Valmierietis

Divas Sarkanās Valmieras

- 25.Janvāris, 2017
Valmierietis
Laikrakstā

Kad pirmoreiz dzirdēju šo skanīgo, bet šķietami nievājošo apzīmējumu Sarkanā Valmierā, pirmās asociācijas raisījās par padomju laiku, kad jēdzienu lietoja pozitīvā nozīmē, un tā izcelsmi saistīja ar 1905. gada revolūciju, kurā saskatāmi sarkano ideju aizmetņi. Tas palīdzēja ideoloģiski leģitimēt Padomju Latvijas eksistenci vēlākos gados. Novadpētniecības un revolucionāro tradīciju klubs Sarkanā Valmiera u.tml. padomju perioda artefakti nodrošināja jēdziena plašo tirāžu sabiedriskajā diskursā, veicinot režīma ideoloģijai labvēlīgu semantiku sabiedrības uztverē. Kad nesen, caurskatot kādus internetā publicētas padomju Valmieras attēlus, uzdūros komentāriem par Sarkano Valmieru, nolēmu atvērt šo jautājumu diskusijai. Lūk, mans un daži citi viedokļi par šo jautājumu.

Rūsēšana un vajadzība pēc solīšanas un krāsošanas

- 25.Janvāris, 2017
Valmierietis
Laikrakstā

Pēdējoreiz Miķelis Valmieras senākajam puslīdz sākotnējā skatā palikušajam Gaujas šķērsojumam – vecajam bānīša tiltam jeb valmieriešu mīļi sauktam Dzelzītim pievērsās pirms vairākiem gadiem, kad mudināja tilta uzturētājus ar nopietnākām naglām vai skrūvēm stiprināt tilta galos sabūvētās kājnieku trepītes, precīzāk, to kāpienus, kuri šur tur bija nobrukuši. Tikai tāpēc, ka šķērsīši, uz kuriem kāpieni turējās, bija ar tādām īsām, gluži vai Dieva dotām skrūvēm piestiprināti: ja vēl bērneli izturēs, tad domās iegrimušu vīru kārtīgā letiņa svarā – nemūžam... Jāuzslavē pamudinātie dienesti un konkrētie izpildītāji, šķiet, nu jau labu laiciņu ar koka trepēm Dzelzīša galos viss OK.

Stūrgalvīgs vilcēns ar labu sirdi

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Nupat izskanējis lielkoncerts «Nāc līdzās Ziemassvētkos», kurā piedalās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, kur sava un stabila vieta ir Valmieras speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» bērniem un viņu skolotājiem. Pati iestāde aizejošajā gadā nosvinēja 30 gadu darba jubileju, bet īsi pirms Ziemassvētkiem iestādes vadītāja GUNTRA KUKJĀNE saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu. Tādu saņēma cilvēki, kuri godināti par to, ka veicinājuši izglītības pieejamību personām ar invaliditāti.

Laiks, kad stāvam uz gadu mijas sliekšņa, ir pateicīgs, jo tad ierasti atskatāmies uz paveikto, sapņojam par to, kas priekšā. Par viņai svarīgo runājām arī ar Guntru.

Aptieka un doktorāts vienuviet

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Pēc vērienīgas pārbūves Pārgaujas aptieka gaida valmieriešus daudz plašākās telpās.

 

Uzlabota vides pieejamība, aptiekas ēkā ierīkots lifts, lai cilvēki, kam pārvietošanās grūtības, arī māmiņas ar bērnu ratiņiem, ērti varētu vērt aptiekas durvis, apmeklēt ģimenes ārstus, speciālistus, laboratoriju, optiku.

Man visjaukākā

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Valmiera ir visjaukākā pilsēta Latvijā – tas ir pirmais, kas nāk prātā, kad kāds uzdod jautājumu par manu dzimto pilsētu, un tā tas arī visdrīzāk paliks vēl ilgu laiku.

No Valmieras priedēm līdz Sardīnijas olīvkokiem

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Gatavojoties Pārgaujas ģimnāzijas 45 gadu jubilejai, iepazinos ar daudz radošiem un interesantiem cilvēkiem, kuru dzimtā vieta ir Valmiera. Meklējot saknes ģimnāzijas žetona gredzenam, uzmeklēju INGU EGLĪTI – 1998.gada Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventi, skolas logotipa autori.

Valmieras klusās ielas

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Nejauši manā redzeslokā nonāca romāns Valmieras klusās ielas, par ko gribētu atgādināt arī valmieriešiem. Kāds Valmieras žurnālists Jānis Tauniņš ar pseidonīmu Helmars Brauns, 1920. -30. gados publicēja rakstus par sabiedrības aktualitātēm dažādos laikrakstos. Zināms, ka viņš bijis Aizsargu organizācijā 20. gados, partijas Vislatvijas Tautas sapulce sarakstā kandidējis 1928. gada Saeimas vēlēšanās, tomēr neiekļuva. Dzīvojis Pārgaujā, Stacijas ielā 59.

Deviņas ēšanas+deviņas dzeršanas jeb tikai pieaugušajiem

Ziemassvētki aizbraukuši rakstītām kamanām, taču straujiem soļiem tuvojas Jaunais gads, kuru sagaidot atkal paredzama kārtīga izēšanās ar visām no tās izrietošajām sekām. Vēsturnieki un tautas ticējumu pētnieki noskaidrojuši deviņus maģiskos ēdienus, kuriem obligāti jābūt svētku galdā, bet par dzērieniem ziņas gaužām trūcīgas – kā garāmejot pieminēts medalus, un tas arī viss, tāpēc šo nepilnību nu centīšos aizpildīt pēc savas samaitātības pakāpes un saprašanas, laikus brīdinot lasītājus, ka pārmērīga alkohola lietošana var novest pie negatīvām sekām, kādas var sagādāt arī pārmērīga ēšana tukšā dūšā.

Ornitoloģiski šmucīgas darīšanas

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Faktiski Miķelim ar putniem ikdienā iznāk maz darīšanu. Tik vien, cik aplūkot kādu kovārni lielās Maxima tirgotavas pieejās, kur šie putni veic tādas kā aptīrītāju funkcijas tajā sadaļā, kas attiecas uz ēdienu pārpalikumiem. Patiesībā jau labi, ka šādā veidā brīvdabas lidoņi tiek pie ikdienišķā azaida. Tiesa, pēc tam putniem rodas pavisam dabiska vēlēšanās no sava pilnā kuņģa satura atbrīvoties, un tieši par šo fizioloģisko nepieciešamību jau krietni vien tālu realizētā Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas sakarā Miķelis grib aprunāties ar Valmierieša lasītājiem.

Labās un sliktās kūku dienas

- 28.Decembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Šajā laikā, kad starp svētkiem iespraukusies brīvdiena un varam uz brīdi atpūtināt vēderus, parunāsim par kūkām. Pareizāk, par meiteni, kura cep, taisa un dekorē kūkas, tortes, mafinus un jebko citu tikpat garšīgu, — par MELĀNIJU KITNERI.

Laiks izvelk dzeloni

- 30.Novembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Man piezvanīja draugs un apsveica Krēslas stundā. Es viņu apsveicu Sudraba stundā. Kas tā tāda, viņš prasīja. Tā ir tā pati, teicu. Krēslas stunda, Sudraba stunda, Sirmā stunda, arī Zelta stunda. Krēsla ar zelta acīm.

Paļaujoties tikai uz sevi

- 30.Novembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Kā jau tas Gada valmierietim pieklājas, Priedītis ikdienā ir gaužām aizņemts vīrs, tomēr piekrita sarunai, lai arī svētdienā, kad būtu kaut nedaudz jāatvelk elpa pirms kārtējā skrējiena nedēļas garumā. Pateicoties Vilnim, pirms desmit gadiem atdzima Valmieras maratons, kurš ar katru gadu, kļūstot jo populārāks ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām, piesaista arvien vairāk veselīga un aktīva dzīvesveida cienītājus. Arī pats pasākuma idejiskais tēvs, neraugoties uz organizatora pienākumiem, ik reizi atlicina laiku, lai noskrietu 6 km distanci kopā ar tautas klases dalībniekiem.

800 gadu!

- 30.Novembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Ja ne Livonijas Indriķis uzrakstījis Hroniku, diezin vai šodien mums būtu Beverīnas novads. Bez Hronikas Beverīnas vārds gadu simtos būtu izgaisis kā nenosaucams skaits citu ievērību pelnošu vārdu. 2016. gadā  aprit 800 gadi kopš Beverīnas nodedzināšanas un izdzišanas vēstures tumsā. Ir pagājuši vairāk nekā 200 gadu, kopš kāds rūpīgāk sāka iedziļināties Indriķa  rakstos un izcēla Beverīnas vārdu dienas gaismā.  Piemiņas atskatu sāksim ar Indriķa  1216. gada nogales notikuma  konstatāciju:  «Krievi kā parasti arī atnāca uz Tolovas letu zemi, lai ievāktu nodevas, un, tās ievākuši, nodedzināja Beverīnas pili.»

Koks kā vērtība un māksla

- 30.Novembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Man pretī sēž jauns puisis, kurš vēl mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, taču viņš stāsta tādas lietas, ka es tikai klausos un brīnos. Runāju ar DĀVIDU KĻAVIŅU – puisi, kurš restaurē mēbeles vai arī no vecām uztaisa jaunas, mainot to funkcijas.

Ubagošana vai neubagošana Valmierā

- 30.Novembris, 2016
Valmierietis
Laikrakstā

Starp daudzām un dažādām baidīšanām pirms neilga laika interneta portālos un dažādos  ziņu kanālos parādījās vēstīšana, ka  arī Valmierā nu ir uzradušies ubagi, kas mācoties virsū lieliem un maziem, vairāk gan vīriešiem nekā sievietēm, vēl vairāk tiem, no kuriem ir cerība kaut ko dabūt, nekā tiem,  par kuriem jau pa gabalu redzams, ka pašiem gandrīz nekā nav.