PROJEKTS

Pesticīdu lietošanas sērga nemazinās

- 5.Maijs, 2021
PROJEKTS
Portālā

Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas "Dzīvā zeme" organizatorēm.

Izvairīties no eko trikiem

- 21.Aprīlis, 2021
PROJEKTS
Portālā

Klimata pārmaiņas, zaļais kurss, zaļināšana, ekoloģiska un bioloģiska ražošana un produkti – šie un līdzīgi jēdzieni aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, atstājot paliekošas pēdas apziņā un pamazām arī veidojot mūsu ikdienas izvēles un paradumus. Aizvien vairāk "zaļu", "ekoloģisku" un "bio" produktu parādās arī veikalu plauktos. Tos izceļ aicinoši uzraksti un īpaši apzīmējumi. Vai varam tiem uzticēties? Par ekomarķējumu sarunājamies ar vienu no zinošākajām ekspertēm šajā jautājumā, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāvi ILZI NEIMANI.

Taupīt enerģiju ar jaunu domāšanu

- 21.Aprīlis, 2021
PROJEKTS
Portālā

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums "Tukuma ūdens" ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA "Tukuma ūdens" valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: "Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju."

Daba bez cilvēka arī nevar

- 19.Aprīlis, 2021
PROJEKTS
Portālā

Dabas parks "Abavas senleja" uzskatāms par vienu no bioloģiski vērtīgākajām dabas teritorijām Latvijā. Te konstatēti 16 aizsargājamie biotopi, un viens no tiem atrodas teju vai pašā pilsētas centrā, blakus senajiem pilskalniem – Pūzurgravā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā bijusi ar mežu un krūmiem aizaugusi vieta. Bet kopš te saimnieko un tās dabisko vidi uztur Līga Aukšmukste, vietas vērtība dabas pētnieku un interesentu acīs pieaug gadu no gada. Dabas parks "Abavas senleja" uzskatāms par vienu no bioloģiski vērtīgākajām dabas teritorijām Latvijā. Te konstatēti 16 aizsargājamie biotopi, un viens no tiem atrodas teju vai pašā pilsētas centrā, blakus senajiem pilskalniem – Pūzurgravā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tā bijusi ar mežu un krūmiem aizaugusi vieta. Bet kopš te saimnieko un tās dabisko vidi uztur Līga Aukšmukste, vietas vērtība dabas pētnieku un interesentu acīs pieaug gadu no gada.

Ar lepnumu par savu pļavu

- 19.Aprīlis, 2021
PROJEKTS
Portālā

Pērn noslēdzās dabas skaitīšanas ceturtā sezona, kad eksperti apsekoja un uzskaitīja dabas vērtības, tostarp vairāk nekā 130 000 hektāru zālāja. No tiem vien 45% atzina par bioloģiski vērtīgiem, bet, kā stāsta Latvijas Universitātes lektore, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte LINDA UZULE, vairākos gadījumos īpašnieki tikai vēlāk atzinuši, ka zālājus aparuši vai apmežojuši. Vaicājām ekspertei, kas veicinātu cilvēku izvēli par labu zālājam aramzemes vietā un ar kādām metodēm zālāja īpašniekiem to padarīt vērtīgāku.

Atkritumu šķirošana dos rezultātus

- 23.Marts, 2021
PROJEKTS
Portālā

Nesen ievēroju, ka pie bērna iecienītās sulas paciņas ierastā plastmasas salmiņa vietā ir kartona salmiņš. Tā ir pirmā mazā uzvara saražoto atkritumu daudzuma samazināšanas plānā, jo, kā zināms, jau šā gada vasarā stājas spēkā aizliegums tirgot daudzus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Vides aktīvistu un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvjiem lūdzām komentēt šo un citas aktivitātes, ko paredz atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.−2028. gadam.

Vienīgā svira ir sabiedrības informēšana

- 23.Marts, 2021
PROJEKTS
Portālā

To, ka izstrādātais valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028. gadam ir jauns izaicinājums pašvaldībām un ka tajā izvirzītos ambiciozos mērķus varēs sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, sadarbojoties visām šajā procesā iesaistītajām pusēm, atzīst gan pašvaldību, gan atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji. Madonas novada pieredze ir tikai viens piemērs, tomēr tas labi raksturo situāciju.

Iepakojums, kas nenodara pāri videi

- 8.Marts, 2021
PROJEKTS
Portālā

Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājams iepakojums, liecina AS "AJ Power Recycling", biedrības "Zero Waste Latvija" un SIA "ZAAO" kampaņas "Gudri pakot – gudri šķirot" laikā veiktā analīze.

Vispirms jāizvērtē situācija katrā pašvaldībā

- 8.Marts, 2021
PROJEKTS
Portālā

Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, sekmējot virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti.  Par to, kā atkritumu apsaimniekošanas plānā (2021.–2028. g.) paredzēts samazināt atkritumu daudzumu Latvijā un kādi uzdevumi doti pašvaldībām, sarunājāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos ALDU OZOLU.

Jābeidz ņemt, izmantot un izmest

- 26.Februāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas "ņemt-izmantot-izmest" pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.

Daba pasaka priekšā nākotnes plānus

- 26.Februāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. "Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā."

Paretina satiksmi un atsvaidzina gaisu

- 11.Februāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Aprites ekonomikai raksturīgais biznesa modelis ir dalīšanās. Viens no šādiem pakalpojumiem ir koplietošanas auto noma. Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgā auto par labu koplietošanas transportlīdzeklim, un kādu labums šāds bizness sniedz? To skaidrojām, uzrunājot koplietošanas pakalpojumu sniedzējus.

Salabot un lietot, nevis izmest atkritumos

- 11.Februāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Aprites ekonomika ir jēdziens, kas tikai pirmajā brīdī šķiet tāds, kas neattiecas uz katru no mums. Patiesībā, mainot ikdienas paradumus, mēs varam rūpēties ne tikai par valsts, bet arī visas planētas gudrāku apsaimniekošanu.  Iegādājoties lietas, ko var izmantot ilgstoši, arī atkritumu rodas mazāk. Aprites ekonomikas ieviešanai vajadzētu būt vienam no Latvijas ilgtermiņa mērķiem, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore RUDĪTE VESERE.

Dot produktam otru iespēju

- 22.Janvāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Ik dienu pasaulē un arī Latvijā ļoti daudz tiek izmesti un izšķērdīgi lietoti pārtikas produkti. Atkritumos nonākušais pārtikas daudzums ir nopietna vides problēma, kuras risināšanā būtu jāiesaistās ikvienam – viss, kas nepieciešams, ir vēlme un mazliet radošuma. Par to, kā reāli samazināt izmestās pārtikas daudzumu, lūdzām pastāstīt šefpavāri, Latvijas Pavāru kluba un Latvijas "Bocuse d'Or" akadēmijas prezidenti SVETLANU RIŠKOVU.

Daudz darba vēl priekšā

- 22.Janvāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.

Jauna apņemšanās – sāksim kompostēt

- 8.Janvāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Pārtikas atkritumu tematika ir kļuvusi aktuāla arī Latvijā, jo arī pie mums pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūstot izdala atmosfērā kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, metānu, un citus toksiskus blakusproduktus. Viens no paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir komposta veidošana, ko savā ikdienā arvien vairāk iekļauj zaļi un praktiski domājoši cilvēki.

Ar cieņu pie vakariņu galda

- 8.Janvāris, 2021
PROJEKTS
Portālā

Pārtika ir mūsu visu ikdienišķais enerģijas avots, kam veltām daudz laika un uzmanības. Tā ir svarīga gan izdzīvošanai, gan arī labsajūtai, tomēr pārtika ir arī tā, kas pasaulei dara lielu postu, jo trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Organizācija "Zaļā brīvība", īstenojot projektu "Ar cieņu par pārtiku", cer uzlabot sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu. Projekta vadītāja INGA BELOUSA sniedza mums dažus noderīgus padomus, kā samazināt pārtikas atkritumu rašanos mājsaimniecībā.

Deguns neļaus samelot

- 30.Decembris, 2020
PROJEKTS
Portālā

Pašvaldību atļautos decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus lielā mērā ierobežo bažas par iedzīvotāju apzinīgumu – noprotams pēc Saldus novada būvvaldes vadītājas Ingrīdas Andersones skaidrojuma.

Iespēju būs vairāk

- 23.Decembris, 2020
PROJEKTS
Laikrakstā

Vīrusa pandēmija pārņēmusi visas pasaules prātus un aizēnojusi citkārt svarīgos notikumus. Tomēr jācer, ka dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs, tāpēc jādomā vien ir, kā dzīvosim tālāk, piemēram, pēc administratīvi teritoriālās reformas. Un tā gluži nav, ka reforma kovida dēļ atlikta malā – pamazām viss notiek. Ļaujot arī «Liesmas» lasītājiem nedaudz ieskatīties procesā, sarunājos ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, topošā novada lielākās pašvaldības vadītāju, kuram uzticēts ne tik viegls uzdevums – sagatavot visu nepieciešamo, lai reformas rezultātā vienā lielā novadā apvienotos astoņas pašvaldības.