Kopš 2017. gada pavasara sociālo aprūpi mājās arī Valmieras pusē uzņēmusies biedrība «Latvijas Samariešu apvienība». Cik nepieciešams un cik pieejams ir šis pakalpojums, stāsta samariešu apvienības Vidzemes nodaļas vadītāja KARĪNA VECĀ.
Ārsti un ārstu palīgi, medmāsas un viņu palīgi – tās ir profesijas, kas pieprasītas Latvijas darba tirgū. Šī pati tendence vērojama arī Valmieras novadā. Veselības aprūpes iestādēm ir pat izstrādāti veidi un plāni, kā jaunos mediķus uzrunāt un piesaistīt.
Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā. Par šo lietu kārtību un kopsakarību Valmieras novadā zinīgākā sarunu biedrene Liesmai šķiet EVIJA NAGLE, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietniece un Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja.
Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.
Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ierakstīti zīmīgi vārdi: "Mēs esam tie, kam vislabāk zināms par procesiem uz zemes, zem zemes, ūdenī un debesīs". Daudzās jomās tiešām no precīzām prognozēm ļoti atkarīgs viss nozares darbs, arī cilvēku drošība. Turklāt tā vien liekas, ka globālo klimata pārmaiņu dēļ Latvijā arvien biežāk piedzīvojam dabas parādības, kas agrāk šeit nebija tipiskas un iedzīvotājus pārsteidz nesagatavotus. Par to, kā šajos apstākļos tiek modernizēta novērojumu veikšana un laikapstākļu prognozēšana, arī pilnveidota iedzīvotāju brīdināšanas sistēma, runājāmies ar LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāju Lauru KRŪMIŅU.
Pēdējais gadsimts visā pasaulē skaidri apliecina, ka klimata pārmaiņas nav tikai teorētisks jēdziens, kam ir maz sakara ar realitāti. Viena no rekomendācijām – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu, tostarp oglekļa dioksīda jeb CO2, izmešus. Bet viens no veidiem, kā Latvijas purvos iekonservēt tik nevēlamo CO2 un nepieļaut tā nonākšanu atmosfērā, ir izstrādātus kūdras purvus rekultivēt, proti, izveidot ūdenstilpes, apmežot, apstādīt ar dzērvenēm un citām lauksaimniecības kultūrām. Var arī veidot purvu no jauna jeb renaturalizēt. Par šo procesu runājāmies arī ar nozares pārstāvjiem.
Pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ģimnāzijas, profesionālās un speciālās mācību iestādes un interešu izglītības iestādes – Valmieras novada izglītības sistēmas pūrs, kas jānotur un jāpilnveido.
Lai gan ir gandrīz mācību gada vidus – mājaslapā «Esi skolotājs» ir publicētas 446 skolotāju vakances visā Latvijā, tas diemžēl nav noslēpums, ka ir pedagogu trūkums.
Par Valmieras novada pašvaldības un valsts atbalstu novada pirmsskolas izglītības iestādēm pēc administratīvi teritoriālās reformas stāsta Valmieras novada pašvaldības speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos GUNA ZVIRGZDA.
Vidzemes Augstskola (ViA) ir neatņemama Vidzemes reģiona attīstības daļa, tā ar savu pienesumu paaugstina kopējo intelektuālo izglītības līmeni reģionā, jo no visiem augstskolas studentiem šobrīd 67% ir Vidzemes reģiona iedzīvotāji.
Kāds ir ViA ieguldījums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā reģionālā un nacionālā līmenī, stāsta Vidzemes Augstskolas Komunikācijas grupas vadītāja LĪVA FREIDENFELDE.
Sarunu valodā Vidzemē lielāko, bet Latvijā otro lielāko speciālās izglītības iestādi sauc īsāk – Gaujas krasts, bet senās un nepārtraukti attīstības ceļu ejošās mācību iestādes nosaukums ir Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs.
Administratīvi teritoriālā reforma nākusi arī ar pārmaiņām skolēnu izvadāšanas variantā. Par situāciju Valmieras novadā, kurā ir pašiem savs pašvaldības pasažieru pārvadātājs VTU Valmiera, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs AIGARS VĪTOLS.
Ilgus gadus latviešu valodas kopšanai veltījis Kocēnu skolas direktors MĀRIS BUŠMANIS, savulaik vadot latviešu valodas skolotāju apvienību, kā arī organizējot Vispasaules diktāta latviešu valodā rakstīšanu.
Diskusijas par latviešu valodu sākās līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un nav rimušas vēl joprojām, lai arī tā ar likumu noteikta par vienīgo valsts valodu un šobrīd noteikts pārejas periods, lai no 2025. gada mācības vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē notiktu tikai latviešu valodā.
Dzimtās valodas kopšana un godā celšana nav iedomājama bez vecāku līdzdalības, par ko uzklausīju zvērināta advokāta, trīs dēlu tēva ALDA ALLIKA pārdomas:
Valmierā pašlaik strādā divas privātās skolas: mūzikas un mākslas vidusskola «Universum» un «Zaļā skola», kā arī ir pieejami sertificētu auklīšu bērnu uzraudzības pakalpojumi mājdārziņos: «Lielam Augt», «Puķuzirnis», «Mazie pelēni» un «Mārīšu mājdārziņš». Vai Valmieras novada pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošinātājam (auklei) un novada pašvaldības atbalsts vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto izglītības iestādi, ir pietiekams stimuls šādu privāto iniciatīvu attīstībai? Pieredzē dalīties aicinājām mājdārziņa «Puķuzirnis» izveidotāju un vadītāju VITU LELLI.
Vasaras saulgriežu laikā, kad dabā viss plaukst un smaržo, cilvēki daudz laika pavada ārā, pilnu krūti elpojot svaigu gaisu. Taču tieši šajās idilliskajās dienās izmešu rādītāji uzkāpj divreiz augstāk un bīstami pietuvojas pieļaujamai normai. Kas notiek? Tas, ka gandrīz katrā sētā deg Jāņu ugunskurs un kūp grils. Tieši tāpat aukstajā sezonā nozīmīgu iespaidu uz gaisa kvalitāti atstāj apkures iekārtas.
Šovasar Valsts vides dienests saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, puse no tām bijusi karstajā augustā, biežākais neapmierinātības iemesls – traucējoša smaka. Reaģējot uz iedzīvotāju bažām, dienests veicis pārbaudes, taču vairumā gadījumu ticis konstatēts – uzņēmumi darbojas atļaujās noteiktās normas robežās, smakas ir nenovēršama blakusparādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos. No 124 augustā izskatītajām sūdzībām par traucējošu smaku apstiprinājušās vien piecas, kas saistītas ar pārkāpumiem uzņēmumu darbībā.
Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā. Mūsu mežos 36% koku ir priedes, 16% – egles, 24% – bērzi, 9% – apses, tad baltalkšņi, melnalkšņi, ozoli, oši un citi koki. Tieši koku daudzveidība ir viena no mūsu mežu vērtībām, turklāt daudzi atzīst, ka bez bioloģiskās vērtības var runāt arī par citiem labumiem, kuru mums nebūtu bez meža.