Valmierietis

Tāpat, kā tas bija maija Valmierietī, arī šoreiz man patiess prieks lasītāju vērtējumam un arīdzan diskusijai par dažādām ieceres niansēm piedāvāt jaunu privātmāju kvartālu. Šīs rūpnieciski gatavotās koka karkasa tipa mājas ražo SIA Pavasars ražotnē Raunas novadā, bet visu projektu attīstīt gatava firma LV&KV. Starp citu, uz jauno daudzdzīvokļu namu Georga Apiņa ielā, par kuru rakstīju Valmierieša jauno projektu sadaļā pirms mēneša un kur jau čakli strādā Aimasa celtnieki, jau pieteikušies pirmie divi pretendenti uz vienistabas dzīvokļiem! Protams, pirmajiem taču arī iespēja izvēlēties sev tīkamāko stāvu un debesu pusi...

Lauris Starikovs sirdī ir valmierietis autoskolas un valsts patriots. Pēc dažādiem dzīves līkločiem, viņš ir nonācis pie sava uzņēmuma - autoskola «Lauris». «Tas viss īstenībā ir smagi nācis!» tā viņš iesāk savu stāstu par to kā sakārtojušies dažādi notikumi, satikti īstie cilvēki, pieļautas kļūdas un sasniegti nospraustie mērķi. Viņa stāsts ir par mērķtiecību un par to, ko tas netieši prasa no cilvēka.

Mūsu mazā Gaismas pils šopavasar kļuva par Gada bibliotēku Latvijā. Sen to bija pelnījusi, — tā nodomāja ne viens vien no tiem tūkstošiem, kuriem Valmieras integrētā bibliotēka ir kaut kas vairāk nekā vienkārši ēka Gaujas krastā.

Valmieras puika 20. gadsimta virpulī

3. turpinājums. Sākums 27. II, 27. III un 24. IV numuros.

Ar prieku varu ziņot, ka pēc gandrīz 20 gadu dīkstāves atkal atsākušies darbi lielajā jaunbūvē Georga Apiņa ielā.

INESE VILCIŅA ir augusi Amatas novadā, dzīvojusi Rīgā, bet nu jau gandrīz gadu viņas mājas ir Valmierā. Ineses mamma, vecmāmiņa un vectētiņš bija skolotāji, bet viņa pati šīs profesijas izvēli nav apsvērusi: ieguva bakalaura grādu kultūras socioloģijā un menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzīvē viss sakārtojas — Inese sāka strādāt ar bērniem kā auklīte, bet pirms diviem gadiem noslēgusi dalību izglītības programmā Iespējamā misija un tagad strādā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Pirmā pasaules kara noslēgums Eiropā Latvijai nenozīmēja karadarbības beigas. Jau 1918. gada 22. novembrī, četras dienas pēc Latvijas Republikas izveidošanas – tās robežu šķērsoja Krievijas Sarkanā armija. Vēl pēc mēneša, 22. decembrī, padomju valdības karaspēka daļas ienāca Valmierā. Sākās pusgadu ilgs revolucionāro pārkārtojumu un politisko aktivitāšu piesātināts dramatisku pārmaiņu laiks. Turīgākie valmierieši bažījās par savu un tuvinieku drošību: par mantas konfiskāciju darbaļaužu vajadzībām jau bija parūpējušies vietējās Izpildu komitejas centīgie darbinieki, bet ne mazāk dedzīgi strādāja arī kara tribunāls, kurš pilsoņu lietas par kontrrevolucionāru darbību vai piederību pie baltgvardiem skatīja līdz pat 25. maijam. Par vienu no pēdējiem lielinieku terora upuriem kļuva Pauku māju saimnieka Zaķa vecākais dēls. Kauguru muižas nomniekam Jānim Zaķim (1861-1919) nāves sodu izpildīja tikai dienu pirms Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem, jo...esot simpatizējis Ulmaņa Pagaidu valdībai.

Rakstnieka Linarda Laicena vārds valmieriešiem nav svešs: ja ne vairāk, viņa vārdā nosaukto ielu zina katrs un viens no trim Valmieras puikām skulptūrā pie Vidzemes Augstskolas diezgan nepārprotami vaibstos līdzīgs viņam. Valmiera bija Laicena jaunības pilsēta, te viņš no 1903. gada mācījies Liepiņa proģimnāzijā, par piedalīšanos revolucionārajā darbībā 1904. gadā izslēgts un tiesāts (attaisnots kā nepilngadīgais), vēlāk pēc skolotāja tiesību iegūšanas 1917. un 1918. gadā bijis pedagogs trijās Valmieras skolās. Rakstnieka dzīves nogrieznī rakstīti gadskaitļi 1883-1937, arī 1883-1938, tomēr viņa mazmeita ANNA LAICENA, kas pētījusi vectēva dzīves ceļu, pēdējo skaitli apšauba.  Publicējam viņas stāstījumu, kas tapis 90. gados un publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā”.

Valmieras futbola komandas kvēls līdzjutējs — VALDIS BEKMANIS sportu sauc par savu mūža mīlestību. Nupat nosvinējis 80. jubileju, pa ceļam pārciešot vairākas veselības likstas, viņš joprojām pirmais pēc spēles izskries laukumā, lai apsveiktu savus iemīļotos futbolistus pēc uzvaras.

Diplomēts mākslas zinātnieks, mākslas pedagogs, humanitāro zinātņu maģistrs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.  Vienīgais Latvijā, kurš pievērsa sabiedrības uzmanību naivajai mākslai, rīkoja un rīko šī stila darbu izstādes Latvijā, vadīja Naivās mākslas muzeju Rīgā; pirmais dziļāk izpētīja gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes devumu (monogrāfija “Leģendas hipotēze”, 2012).   Dzimis un audzis Valmierā, savulaik godināts par Gada valmierieti 2005. Divu dēlu tēvs, fanātisks makšķernieks,  labprātīgs kājāmgājējs maršrutā no Burkānciema līdz Dizaina un mākslas vidusskolai Purva ielā.

DIĀNA BALTIŅA mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 11.d klasē. Viņa ir aktīva badmintoniste, iesaistās Eiropas Jauniešu parlamentā, dzied divos koros, kā arī apmeklē Mehatronikas skoliņu. Viņasprāt, ir forši zināt daudz un ar to dalīties ar citiem. Tāpat Diāna jau vairākkārt savas zināšanas izaicina, piedaloties spēlē «Gudrs, vēl gudrāks», šogad finālā paliekot otrā.

Šoreiz stāsts par leģendāro Zviedrijas karaļa braucienu no igauņu zemēm līdz Rīgai. Interesanti, izkāpa vai neizkāpa karalis Valmieras stacijā? Vieni apgalvo, ka jā, citi — ka šis cieņas apliecinājums valmieriešiem tomēr gājis secen... Ar laiku šīs augstdzimušās personas un pavadošās svītas sagaidīšanas norise folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesību, bet, kā jau vienmēr, ir izvēle – ticēt vai neticēt!

Šī ir tikai otrā darba nedēļa Valmieras pilsētas galvenajai arhitektei. Ilgāku laiku šis amats pilsētā it kā bija nolikts malā, it kā bija apvienots ar vēl kaut ko... Nu ZANDA LAPSA, ambīcijām apveltīta profesionāle ar labu Latvijā un ārzemēs gūtu izglītību un arī septiņu gadu praktiskā darba pieredzi arhitektu birojos Anglijā un Nīderlandē ir gatava jūgties klāt šim vezumam!

27. aprīlī no plkst.10 līdz 18 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina ikvienu interesentu pārbaudīt savas erudīcijas spējas un piedalīties spēlē par “Green Railways” jeb “Zaļajiem dzelzceļiem”.

Dzejniekam VIKAM (Viktoram Kalniņam) dzimšanas diena būs tik zīmīgajā 1. aprīlī, šoreiz cienījami apaļš skaitlis. Pats neko lielu no tā neiztaisa, kā izbrīnā gan teic, ka Dikļu kultūras centrā kaut kas tieši tās dienas pievakarē notikšot, bet turpina tāpat: netradicionāli izber savos dzejoļos punktus un komatus — paretam, jo lielākoties iztiek bez tiem pavisam, tāpat kā bez lielajiem burtiem. Viņam ir savs iekšējais ritms, savas vārdu spēles un sava kārtība, pie kuras turēties un drusku sirdīties, ja kāds to nerespektē.

Tēva RAIMONDA PĒČA (1938 - 2015) atmiņas pierakstījusi VVĢ skolotāja INETA AMOLIŅA

Jau pirms kāda mēneša, kolīdz Rīgas un Alvila Freimaņa ielu krustojumam blakus parādījās iežogots būvlaukums, kurš robežojās ar blakus esošā STOKKER instrumentu un servisa tirdzniecības centra dikti jau kompakto teritoriju, daudzi garām braucēji un gājēji Valmierā sāka interesēties – kas šajā vietā taps?

MADARA ĶIKĀNE ir fizioterapijas centra “ALA[K]RIS” vadītāja, sertificēta fizioterapeite un trenere. Sniedz fizioterapeita konsultācijas, vada ārstnieciskās vingrošanas nodarbības individuāli un grupās. Viņas darbu ļoti atzinīgi novērtējuši pacienti un kolēģi, apliecinājums tam ir apbalvojums Gada balva medicīnā 2018 nominācijā “Gada funkcionālais speciālists”. Apbalvojumu pasniegšana ir nozīmīgs gada notikums, ko organizē un rīko Latvijas Ārstu biedrība. Gada balvu medicīnā saņem labākie nozares speciālisti.

Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.

* Zviedrijā 60. gados izdots pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņu apkopojums Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis. It kā sasauce ar Šarla de Kostēra romānu Leģenda par Pūcesspieģeli. Grāmata par Šanas biedrību un tās Virsaiti tapusi Ternejas pagastā, Rūjienas pusē, dzimušā Jāņa Abuča grāmatu apgādā Ziemeļblāzma. Šanas biedrības arhīvā atrodama atklātne, kas 1960. gada 8. novembrī zīmogota Zviedrijā, sūtīta Mr. Kārlim Konrādam. Jā, misteram viņa īstajā vārdā un uzvārdā uz veco ļaužu pansionātu Ļeņina ielā 25, Valmierā: ... tricienu tempos ar pirmrindnieku degsmi strādājot, ir uzcelts un trimdas tautas apbrīnai nodots Šanas un tās Virsaiša piemineklis 3 stāvos no 1224 plāksnēm. Punkta pielikšanas ballē (ar garīgiem iestiprinājumiem) Miķeli Amālijas d. lūdzu ierasties Ārlandes lidlaukā Sv. Lūcijas (jaunās gaismas karalienes) karnevāla laikā 13. dec., kad te izsniedz Nobela prēmijas gudrākiem un uzņēmīgākiem eksemplāriem, un Šanas tauta ieradīsies globāli no visiem kontinentiem. Čabata! Tavs būvinženieris ar liesmainu sveicienu –– J. Kr.