Valmieras novads Latvijā, iespējams, ir viens no sportiskākajiem. Galu galā mums pat starptautisku atpazīstamību regulāri nodrošina BMX braucēji uzreiz no diviem Valmieras klubiem, turpat arī futbolisti, basketbolisti, florbolisti, hokejisti, vieglatlēti, peldētāji, airēšanas slalomisti, tenisisti, badmintonisti... Par situāciju kopumā novadā vislabāk informētais cilvēks, protams, ir RIHARDS ZALTE, Valmieras novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs.
SIA "ZAAO" dabas un tehnoloģiju parks “Urda” izglītības iestādēm, darba kolektīviem un interešu grupām piedāvā mācības par vidi un vidē. Te atrodas aprites ekonomikas centrs “Daibe” (atkritumu poligons). Arī pieaugušie var doties izzinošā izpētes braucienā, piedalīties atkritumu šķirošanas meistarklasē.
Pirms deviņiem gadiem Gaujas aizsardzības aktīvistu grupa kopā ar Jaunpiebalgas novada domi nodibināja Gaujas fondu. Gadu gaitā dažādi pasākumi, praktiskas aktivitātes saistījušas ne tikai jaunpiebaldzēnus.
Cēsīs netālu no dzelzceļa stacijas, blakus bibliotēkai jau četrus gadus darbojas beziepakojuma veikals "Ieber.lv". Saimniece Agnese Gaidelione pastāsta, ka pašiem ideja par šādu veikalu ļoti patikusi, un zaļais dzīvesveids, vides saudzēšana taču ikvienam ir svarīga.
Vidzemes slimnīcā ir pieejamas ārstu speciālistu konsultācijas un pakalpojumi, kas palīdz stiprināt, uzlabot veselību vai to atgūt pēc nopietnām saslimšanām. Lielākais atbalsta resurss novada un visa reģiona pacientiem ir Vidzemes rehabilitācijas centrs.
Projekts paredz Rehabilitācijas centra būtisku paplašināšanu, lai varētu nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu gan ambulatorajiem, gan stacionāra pacientiem. Projektu plānots pabeigt 2024. gada nogalē. Projekta ietvaros plānots izbūvēt epidemioloģiskām prasībām atbilstošas vingrošanas zāles, speciālistu kabinetus, ūdens dziedniecības zonu, fizioterapijas procedūru telpas, medicīniskās masāžas kabinetu, sensorās un sāls istabas, saunas telpas un citas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās telpas.
Jau gadu desmitiem pamatoti lepojamies ar Valmieras Sporta skolas audzēkņu sasniegumiem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Par to, vai ar sportošanu iespējams uzlabot veselību, uz sarunu aicināju Valmieras Sporta skolas direktori Līgu Dzeni, viņas vietnieci izglītības jomā Ivetu Grunti-Dinsbergu, interešu programmas bērniem ar īpašām vajadzībām īstenotājas Sarmīti Ulanovsku un Sandru Vilni.
Valmieras novadā cilvēkiem ar invaliditāti ir dažādas iespējas, lai sportiski izkustētos – daudz kas atkarīgs no vēlmes un spējām.
Aizvien biežāk medijos dzirdam ne vien par klimata un citām pārmaiņām dabā, bet arī to, kas tiek darīts, lai tās mazinātu. Tāpat izskan aicinājumi rīkoties ikvienam – šķirot atkritumus, neēst gaļu, iegādāties elektroauto, nepirkt lietas, ko mums nevajag, utt. Pareizo, dabai draudzīgo rīcību saraksts kļūst garāks. Jau tagad dzīvojam un domājam nedaudz citādi nekā pirms gadiem divdesmit. Vērojot apkārt notiekošo, rodas sajūta, ka būs jāmainās vēl. Par to, kādas ir tendences dabas aizsardzībā, klimata pārmaiņu mazināšanas politikā un ar to saistītajās jomās, runājām ar Pasaules Dabas fonda (PDF) direktoru Latvijā Jāni ROZĪTI.
Limbažnieku Madaras un Māra Garklāvu ģimenē aug trīs bērni – Leons, Augusts un Ādams. Ģimene dabai draudzīgāk cenšas dzīvot jau sen, un Madara piekrita ar mums dalīties pieredzē, kas var iedvesmot arī citus.
Šogad Latvijā stājušies spēkā noteikumi par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu. Atkritumi jāšķiro, jo to pārstrādē iegūst jaunus resursus (biogāzi, siltumu, elektrību un kompostu augsnes ielabošanai) un tas palīdz samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.
Veikali pilni izaicinājumu. Plašā piedāvājumā gan saldināti dzērieni pudelēs ar krāsainām etiķetēm, gan kārdinošas tortes un kūciņas vitrīnās. Ja vēl pa veikalu izplatās tikko ceptu smalkmaizīšu smarža, tai pretoties ir gandrīz neiespējami. Doma jau skrien tālāku ceļu – līdz tasītei kafijas, ko malkojot, kūciņa vai tortes gabaliņš labi iederēsies.
Nesen medijos bija intervijas ar Dailes teātra aktieri Kasparu Dumburu. Ne tikai par galveno lomu filmā «Elpot zem ūdens», par kuru viņš kā Gada aktieris bija nominēts «Lielā Kristapa» balvai, bet arī par personīgo cīņu pret atkarību. Aktieris uzsvēra, ka atveseļošanās ceļš iemācījis pieņemt palīdzību un ka, pateicoties atkarīgo atbalsta grupām, viņam beidzot ir izvēle. Mēs, gatavojot šo publikāciju, sazinājāmies ar vienu no AA sadraudzības biedriem. Tā kā viņš vēlējās palikt anonīms, tad vienojāmies, ka sauksim viņu par Kārli.
Divas ziņas. Labā – Valmierā uz Cēsu ielas tumši logi kādai vēl nesen tā sauktajai laimētavai. Prieks, ka vismaz šajā nelaimes perēklī šis bizness azartspēļu saimniekam Valmierā ir izčākstējis, kaut nu šis – ar Zilo dimantu – nebūtu pēdējais precedents!
Mūsdienās jauniešiem ir daudz vairāk vilinājumu un iespēju izmēģināt atkarību izraisošas vielas, nekā tas bija viņu vecākiem un vecvecākiem. Līdzās tradicionālajiem apdraudējumiem kā alkohols un tabakas izstrādājumi izplatītākie atkarību veidi pusaudžiem un jauniešiem ir arī, piemēram, elektroniskās cigaretes, dažādi preparāti, marihuāna u.c., kā arī slazdus izliek informācijas tehnoloģijas, radot atkarību no viedierīcēm – sociālajiem medijiem un videospēlēm.
Atkarības ietekmē attiecības un ģimeni, radot materiālus riskus un garīgus zaudējumus, arī vardarbību, sāpes vai ciešanas.
Atveseļošanās no dažādām postošām atkarībām nemēdz būt ātra un vienkārša, tomēr speciālistu uzraudzībā tā var būt krietni efektīvāka, tāpēc Liesma paviesojās pie Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas darbiniekiem, lai rastu atbildes uz vairākiem jautājumiem, kuri varētu interesēt tos, kam ir vēlēšanās tikt vaļā no saviem dēmoniem. Taču vispirms mūsu sarunu biedru nelielas vizītkartes par savu profesionālo izvēli.
Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.
Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.
Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.