Nākamgad vēl pirms Jāņiem viņš kļūs četrdesmitgadnieks. Tikai. Taču var teikt, ka dzīvē jau paveicis gana daudz. Un mēs, valmierieši, varam lepoties kaut vai ar to, ka šis Valmieras puika ir īpašs visā Latvijas advokātu cunftē, jo Lauris Klagišs savulaik bija visu laiku jaunākais advokāts atjaunotās Latvijas vēsturē.
Daiņa laiks bija tāds spilgts, — tā par gadiem, kad Jaunatnes centra Vinda direktors bija DAINIS TRĒZIŅŠ, sirsnīgi teica Lija Ābele, arī viena no Vindas veterāniem. Viņa laiks centrā sākās 2001. gadā, bet kopš 2011. gada Dainis vada Kocēnu pamatskolu, nācis taisnā ceļā no Vindas.
MARIJA NIKOLA JANSONE ir Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolniece un skolēnu pašpārvaldes prezidente. Viņa veiksmīgi piedalījās konkursā vidusskolēniem «Latvijas Valsts mežu Bioekonomikas skola», iegūstot pirmo vietu un stipendiju 700 eiro apmērā, tāpat ar savu domubiedru palīdzību veidoja video projektam «Tava klase».
Jau rakstīju par vietējās latviešu biedrības rīkoto karnevālu “Lustes Ulmaņlaikos jeb nakts Gambijā”, kura norise un dalībnieku eksotiskie tērpi vēl ilgi nodarbināja valmieriešu prātus. Tam sekoja vēl viens ievērības cienīgs notikums: pilsētas kinoteātra “Splendid” īpašnieka Pētera Puriņa rīkotās 75 gadu dzimšanas dienas viesības 1934. gada 22. februārī — ar lūgtiem viesiem, puķēm, dāvanām, dzērieniem un smalkām uzkodām.
Tu jau mājās? Tā dažkārt tuvinieki pabrīnās. Es cenšos, lai būtu mājās, kā atvainodamās saka skolotāja. Bet viena no viņas daudzajiem bērniem, simpātiskā Emīlija, Zonta kluba atzinības saņemšanas vakarā klusām teica: nezinu, kur es tagad atrastos, ja man nebūtu tevis — kā skolotājas, kā mammas; es nezinu, kā aprakstīt tās sajūtas... es ļoti lepojos ar tevi! Paldies, ka palīdzēji man mācīties! Tā varētu teikt daudzi bērni, kuriem ceļā uz dzirdīgo un runājošo sabiedrību blakus bijusi skolotāja Uldze Strazdiņa.
Ar direktori SANITU LOZI runājam piektdienā, kad pie Vindas nama vārtiņiem parādījies uzraksts par centra slēgšanu: koronavīruss. Namā strādā tikai daži darbinieki, nodarbību telpas ir klusas, kārtīgas un skumjas. «Direktore mums ir vajadzīga pozitīva un starojoša... ģimeniska... patriotiska... bezbailīga... trakulīga,» tāds jauks sveiciens, vizuāli papildināts, viņas mazajā kabinetā pie sienas.
Pārgaujas meiteni pašas zinātkāre un mērķtiecība, kā arī aktivitātes Valmieras novada fondā (VNF) aizveda līdz Azerbaidžānai. Stāsta SAMANTA BERGA.
Šoreiz Valmierieša jauno projektu sadaļā par vienu no diviem patlaban Valmierā lielākajiem būvobjektiem – jauno katlumāju Dakstiņu ielā. Aktuālās informācijas iegūšanā jaunajos sociālajos apstākļos žurnālista vēlmēm atsaucīgs bija uzņēmuma Adven Latvia valdes loceklis MĀRIS KĀNĪTIS, paldies viņam par to.
ALEKSANDRS KALNIŅŠ ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks, šahu spēlē četrus gadus.
iņš neapšaubāmi ir viens no mūsdienīgā tūrisma sejām Valmierā un apkaimē. Ar labu izglītību, aizrautīgu raksturu, zēnisku izskatu un bieži vien uz velosipēda. TOMS TREIMANIS, Kocēnu novada tūrisma un projektu speciālists, šomēnes beidza studijas Vidzemes Augstskolas maģistrantūrā, tūrisma stratēģiskajā vadībā, pārstāvēja Kocēnu novada pašvaldības piedāvājumu starptautiskajā izstādē “Tourest 2020” Tallinā. Nebūs pārspīlēti teikts, ka tūrisms un citu pievēršana dabas takai ir viņa stihija, pat misija varbūt.
11. turpinājums. Iepriekšējais — 29. janvāra “Valmierieša”numurā.
Uztraukumam par ideoloģiskās pāraudzināšanas neveiksmēm, un ne tikai skolā vien, toreizējiem varas vīriem bija noteikti pamats. Skolā nekādi neizdevās nodibināt reāli darbojošos komjaunatnes organizāciju, jo biedru skaits bija tikko uz abu roku pirkstiem skaitāms. Mūsu klasē nebija neviena komjaunieša, un, ja kāds arī būtu bijis, nezinu, kā viņš mūsu vidū būtu juties.
Šosestdien, 29. februārī, pl. 11 Ķīpsalas grāmatu izstādē Zvaigznes ABC stendā atvēršanas diena būs ELĪNAS BARRETAS grāmatai “Socializēšanās rokasgrāmata latvietim”. Elīna (tolaik Rekēviča) ir Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 2002. gada absolvente, un lūdzām viņu dalīties atmiņās.
INDRIĶIS ANDRIS BIRZNIEKS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) absolvents un šobrīd mācās Latvijas Universitātes trešajā kursā programmas Dabaszinātņu un informāciju tehnoloģiju skolotājs apakšprogrammā Ķīmijas un bioloģijas skolotājs. Jau pašlaik viņš ir skolotājs četrās mācību iestādēs: VVĢ, Zaļajā skolā un divās skolās Rīgā.
Pērn aprīlī jau rakstīju par leģendāro Gustava V braucienu 1929. gadā, šoreiz — par mūsu tuvāko kaimiņu igauņu viesošanos. Jiri Jāksons izkāpa Valmieras stacijā. Četrus gadus vēlāk šis cieņas apliecinājums no Zviedrijas karaļa puses valmieriešiem diemžēl aizgāja secen... Ar laiku šo svarīgo personu un viņu svītu sagaidīšana folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesību, un, kā jau vienmēr, ir izvēle: ticēt vai ne.
Vairāk nekā piecdesmit gadus anesteziologa reanimatologa darbam Valmierā ir atdevusi ārste ILGA ASTRĪDA MEŽALE. Ar viņu runājot, atkal atgriežamies pie galvenā ārsta Ulda Lauča personības.
Laukumā kādu laiku viņam tagad nāksies doties ar sejas masku. Jā, tā reizēm gadās arī basketbolā, un šajā spēlē viņš, šīs Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas labākais piespēlētājs un piektais rezultatīvākais vīrs, ir jau no bērnības. Esiet pazīstami – Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola komandas kapteinis un līderis EDMUNDS ELKSNIS.
Tā aizritēja seši Valmieras 1. pamatskolā pavadītie gadi, un tie precīzi sakrita ar Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiku no 1934. līdz 1940. gadam. Mēs uzaugām autoritārā valstī, kurā visu noteica prezidents. Tomēr tā nebija nežēlīga diktatūra, kādas mums bija jāpiedzīvo vēlāk. Kaut arī Ulmanim bija jāceļ goda vārti, jākaisa puķītes viņa ceļā un jādzied Sveiks, tautas vadon’, sveiks, saulainais maijs,/Tu tautisko ilgu piepildītājs..., valstī valdīja kārtība, tika ļoti daudz padarīts, labklājības ziņā mēs neatpalikām no pārējām Eiropas valstīm un vairākas pat pārspējām.
VIŅI JOPROJĀM IR SKAISTS PĀRIS — Elmārs un viņa Marija. Tādēļ, ka staro. Neesot bijis laika novecot, apnikt arī ne. Jo pāri visam viņiem vienmēr bijis sports — no pavisam agras jaunības līdz pat šim laikam. Tiesa, izpausmes veidi tagad citādi, jo laika upē ūdeņi ir gana plūduši.
Kādā Jāņparka mājā goda vietā blakus mazbērnu bildēm liels foto: svētdienīgi saposušies, smaidoši cilvēki, ziedu klēpji un jubilāre viducī. Valmieras muzejnieki šomēnes tā godināja vēsturnieci MATILDU KRAVALI, kuras pārziņā un aprūpē ilgus gadus bijušas mūsu muzeja bagātības. Iespaidīgi — apaļus 30 gadus.
ROBERTS BLEIKŠS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks, kurš Latvijas televīzijas raidījuma «Gudrs, vēl gudrāks» finālā ieguva 2.vietu. Viņa ikdiena paiet starp Valmieru un Smilteni, kur puisis dzīvo un trenējas futbolā.