gan arī neformālo grupu, Jauniešu centru un pat starptautiskos projektos. Plašāku stāstījumu par to lūdzām Valmieras novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistei DAINAI ROZEI.
Ir daudzas problēmas, ar ko jāsaskaras cilvēkiem ar invaliditāti: vides pieejamība, nodarbinātības iespējas, sabiedrības attieksme. Kāds teiks, ka šīs problēmas Latvijā skar lielu daļu sabiedrības. Varbūt. Tomēr cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem tās ir daudz grūtāk, bieži neiespējami risināt pašiem. Vajadzīga līdzcilvēku, profesionāļu izpratne. Lēni, bet situācija labojas.
Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansētajā projektā “Novadi Zaļo” esam piedāvājuši jums iepazīties ar publikācijām par dažādām vides problēmām Latvijā un pasaulē. Noslēdzot projektu, vēlamies uzzināt kā mainījusies jūsu informētība un izpratne par vides tēmām. Tāpēc lūdzam veltīt dažas minūtes laika, lai atbildētu uz vienkāršiem jautājumiem.
«Esmu uztraukta par to, ka cilvēki reizēm nesaņem pakalpojumus, kas viņiem tiešām ir akūti nepieciešami, un tas ir briesmīgi,» saka Valmieras novada pašvaldības speciāliste veselības veicināšanas jautājumos GUNA POIKĀNE, viņa arī ilgus gadus darbojusies Vidzemes slimnīcas valdē, kā arī 1995. gadā dibinājusi ģimenes ārsta praksi, kurā strādā joprojām. Tātad cilvēks, kurš veselības aprūpi pārzina visos tās posmos.
Valmieras novadā ir vairākas privātaptiekas, kas strādā līdztekus tīklu aptiekām. Tas ir nepieciešams, lai visiem iedzīvotājiem nebūtu jādodas pēc vajadzīgajām zālēm un citreiz vienkārši pēc padoma pie farmaceitiem, kas strādā tīklu aptiekās Valmierā.
Uz sarunu aicinājām SIA «Rūjienas aptieka» vadītāju ILZI ROĶI, lai pastāsta par privātaptiekas ikdienu mazpilsētā.
Kopš Valmieras novadā izveidota Sociālo lietu pārvalde ar vairākām struktūrvienībām, piemēram, ģimenes un sociālajam atbalstam, veselības aprūpei un tās veicināšanai, atbildīgo speciālistu rūpju lokā ir nonākuši arī novada feldšeru punkti jeb medpunkti, kuros par lauku iedzīvotāju veselību joprojām gādā ārsta palīgi. Ko pakalpojuma nodrošināšanā un kvalitātes uzlabošanā izdevies paveikt pēc administratīvi teritoriālās reformas? Atbildes meklējām pie Valmieras novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītājas KAIJAS MUCENIECES.
Lielākoties sociālās aprūpes centru (SAC) galvenais uzdevums ir sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pensijas vecuma personām, kā arī I un II grupas invalīdiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē. Darbības mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kas vērsti uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ, kā arī nodrošināt šo personu dzīves kvalitātes nepazemināšanos, novēršot negatīvās sociālās sekas šo personu dzīvē.
Kopš 2017. gada pavasara sociālo aprūpi mājās arī Valmieras pusē uzņēmusies biedrība «Latvijas Samariešu apvienība». Cik nepieciešams un cik pieejams ir šis pakalpojums, stāsta samariešu apvienības Vidzemes nodaļas vadītāja KARĪNA VECĀ.
Ārsti un ārstu palīgi, medmāsas un viņu palīgi – tās ir profesijas, kas pieprasītas Latvijas darba tirgū. Šī pati tendence vērojama arī Valmieras novadā. Veselības aprūpes iestādēm ir pat izstrādāti veidi un plāni, kā jaunos mediķus uzrunāt un piesaistīt.
Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā. Par šo lietu kārtību un kopsakarību Valmieras novadā zinīgākā sarunu biedrene Liesmai šķiet EVIJA NAGLE, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietniece un Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja.
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, profesionālās un speciālās mācību iestādes un interešu izglītības iestādes – Valmieras novada izglītības sistēmas pūrs, kas jānotur un jāpilnveido.